Renovācija pēc vācu standartiem

Pagājušajā rudenī Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes siltināšanas projekti guva atzinību visā valstī. Māja Kr. Helmaņa ielā 3 tika atzīta par energoefektīvāko atjaunoto daudzdzīvokļu ēku Latvijā 2010. gadā. Palūdzām pārvaldes tehnisko direktoru Oļegu Kukutu pastāstīt par JNĪP turpmākajiem renovācijas plāniem.

Jelgava bija viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kur pievērsās dzīvojamo māju renovācijai. 2002. gadā sāka ar nelieliem darbiem – mājām siltināja gala sienas, lika jaunas ārdurvis un logus kāpņu telpās.

Turpmāk darbi vērsās plašumā. JNĪP sāka sadarbību ar vācu renovācijas speciālistiem. Pateicoties Latvijas–Vācijas pilotprojektam, Jelgavā pilnībā nosiltinātas divas mājas (4. līnijā 1 un Kr. Helmaņa ielā 3). Darbu izpildes kvalitāti uzraudzīja vācu inženieri.

Lasīt tālāk...

„Vēlos pārvaldīt māju, kurā pats dzīvoju!”

Daudzi nelielu māju iemītnieki saprot, ka ņemt pārvaldīšanu savā ziņā nozīmē ietaupīt līdzekļus, reizēm arī ātrāk tikt pie remonta. Bet izšķirties par tādu patstāvību reizēm ir grūti. Vai prātojat, kā rīkoties? Uzziniet par zemūdens akmeņiem, kas jūs gaida ceļā uz savas mājas pārvaldīšanu.

„Neko sliktu neesmu darījis!”

Andris ieradās redakcijā ļoti sarūgtināts tūlīt pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apmeklēšanas. Tur viņš bija brīdināts, ka nodarbojas ar nelikumīgu komercdarbību un var saņemt sodu.

– Bet es taču neko sliktu neesmu darījis, – puisis nopūtās, – vienkārši gribēju pārvaldīt māju, kurā pats dzīvoju.

Lasīt tālāk...

Komforta zona

Plaši pazīstamais dizainers Artemijs Ļebedevs ir sacījis: „Mūsu cilvēkiem komforta zona beidzas aiz dzīvokļa durvīm. Īstam Eiropas iedzīvotājam komforta zona ietver dzīvokli, kāpņu telpu, pagalmu un pilsētas centru”. Vai esam iemācījušies dzīvot eiropeiski?

Ļoti lēni mēs sākam saprast, ko nozīmē dzīvot daudzdzīvokļu namā. Namu pārvaldes māca dzīvokļu īpašniekus būt atbildīgiem par māju, likumi darbojas skarbāk – tie spiež mūs būt atbildīgiem.

Lasīt tālāk...

Namu pārvaldniekus brīdina par gāzi

Noticis Pārvaldnieku ģildes kārtējais seminārs. Mājokļu apsaimniekošanas speciālisti un dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji no visas Latvijas varēja uzdot jautājumus Valsts zemes dienesta, Ekonomikas ministrijas un uzņēmuma Latvijas gāze pārstāvjiem.

Atgādināsim, ka Latvijas namu pārvaldnieku ģilde dibināta pirms diviem gadiem. Tās mērķis ir palīdzēt pārvaldniekiem papildināt zināšanas, veidot dialogu ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, piedalīties normatīvo pakalpojumu izstrādē.

Lasīt tālāk...

JNĪP mērķis – vienoties ar iedzīvotājiem

Pagājušajā gadā mēs stāstījām par Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldi (JNĪP), kuras aprūpē ir vairāk nekā 400 māju. Šī namu pārvalde joprojām attīstās un ir viena no līderēm mājokļu apsaimniekošanas tirgū Latvijā.

Šis numurs atkal ir veltīts Jelgavai un jelgavniekiem, un JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, stāstot par uzņēmuma darbību, saka: „Aizvadītais gads mums bija samērā veiksmīgs. Lepojos, ka viena no Jelgavā nosiltinātajām mājām atzīta par labāko Latvijā. Mēs turpinām renovācijas programmu, apmācām iedzīvotājus un aktīvi slēdzam jaunus dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumus”.

Lasīt tālāk...

Kooperatīvs vai dzīvokļu īpašnieki?

Redakcijā vēršas kooperatīvu pārvaldīto un apsaimniekoto māju iedzīvotāji. Viņi interesējas, pēc kādiem noteikumiem viņiem jādzīvo, kopš spēkā stājies Dzīvokļa īpašuma likums.

Likums sanaido cilvēkus?

Likumā teikts, ka svarīgākos mājas apsaimniekošanas jautājumus – pārvaldnieka izvēli, apsaimniekošanas maksas noteikšanu, remonta plāna apstiprināšanu – var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība.

„Bet mūsu mājā neviens neprasa iedzīvotāju domas, visu izlemj kooperatīva valde,” tā dzīvokļu īpašnieki. „Uzskatām, ka mums nelikumīgi liegtas balsstiesības”.

No otras puses pienāk kooperatīvu vadītāju un aktīvistu sūdzības. Viņi stāsta par iedzīvotājiem, kuri nevēlas iestāties kooperatīvā un piedalīties mājas problēmu risināšanā.

Lasīt tālāk...