Ģimenes trīs paaudzes vienā dzīvoklī!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
Kam ir tiesības uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, ja ģimenē ir pieaugums?
„Labdien! Vai varētu uzzināt, kādu atbalstu Rīgas pašvaldība sniedz jaunajām ģimenēm ar diviem bērniem, pamatojoties uz likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”? Vai pastāv kāds reģistrs, kur godīgi var stāties rindā, cerot uz sadzīves apstākļu uzlabošanu?
Mūsu situācija īsumā ir šāda: visi ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi, izauguši Rīgā. Kopš 1989. gada dzīvojam municipālā dzīvoklī Rīgā. 46 kvadrātmetru platībā mājo triju paaudžu pārstāvji. Šī ir ģimenes vienīgā dzīvesvieta. Parādu mums nav, īpašumu, ko pārdot, lai uzlabotu apstākļus, arī nav. Nav arī cerību, ka esam Latvijai vajadzīgi, kaut gan maksājam visus nodokļus! 2011. gadā, kad meitai piedzima otrs bērns, Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atteicās viņu uzņemt rindā, dodot rakstisku ieteikumu parūpēties par sevi pašiem. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa deva atteikumu ar pamatojumu, ka „diemžēl jūsu ģimenē neaug bērns invalīds”, jo tādā gadījumā laikam gan atrastos attiecīgs reģistrs! Arī Administratīvajai rajona tiesai bija tas pats arguments atteikumam: ja ģimenē nav invalīda, neredzam problēmu, kāpēc triju paaudžu cilvēki nevar turpināt dzīvot divās istabiņās kā līdz šim.
Esmu pārdevis dzīvokli, bet vēlos iestāties rindā!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Dzīvoju denacionalizētā mājā Stabu ielā 111, bet no tās mūs izlika ar tiesas spriedumu par parādiem. Aptuveni tajā pašā laikā 2012. gadā man nācās pārdot pašam piederošu dzīvoklīti Rīgā, lai samaksātu parādu bankai. Tagad esmu pliks kā baznīcas žurka un bez jumta virs galvas, bet Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atsakās uzņemt mani rindā. Saka, ka nevajadzēja pārdot dzīvokli. Vai tas ir pareizi? Cik ilgi cilvēks, kurš pārdevis savu nekustamo īpašumu, nevar iestāties dzīvokļu rindā?”
Kooperatīvs vēlas sodīt parādniekus, atslēdzot kanalizāciju!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Dzīvojam Rīgā, un mūsu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā „Jubilejas” pēdējā laikā tiek apspriesta jauna iniciatīva. Valde piedāvā atslēgt kanalizāciju tiem dzīvokļiem, kuru īpašniekiem iekrājies liels parāds. Nesen pat sētniece apstaigāja kāpņu telpas un vāca dzīvokļu īpašnieku parakstus šā, ja var tā teikt, projekta atbalstam. Es sākumā nopriecājos un parakstījos, bet tagad domāju, ka tā nevajadzētu darīt. Kaut kur jau esmu lasījusi, ka noslēgt kanalizāciju parādniekiem nedrīkst, tas ir likuma pārkāpums, turklāt var radīt mājā antisanitārus apstākļus.
Kopumā mūsu mājā par kanalizācijas atslēgšanu nobalsojuši 53 procenti īpašnieku, un tagad nav skaidrs, ar ko tas viss beigsies. Sakiet, lūdzu, vai kanalizācija ir obligāts pakalpojums dzīvojamā mājā? Vai drīkst daudzdzīvokļu mājā atslēgt kanalizāciju par parādiem? Cik daudziem dzīvokļu īpašniekiem jābalso par atslēgšanu, lai tā tiešām tiktu īstenota? Vai pārvaldnieks var atslēgt parādniekam kanalizāciju bez īpašnieku kopības piekrišanas? Kādus pakalpojumus vēl pārvaldnieks var atslēgt par parādiem?”
Vai ir kādi atkritumu konteineru novietošanas noteikumi?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Labdien! Vai jūs savā avīzē nevarētu pastāstīt, kādi noteikumi jāievēro, novietojot atkritumu konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām Rīgā? Kādā atstatumā no mājas drīkst novietot parastos konteinerus un kādā konteinerus papīru un stiklu savākšanai? Cik metru attālumā konteineram jāatrodas no daudzdzīvokļu mājas logiem? Vai attālums līdz logiem ir atkarīgs no konteinera veida (parastie un šķirotie atkritumi)? Cik metru attālumā no privātās zemes jāatrodas konteineram, ja īpašnieks iebilst pret konteinera novietošanu uz viņa zemes?
Kā uzzināt, kādi parādi ir kaimiņiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Vai ir kāds likums, saskaņā ar kuru SIA Rīgas namu pārvaldnieks pienākums būtu informēt dzīvokļu īpašniekus par kaimiņu parādiem? Mēs vērsāmies namu pārvaldē un saņēmām atteikumu. Vai ir kāda iespēja dzīvokļu īpašniekiem uzzināt, kuri kaimiņi ir parādnieki un cik lielas ir parāda summas? Vai dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ir tiesīgi pilnvarot savu pārstāvi pieprasīt namu pārvaldē tādu informāciju? Vai šīs ziņas kļūs pieejamas, ja iedzīvotāji mājā nodibinās dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārņems mājas pārvaldīšanas tiesības, kā arī ievēlēs pilnvaroto personu, kam uzdos saņemt no namu pārvaldes minēto informāciju?”
Kas pārbaudīs pārvaldnieku, kurš tērē iedzīvotāju naudu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Labdien, rakstu jums sakarā ar to, ka mūsu mājā Rīgā, Čiekurkalna 2. līnijā 43 ir aizdomas par krāpniecisku komunālo rēķinu sagatavošanu, jo ir neadekvāti augstas cenas un rēķini kopumā. Vai jūs varētu ieteikt, kur mums vērsties, lai pārbaudītu rēķinus? Varbūt ir kāda īpaša komisija, kas ar to nodarbojas?
Mūsu mājā ir astoņi dzīvokļi, arī biedrības valdes locekle, kas sastāda rēķinus, dzīvo mūsu mājā, bet ir zināms arī tas, ka vienam no dzīvokļiem ir iekrājies liels parāds, kuru šī valdes locekle apmaksā no kopīgi iekrātās mājas naudas, kas bija paredzēta vārtu uzstādīšanai. Vaicāta, kādēļ viņa tā dara, valdes locekle atbild, ka tas esot „uz viņas atbildību”. Bet uz jautājumu, kur tiek fiksētas ziņas par uzkrāto naudu un dzīvokļu parādiem, ja rēķinos tās neparādās, viņa atbild, ka visu patur prātā.
Viņi nāk naktīs
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 20 Novembris 2015
Ķengaraga iedzīvotāji stāsta par dzīvokļos piedzīvotajām zādzībām!
Ķengaraga iedzīvotāja Anna Zeļenkova vērsās redakcijā, lai dalītos ar mūsu lasītājiem bēdīgā pieredzē. „Nekad nedariet tā, kā es,” viņa aicina. „Es nekad naktī neslēdzu ciet dzīvokļa durvis un tikai pēc pusgada aptvēru, ka zagļi pie manis nākuši regulāri, kā uz darbu!” Pēc iedzīvotāju domām, dažos Rīgas mikrorajonos zādzības kļuvušas biežākas.
