Alokatori: vai tas ir tā vērts?

AS Rīgas siltums pilotprojekts apstiprina, ka individuāla siltuma patēriņa uzskaite dzīvokļos palīdz iedzīvotājiem taupīt

Daudzas mājas Latvijā jau ir aprīkotas ar apkurei patērētās siltumenerģijas individuālās uzskaites sistēmām. Tas nozīmē, ka katrs iedzīvotājs maksā tikai par to siltumenerģijas daudzumu, ko viņš reāli patērējis. Turi apkures sezonas laikā logu plaši atvērtu – maksā vairāk! Pareizi esi noregulējis radiatoru un nedzīvo tropiskā karstumā – maksā mazāk! Taču pareizi ierīkot mājā šādu sistēmu un taupīt siltumu ir sarežģīts uzdevums. AS Rīgas siltums speciālisti pastāstīja, ko iemācījušies, īstenojot alokatoru uzstādīšanas pilotprojektu vienā no Rīgas mājām.

Lasītājs: „Kā tas vispār iespējams?”

Nesen saņēmām no kāda lasītāja šādu vēstuli: „Man ir jautājums, varbūt atradīsit iespēju kliedēt manu neziņu. Dzīvoju 602. sērijas piecu sekciju mājā Dzelzavas ielā 76/5, māju apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Kāda dzīvokļa iemītnieki pēkšņi nodibināja kooperatīvu un spiež mūs uzstādīt individuālos apkurei patērētās siltumenerģijas skaitītājus. Vai tas iespējams tik vecā mājā? Vai varbūt tā ir tikai kārtējā naudas izspiešana? Kur tāda individuālā uzskaite jau tiek īstenota?”

Vērsāmies pēc skaidrojuma AS Rīgas siltums. Uzņēmuma vadītājs Normunds Talcis pavēstīja:

– Uzstādīt individuālos siltumenerģijas maksas sadalītājus var gan jaunajās, gan vecajās mājās. Tiesa, daudzās agrāk būvētajās mājās pirms tam vajadzēs nomainīt radiatorus. Modernie radiatori ļauj katrā telpā atsevišķi regulēt apkures temperatūru. Vai ir vērts ieguldīt naudu tādā rekonstrukcijā? Manuprāt, ir vērts! Saskaņā ar Eiropas speciālistu pētījumiem regulatoru un alokatoru uzstādīšana visos dzīvokļos palīdz mājai ietaupīt 13–20% no kopējā siltuma patēriņa. Protams, taupīt iedzīvotāji sāk tikai tad, ja individuālās uzskaites sistēma ir pareizi ierīkota un darbojas!

Vispirms parunāsim par siltummezgliem

Normunds Talcis pastāstīja, ka pagājušā gada nogalē AS Rīgas siltums realizēja alokatoru uzstādīšanas pilotprojektu dzīvojamajā mājā Ulbrokas ielā 13, korpuss 5. Mērījumi parādīja, ka jau pirmajā apkures sezonā iedzīvotāji patērēja par 20% mazāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tostarp tādās pašās kaimiņmājās tai pašā laikā siltuma patēriņš palielinājās vidēji par 2%.

– Atgādināšu, ka Rīgas siltums ne pirmo gadu palīdz rīdziniekiem taupīt uz apkures rēķina. Mēs pastāvīgi rūpējamies par siltuma zudumu samazināšanu mūsu maģistrālajos siltumtīklos. Bet deviņdesmitajos gados tieši Rīgas siltums īstenoja Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projektu. Šā projekta ietvaros tika likvidēti atsevišķi siltumpunkti, kuros sagatavoja karsto ūdeni uzreiz veselai māju grupai.

– Kāpēc jūs tos likvidējāt?

