Iedzīvotāji atrod liekus 300 kvadrātmetrus zemes!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
Struktoru ielas 15. nama iedzīvotāji atklājuši vēl vienu varbūtēju zemes īpašnieka pārkāpumu. Kad tika privatizēti dzīvokļi, Privatizācijas aģentūra bija sarēķinājusi, ka funkcionāli nepieciešamais zemes gabals mājai ir 600 kvadrātmetru.
Taču tagad zemes īpašnieka pārstāvji prasa no iedzīvotājiem maksu par zemes gabalu, kas pusotras reizes pārsniedz sākotnēji aprēķināto, proti, par 915 kvadrātmetriem. Namu pārvaldē, kas apsaimnieko māju Struktoru ielā 15, mums pavēstīja, ka ir pieprasīti paskaidrojumi no Privatizācijas aģentūras, un ierēdņi ir atzinušies, ka precīzs zemesgabala robežu plāns nav saglabājies, tāpēc noteikt, par ko maksā iedzīvotāji, ir ļoti sarežģīti.
„Mums liek pārmaksāt tūkstošus eiro!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 24 maijs 2015
Šķiet, daudzdzīvokļu mājām piesaistītās zemes īpašnieki atraduši veidu, kā iespējami vairāk nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Viņi nesteidz dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt zemes nomas līgumu, bet pēc dažiem gadiem uzreiz vēršas tiesā, pieprasot nomas maksu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības par visiem iepriekšējiem gadiem! Tā zemes īpašnieki var no iedzīvotājiem saņemt maksimāli pieļaujamo nomas maksu un piedevām vēl uzveļ tiem visus tiesas izdevumus.
„Kā mēs kļuvām par parādniekiem?”
Tamlīdzīgā situācijā nonākuši mūsu lasītāji no mājas Struktoru ielā 15. Nelielā sešu dzīvokļu māja atrodas uz privātas zemes, un kopš 2011. gada iedzīvotājiem nav nomas līguma ar zemes īpašnieku.
Kam pieder kvadrātmetri?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 24 maijs 2015
Latvijā izveidojusies unikāla situācija: cilvēki nevar atļauties nopirkt dzīvokli, bet 20% mājokļu valstī stāv tukši. „Kāpēc šīs mājas un dzīvokļus nevarētu atdot tiem, kam vajadzīga pajumte?” jautā mūsu lasītāji. Mēs centāmies noskaidrot, kam pieder šie bezsaimnieka mājokļi un kam uz tiem ir tiesības.
Mīts par tukšajiem dzīvokļiem
Pēdējā tautas skaitīšana parādīja, ka Latvijā ir nedaudz virs viena miljona mājokļu, no kuriem 20,8% stāv tukši. Vismazāk pamestu māju un dzīvokļu ir Rīgā (16,8%), visvairāk Latgalē (23,4%).
Vai drīkst paaugstināt īres maksu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 24 maijs 2015
„Mūsu mājā Baldonē, Pasta ielā 20, paaugstina īres maksu pašvaldības dzīvokļu iemītniekiem. Vēlos zināt, vai SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir tiesības tā rīkoties, ja līgumā ierakstīta apsaimniekošanas cena – 0,45 lati jeb 0,64 eiro!” Gaļina
– Savulaik Rīgas dome iegādājās mājas ārpus pilsētas, lai izmitinātu dzīvokļu rindā reģistrētos iedzīvotājus. Visi, kas tādās mājās saņēma pašvaldības dzīvokļus, ir īrnieki, nevis dzīvokļu īpašnieki, tāpēc viņiem jāmaksā par īri.
Kaimiņš sagrābis kopējo pagalmu!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 24 maijs 2015
„Mēs dzīvojam Vecrīgā. Viens no īpašniekiem (juridiska persona) ir uzbūvējis ar barjeru norobežotu maksas autostāvvietu uz zemes, kas pieder vēl trim īpašniekiem. Viņš to izdarījis bez saskaņošanas un bez būvvaldes atļaujas. Piedevām vēl šis uzņēmums zem savas stāvvietas „pabāzis” servitūta ceļu.
Pārkāpējiem tika nosūtīta prasība nekavējoties atbrīvot servitūta ceļu, bet viņiem likumi nav rakstīti. Mēs, īpašnieki, tagad nevaram savus transportlīdzekļus novietot paši uz savas zemes, par kuru maksājam nodokli, nevaram piebraukt savas mājas pagrabam. Toties uz mūsu zemes stāv svešas mašīnas! Ko darīt?” Violeta
Kā maksāt par kopējo siltumu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 24 maijs 2015
„Mūsu mājā Jūrmalā, Mellužu prospektā 19, apkurināmas nedzīvojamās koplietošanas telpas aizņem ļoti lielu platību – vairāk nekā 38% no mājas kopējās platības. Mājai ir autonoma apkure – sava katlumāja, kas darbojas ar gāzi. Maksa par mājas (dzīvojamo un nedzīvojamo telpu) apkurei izlietoto gāzi tiek sadalīta dzīvokļiem proporcionāli to platībai. Tāpat tiek sadalīta maksa par koplietošanas vietu apgaismošanu, arī to aprēķina, vadoties pēc dzīvokļu platības.
Mājā ir daudz nelielu dzīvokļu, bet ir arī lieli – no 100 līdz 200 kvadrātmetriem un pat lielāki. Iznāk, ka lielo dzīvokļu īpašniekiem jāuzņemas galvenā materiālā atbildība par mājas nedzīvojamo telpu apkuri un apgaismošanu. Lielo dzīvokļu īpašniekus tāda kārtība neapmierina!
Astoņsimts eiro par nodegušu māju
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
„Nesen nodega māja, kurā mēs bijām privatizējuši dzīvokli. Kopš tā laika mitinamies pašvaldības ierādītā pieticīgā istabiņā, mums trūkst naudas pat pašām vajadzīgākajām lietām. Bet piepeši no pašvaldības saņēmām vēstuli, kurā rakstīts, ka mūsu mājas atliekas piespiedu kārtā nojauktas un mums, īpašniekiem, jāsedz nojaukšanas izdevumi. Man pesoniski pienāca rēķins par 800 eiro. Vai tas ir pareizi? Un ko tālāk darīt?”
– Diemžēl varasiestādes rīkojas saskaņā ar likumu. Nodegusi būve nedrīkst mūžam apdraudēt garāmgājējus. Vispirms pašvaldība īpašniekiem nosūta atgādinājumu, ka māja ir jānojauc, un tad, ja neviens neatsaucas, pati novāc graustu un īpašniekiem izraksta rēķinu par sniegto pakalpojumu. Nekādas atlaides maznodrošinātajiem vai trūcīgajiem te nav paredzētas.