Mājokļi trūcīgajiem
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šā gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija. Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ka kredītu apmaksā kopā ar dzīvesdraugu, ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz sešu tūkstošu eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai.
Saskaņā ar asociācijas datiem sērijveida dzīvokļa cena Rīgas mikrorajonos ir aptuveni 650 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi kredītam 40 tūkstošu eiro apmērā uz desmit gadiem būtu nepieciešama pirmā iemaksa 15% jeb sešu tūkstošu eiro apmērā. Savukārt ikmēneša kredīta maksājums, piemēram, 35 tūkstošu eiro kredītam būtu 285 eiro jeb 56% no Latvijas iedzīvotāja vidējās neto darba samaksas mēnesī (50% rīdzinieka ienākumu) jeb 28% no Latvijas vai 25% no rīdzinieku ģimenes ienākumiem.
Salaboja soliņu, ierīkoja žogu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 24 maijs 2015
Gudri cilvēki saka, ka nav ļauna bez laba. To var attiecināt uz māju Kurzemes prospektā 24. Pirms kāda laika šā piecstāvu nama pārvaldnieks pieteica maksātnespēju un nepārskaitīja adresātam iedzīvotāju par siltumu samaksāto naudu. Dzīvokļu īpašnieki atklāja, ka viņi ir līdz ausīm parādos: uzņēmums Rīgas siltums mājai izrakstīja 17 000 eiro lielu rēķinu. Taču nelaime palīdzēja cilvēkiem sasparoties, un tagad viņi ne tikai gandrīz nokārtojuši parādu, bet arī sakārtojuši teritoriju un uzlikuši žogu ap māju.
Ne vienas vien daudzdzīvokļu mājas iemītnieku sapnis ir pašiem sava norobežota teritorija, taču reti kurš zina, no kuras puses žoga ierīkošanai ķerties klāt. Mājai Kurzemes prospektā laimējās dubulti: tur ir ne tikai plašs pagalms bez servitūta ceļiem, bet arī atradās dzīvokļu īpašnieki, kas bija gatavi nodarboties ar nožogojuma ierīkošanas projektu.
Pilnvara: apstiprināt vai neapstiprināt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 24 maijs 2015
Iedzīvotāji, kas rosīgi labiekārto savas daudzdzīvokļu mājas, labi zina, ka visa vara mājā pieder īpašnieku kopībai. Ja vairāk nekā puse dzīvokļu saimnieku nobalsojusi par remontu, tas nekur nepaliks! Bet, ja vairākumam viss ir vienalga, tad jumts turpinās tecēt un ārdurvis sitīsies ciet ar lielu troksni. Tātad cilvēkiem jābūt vienotiem un jāizrāda iniciatīva. Taču izrādās, ka pat draudzīgiem kaimiņiem sarīkot balsošanu nav nemaz tik vienkārši.
„Normas ir neskaidras vai nedarbojas!”
Īpašnieku biedrības Vidzemes aleja 7 pārstāve Svetlana Ļisivņenko stāsta, kādas grūtības sagādā remonta ieceru apspriešana ar kaimiņiem:
Cik maksāja ziema?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 24 maijs 2015
Aizvadītā ziema bija mērena, un tas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem sagādāja zināmu atvieglojumu: cilvēki nesala, pat ja pēc iepriekšējo gadu pieredzes bija baidījušies, ka apkure varētu būt nepietiekama. Taču nepiepildījās arī cerība ietaupīt uz apkures rēķina: izrādās, ka uzņēmums Rīgas siltums šoziem piegādājis rīdziniekiem vairāk siltumenerģijas nekā 2013./2014. gada ziemā. Līdz ar to arī maksa bijusi lielāka – kopumā par 3,3 miljoniem eiro. Mēs painteresējāmies, kā norisējusi apkures sezona.
Līdz normatīvam nesniedzās
AS Rīgas siltums vadītājs Normunds Talcis stāsta, ka aizvadītā apkures sezona uzņēmumam bijusi deviņpadsmitā:
– Centralizēto siltumapgādes sistēmu Rīgā izveidoja piecdesmito gadu beigās, kad tika uzcelta TEC-1 un izbūvētas pirmās siltumtrases, bet mūsu uzņēmums ir siltumenerģijas piegādātājs tikai deviņpadsmit gadus.
Iedzīvotāji atrod liekus 300 kvadrātmetrus zemes!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
Struktoru ielas 15. nama iedzīvotāji atklājuši vēl vienu varbūtēju zemes īpašnieka pārkāpumu. Kad tika privatizēti dzīvokļi, Privatizācijas aģentūra bija sarēķinājusi, ka funkcionāli nepieciešamais zemes gabals mājai ir 600 kvadrātmetru.
Taču tagad zemes īpašnieka pārstāvji prasa no iedzīvotājiem maksu par zemes gabalu, kas pusotras reizes pārsniedz sākotnēji aprēķināto, proti, par 915 kvadrātmetriem. Namu pārvaldē, kas apsaimnieko māju Struktoru ielā 15, mums pavēstīja, ka ir pieprasīti paskaidrojumi no Privatizācijas aģentūras, un ierēdņi ir atzinušies, ka precīzs zemesgabala robežu plāns nav saglabājies, tāpēc noteikt, par ko maksā iedzīvotāji, ir ļoti sarežģīti.
„Mums liek pārmaksāt tūkstošus eiro!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 24 maijs 2015
Šķiet, daudzdzīvokļu mājām piesaistītās zemes īpašnieki atraduši veidu, kā iespējami vairāk nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Viņi nesteidz dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt zemes nomas līgumu, bet pēc dažiem gadiem uzreiz vēršas tiesā, pieprasot nomas maksu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības par visiem iepriekšējiem gadiem! Tā zemes īpašnieki var no iedzīvotājiem saņemt maksimāli pieļaujamo nomas maksu un piedevām vēl uzveļ tiem visus tiesas izdevumus.
„Kā mēs kļuvām par parādniekiem?”
Tamlīdzīgā situācijā nonākuši mūsu lasītāji no mājas Struktoru ielā 15. Nelielā sešu dzīvokļu māja atrodas uz privātas zemes, un kopš 2011. gada iedzīvotājiem nav nomas līguma ar zemes īpašnieku.
Kam pieder kvadrātmetri?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 24 maijs 2015
Latvijā izveidojusies unikāla situācija: cilvēki nevar atļauties nopirkt dzīvokli, bet 20% mājokļu valstī stāv tukši. „Kāpēc šīs mājas un dzīvokļus nevarētu atdot tiem, kam vajadzīga pajumte?” jautā mūsu lasītāji. Mēs centāmies noskaidrot, kam pieder šie bezsaimnieka mājokļi un kam uz tiem ir tiesības.
Mīts par tukšajiem dzīvokļiem
Pēdējā tautas skaitīšana parādīja, ka Latvijā ir nedaudz virs viena miljona mājokļu, no kuriem 20,8% stāv tukši. Vismazāk pamestu māju un dzīvokļu ir Rīgā (16,8%), visvairāk Latgalē (23,4%).