– Agrāk karsto ūdeni sagatavoja īpaši šim nolūkam būvētā ēkā, kas atradās starp daudzstāvu namiem, no turienes ūdens pa cauruļvadiem tika padots mājām. Dabiski, ka pa ceļam līdz patērētājiem ūdens atdzisa, un mums bija lieli siltuma zudumi. Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekts paredzēja katrā mājā ierīkot automātisko siltummezglu. Tagad projekts ir pilnībā pabeigts, karstais ūdens iedzīvotāju vajadzībām tiek sagatavots katras konkrētās mājas siltummezglā. Mēs pilnībā esam likvidējuši siltuma zudumus, kas radās, pievadot mājām karsto ūdeni no vecajiem siltumpunktiem.

– Vai tas nozīmē, ka visās Rīgas mājās tagad ir savi individuālie siltummezgli?

– Rīgā palikušas tikai kādas 6–8 mājas, kurās nav automātisko siltummezglu. Tuvākajā laikā šīs mājas tiks rekonstruētas, acīmredzot tad tajās ierīkos arī normālus siltummezglus.

– Rīdziniekiem nācās gadiem maksāt par jaunajiem siltummezgliem. Sakiet godīgi, vai jaunā sistēma viņiem ir ļāvusi ietaupīt maksu par silto ūdeni un apkuri?

– Sākotnēji tika lēsts, ka siltummezglu uzstādīšana ļaus ietaupīt aptuveni 8–10% no mājas kopējā siltumenerģijas patēriņa. Taču bija mājas, kurās siltumenerģijas rēķini pieauga. Kāpēc? Tam var būt vairāki iemesli. Piemēram, pēc siltummezglu ierīkošanas mēs uzlabojām cirkulāciju karstā ūdens apgādes un apkures sistēmā. Dzīvokļos, kur agrāk iemītnieki sala, temperatūra pacēlās līdz 18–20 grādiem. Protams, reizē palielinājās mājas kopējais siltumenerģijas patēriņš, toties cilvēkiem uzlabojās dzīves kvalitāte!

– Kā tas saistīts ar jūsu vēlmi rīdzinieku dzīvokļos uzstādīt alokatorus – individuālos apkurei patērētā siltuma maksas sadalītājus?

– Rīgas siltums vēlas, lai mūsu klienti arī turpmāk taupītu siltumu. Tagad esam sasnieguši jaunu līmeni un piedāvājam taupīt ne tikai visai mājai kopumā, bet katram individuāli – savā dzīvoklī. Šai nolūkā dzīvokļos var uzstādīt alokatorus, kurus pareizāk būtu dēvēt apkures maksas proporcionāliem sadalītājiem. Šis ierīces fiksē, kādu daļu no mājas kopīgi patērētās siltumenerģijas saņēmis konkrētais dzīvoklis. Attiecīgi arī rēķini par apkuri dzīvokļiem būs atšķirīgi. Alokatoru efektivitāti apstiprinājis mūsu pilotprojekts, ko pagājušajā gadā īstenojām jaunajā pašvaldības daudzdzīvokļu mājā Ulbrokas ielā 13, korpuss 5.

Pēc alokatoru uzstādīšanas viss mainījās

AS Rīgas siltums mārketinga nodaļas inženieris Mārtiņš Donga stāsta, ko uzņēmums iemācījies eksperimenta gaitā:

– Pērnā gada rudenī mēs sākām projektu – pētījumu par alokatoru ietekmi uz siltumenerģijas patēriņu atsevišķos dzīvokļos pašvaldības mājā Ulbrokas ielā. Sākotnēji gājām ar šo ideju pie parasto privatizēto māju iedzīvotājiem, piedāvājām viņiem izmēģināt sistēmu, bet tādās mājās cilvēkiem ir ļoti sarežģīti sapulcēties un pieņemt lēmumu. Šā iemesla dēļ pilotprojektam tika izraudzīta pašvaldības uzņēmumam Rīgas pilsētbūvnieks piederošā jaunā māja.

Mēs 168 šīs mājas dzīvokļos visiem radiatoriem uzstādījām alokatorus. Svarīgi piebilst, ka šajā mājā jau bija moderna divu cauruļu apkures sistēma, radiatoriem bija uzstādīti siltuma plūsmas regulatori, kas ļauj pašiem iedzīvotājiem mainīt apkures temperatūru telpās. Taču agrāk mājas iemītnieki nebija ieinteresēti „aizvērt” un „atvērt” radiatorus, jo katrs par apkuri maksāja tieši tikpat daudz, cik maksāja kaimiņi, kas siltumu netaupīja. Pēc alokatoru uzstādīšanas viss mainījās. Cilvēki saprata galveno principu – cik patērēsi, tik arī maksāsi.

Grādi un nauda

– Tātad mēs Ulbrokas ielas mājas iemītniekiem piedāvājām pilnu pakalpojumu kompleksu, – turpina AS Rīgas siltums inženieris. – Mēs iegādājāmies un uzstādījām alokatorus, paši nolasījām to rādījumus un izrakstījām iedzīvotājiem rēķinus par patērēto siltumenerģiju. Mums bija svarīgi saprast, kā precīzi organizēt siltuma individuālās uzskaites procesu, lai turpmāk tādu pašu pakalpojumu piedāvātu parastajām Rīgas mājām.

Mēs atradām alokatoru ražotāju, kura ierīces ļauj ne tikai reizi mēnesī nolasīt konkrētā telpā patērētās siltumenerģijas proporcijas rādījumu, bet arī nosaka vidējo temperatūru attiecīgajā telpā. Tas mums šķita svarīgi, lai sekotu tam, kā cilvēkiem mainās dzīves kvalitāte, kad viņi sāk regulēt savus radiatorus un taupīt naudu par apkuri. Ja kāds tagad sūdzas par lieliem apkures rēķiniem, mēs varam pārbaudīt attiecīgā dzīvokļa datus un ar tīru sirdsapziņu atbildēt: „Jūs par apkuri maksājat vairāk nekā kaimiņi tāpēc, ka dzīvojat +25 grādu temperatūrā! Noregulējiet radiatorus tā, lai temperatūra istabās nepārsniegtu +23 grādus, un jūsu rēķins samazināsies par 10 procentiem!”

Rādījumus nolasa attālināti

Svarīgi saprast, ka alokators nav siltumenerģijas patēriņa skaitītājs, bet gan maksas sadalītājs par patērēto siltumenerģiju. Kāda atšķirība? Ūdens skaitītājs, piemēram, rāda, cik kubikmetru ūdens jūs mēnesī esat saņēmuši. Alokators nevar izmērīt, cik kilovatstundu jūs esat patērējuši sava dzīvokļa apkurei, tas nosaka, kādu daļu no mājas patērētā siltuma jūs esat saņēmuši. Šis princips izgudrots jau pirms 100 gadiem Šveicē, bet 1981. gadā alokatorus obligātā kārtā sāka uzstādīt visās dzīvojamās mājās Vācijā, kur tobrīd bija sākusies enerģētikas krīze. Pēc vācu speciālistu aplēsēm, pateicoties regulēšanai un individuālajiem aprēķiniem iespējams ietaupīt līdz 13% siltumenerģijas, dažās mājās pat līdz 20%. Latvijā siltuma maksas sadalītājus sāka izmantot 2000. gadu sākumā.

– Mājā Ulbrokas ielā mēs uzstādījām tikai alokatorus, – saka Mārtiņš Donga. – Tagad reizi mēnesī mājā ieiet mūsu speciālists ar mobilo ierīci, kas attālināti nolasa visu alokatoru rādījumus. Pēc tam iedzīvotāji saņem precīzus rēķinus par katra dzīvokļa patērēto kopējā siltuma daļu.

No jūsu lasītāja vēstules var noprast, ka cilvēki baidās uzstādīt alokatorus. Baidīties no visa jaunā ir dabiski, tāpēc, pirms sākt pilotprojektu mājā Ulbrokas ielā, uzņēmuma Rīgas siltums speciālisti ļoti rūpīgi izpētīja gan Latvijā, gan ārvalstīs izmantotās metodikas maksas aprēķināšanai par siltumu, ja tiek lietoti alokatori. Mēs arī esam dzirdējuši sūdzības, ka pēc alokatoru uzstādīšanas dažiem it kā nākoties par siltumu maksāt vairāk. Izrādās, ka vaina slēpjas nevis pašos siltuma maksas sadalītājos, bet gan izmantotajā aprēķinu veikšanas metodikā.

Galvenais – proporcija!

Kā tad iedzīvotāji maksā par siltumu pēc tam, kad viņu dzīvokļos uzstādīti alokatori? Maksu par apkuri tādās mājās veido divas pozīcijas: pirmā – maksa par to mājas kopējās siltumenerģijas daļu, ko patērējis attiecīgais dzīvoklis, otra – maksa par koplietošanas telpu apkuri un siltuma zudumiem. Šo daļu proporcijas apstiprina dzīvokļu īpašnieku kopums. Piemēram, iedzīvotāji var lemt, ka 70% siltumenerģijas tiks uzskaitīti ar alokatoru palīdzību, bet 30% būs pastāvīgā maksa par koplietošanas telpu apkuri, kas būs vienāda visiem dzīvokļiem. Tādējādi, regulējot radiatorus, iedzīvotāji var ietekmēt tikai siltummaksas pirmo daļu.

– Proporcija 70:30 pie mums ienākusi no Rietumeiropas un pieņemta aplami, – saka Normunds Talcis. – Kāpēc aplami? Tāpēc, ka Latvijā ir daudz nerenovētu māju, kurās apkures sistēma nav īpaši labā stāvoklī. Ir skaidrs, ka zudumi siltumtīklos un siltumenerģijas patēriņš koplietošanas telpu apkurei veido daudz vairāk par 30% no kopējās maksas par siltumu.

Ja tādās mājās akli piemēro proporciju 70:30, ieguvēji būs tie, kas taupības nolūkā savos dzīvokļos pilnībā noslēgs radiatorus. Tad viņi maksās tikai par „kopējo siltumu”, kas šādas proporcijas gadījumā sanāks lēti. Toties iedzīvotāji, kuri kaut retumis atvērs radiatorus, apmaksās lauvas tiesu no mājas kopējā rēķina. Siltumā pavadīta diena viņiem var ļoti dārgi izmaksāt, un tas nav taisnīgi.

– Situāciju nav grūti labot, nosakot mājā pareizas siltumenerģijas apmaksas proporcijas, – uzskata Mārtiņš Donga. – Uzņēmuma Rīgas siltums metodikai par atskaites punktu mēs esam pieņēmuši vidējo āra temperatūru. Piemēram, ja šomēnes āra gaisa temperatūra vidēji ir bijusi –10 grādu, nosakot mājā maksu par siltumu, katram dzīvoklim tiek piemērota proporcija 70:30. Ja vidējā temperatūra ir 0 grādu, tiek piemērota proporcija 50:50, ja +10 grādu, par pareizāko mēs uzskatām proporciju 30:70.

Mūsu skalā ir daudz soļu, tas ir, jebkuras āra gaisa temperatūras svārstības ietekmē maksas aprēķinu par siltumu attiecīgajā mēnesī. Daudzi apsaimniekošanas uzņēmumi arī paši līdz tam nonākuši un maina maksas proporciju atkarībā, piemēram, no gadalaika. Bet mājās, kur pārvaldnieks un īpašnieki augu gadu piemēro vienu un to pašu proporciju, ir vērojamas lielas problēmas!

Piedevām vēl, aprēķinot maksu par apkuri, mēs piemērojam koeficientu atkarībā no dzīvokļa atrašanās vietas. Mēs saprotam, ka tad, ja dzīvoklis atrodas pašā augšējā stāvā vai mājas galā, īpašniekam nākas telpu apsildīšanai izlietot vairāk siltumenerģijas nekā mājas vidusdaļas dzīvokļu saimniekiem. Kad cilvēki privatizēja dzīvokļus, viņiem nebija lielu izvēles iespēju, tāpēc piemērot dzīvokļa atrašanās vietas koeficientu ir tikai taisnīgi. Šos koeficientus katrai mājai nosaka speciālisti pēc mērījumu veikšanas.

Starp citu, nesen spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas uzliek energoauditoriem par pienākumu aprēķināt šos koeficientus un sniegt pasūtītājam ieteikumus to piemērošanai.

Katrs ceturtais netaupa

– Atgriežoties pie mājas Ulbrokas ielā, jāteic, ka pēc 2014./2015. gada apkures sezonas mēs ieguvām visai interesantus datus, – turpina Mārtiņš Donga. – Proti, pirms alokatoru uzstādīšanas visi dzīvokļu īrnieki par apkuri maksāja vienādi – 0,53 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru (2013. gada decembra dati), bet pēc uzstādīšanas maksa par pakalpojumu dažādiem dzīvokļiem sāka atšķirties pat vairākkārtīgi. Piemēram, dzīvokļiem, kuru īrnieki radiatorus bija noregulējuši uz zemu temperatūru, maksa bija, sākot no 0,27 eiro par kvadrātmetru.

Bet mājā ir arī tādi īrnieki, kas vēlas karsēties +25 vai +26 grādu temperatūrā, un tiem decembrī maksa par apkuri uzkāpa līdz 1,13 eiro par kvadrātmetru. Tādu dzīvokļu mājā gan ir tikai 24%, un tajos dzīvo cilvēki, kas saņem no Rīgas domes dzīvokļa pabalstu, tāpēc nav sevišķi ieinteresēti regulēt radiatorus un taupīt. Ticiet man, daudzi no šiem cilvēkiem tur līdz galam vaļā atvērtus logus.

Mēs konstatējām, ka 24% mājas iedzīvotāju ignorē visus taupības pasākumus. Tas savukārt nozīmē, ka mājās, kur nav alokatoru, par tādiem cilvēkiem piemaksā kaimiņi. Tātad siltuma maksas sadalītāji palīdz izvairīties no liekiem maksājumiem par citu cilvēku patērēto siltumenerģiju.

Pērnā gada statistika liecina, ka salīdzinājumā ar 2013. gadu māja Ulbrokas ielā 13, korpuss 5 tērēja par 15% līdz 22,5% siltumenerģijas mazāk. Tostarp tieši tādas pašas Ulbrokas ielas mājas, kurās alokatori nav uzstādīti, aizvadītajā apkures sezonā patērēja par 2% vairāk siltuma nekā gadu iepriekš. Sarēķinājām, ka eksperimentālās mājas iedzīvotāji ietaupījuši ap 6000 eiro. Tostarp pat dzīvoklī, kur īrnieki bija pavisam noslēguši radiatorus, temperatūra nenoslīdēja zemāk par 18 grādiem, bet pārējos tā nebija zemāka par 21 grādu.

Rīgas siltums ir gatavs uzstādīt!

– Šobrīd saņemam vēstules no šā mikrorajona citu māju iedzīvotājiem ar lūgumu arī viņu dzīvokļos uzstādīt alokatorus,  – stāsta Mārtiņš Donga. – Notiek sarunas ar šo daudzdzīvokļu māju īpašnieku – uzņēmumu Rīgas pilsētbūvnieks. Ceram, ka projekts ieinteresēs arī privatizēto māju dzīvokļu īpašniekus. Jūsu lasītājs vaicā, vai iespējams alokatorus uz radiatoriem uzstādīt arī agrāk būvētajās 602. sērijas mājās. Jā, tas ir iespējams! Tikai vispirms vajadzēs dzīvokļos ielikt jaunus radiatorus ar apvedcauruli un siltuma plūsmas regulatoru. Pēc pārvaldnieka pasūtījuma to var izdarīt Rīgas siltums vai cits uzņēmums. Pēc tam mēs šiem radiatoriem varam uzstādīt siltuma maksas sadalītājus un nodrošināt datu nolasīšanas un rēķinu sagatavošanas pakalpojumus. Tas nozīmē, ka mājas iedzīvotāji, kuri tiešām ir gatavi taupības nolūkā regulēt radiatorus, par apkuri varēs maksāt krietni mazāk nekā līdz šim.