Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Labklājības receptes no Maskavas ielas

Turpinām lasītājus iepazīstināt ar mājas savā kontrolē pārņēmušajām dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Piecstāvu māju Rīgā, Maskavas ielā 254, korpuss 6, jau trešo gadu pārvalda paši iedzīvotāji. Viņi nav izputējuši bez profesionāla pārvaldnieka palīdzības un trijos gados paveikuši visus mājas remonta un labiekārtošanas darbus, pat ietaupot daudzus tūkstošus latu.

Gads pagāja iešūpojoties

Biedrības Nams 254 valdes priekšsēdētājai Vijai Panovai ir tiesības būt nedaudz lepnai:

– Mēs vieni paši „aizkuģojām” 2008. gadā. Šobrīd mūsu daudzdzīvokļu māja nav ne santīma parādā pakalpojumu sniedzējiem.

Vai daudzu māju iemītnieki var sacīt to pašu? Šķiet gan, ka ne.

Lasīt tālāk...

Rīgas namu pārvaldnieks: Sasildīsim visus

Rīgā sākas apkures sezona, simtiem māju jau pieslēgtas. Pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ervins Straupe stāsta, kā uzņēmums sagatavojies ziemai un vai spēs apsildīt visas mājas.

Iedzīvotāji parādā 20 miljonus

– Mūsu klientu parādi vasarā samazinājušies pavisam nedaudz, – atzīst SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs, – iedzīvotāji joprojām par siltumu un apsaimniekošanu nav samaksājuši 20 miljonus latu.

Lasīt tālāk...

Jums neviens neko neprasa!

Parasta situācija: mājā izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība. Daļa iedzīvotāju noteikti ir balsojuši pret un tagad nav šā veidojuma dalībnieki. Taču šie cilvēki, būdami dzīvokļu īpašnieki, tomēr vēlas piedalīties mājas dzīvē, kontrolēt tajā notiekošos procesus. Bet tas ne vienmēr ir iespējams, jo svarīgākos lēmumus tagad pieņem nevis kopsapulce, bet tieši biedrības biedri.

■ Kā galīgi nezaudēt tiesības piedalīties mājas dzīvē?

■ Kādi lēmumi joprojām ir dzīvokļu īpašnieku kopsapulces privilēģija?

■ Vai īpašnieku biedrības pienākums ir sniegt pārskatu visiem mājas iemītniekiem, tai skaitā tiem, kas iebilduši pret biedrības dibināšanu?

■ Vai dzīvokļa īpašniekam, kas atteicies iestāties biedrībā, var liegt piedalīties biedrības biedru sapulcē?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild juridiskais konsultants Juris Bautra.

Lasīt tālāk...

Patiesības mirklis

To māju iedzīvotājiem, kuru pārvaldīšanu nav pārņēmuši paši dzīvokļu īpašnieki, nav īpaši daudz tiesību, bet ir viens mēnesis gadā, kad pārvaldniekam jāuzklausa viņu viedoklis galvenajā jautājumā – par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu. Kā šo maksu samazināt? Kā panākt, lai mājā tiktu veikti nepieciešamie remonta darbi? Kā ietaupīt mājas naudu? Sekojiet mūsu instrukcijai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 dzīvokļu īpašnieku nepārņemtas daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekam līdz 15. oktobrim jāsastāda mājas apsaimniekošanas tāme nākamajam gadam.

Lasīt tālāk...

Namu pārvaldnieki pabija „uz viena viļņa”

Augusta sākumā Liepājas rajonā pie Nīcas notika namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju sporta spēles. Pasākumam bija dots simbolisks nosaukums – „Uz viena viļņa”.

Pārvaldnieki sporta spēles rīko ne pirmo gadu. Tā viņiem, šķiet, ir vienīgā iespēja pabūt kopā un aprunāties par lietām, kas tālas no iedzīvotāju parādiem par siltumu un tekošiem ūdens krāniem.

Šogad triju dienu sporta svētkos piedalījās trīspadsmit lielas namu pārvaldes no Rīgas, Valmieras, Rēzeknes, Kuldīgas, Cēsīm, Jelgavas, Bauskas, Ogres un citām pilsētām.

Lasīt tālāk...

Gaisma atbildēs par visu?

Pagājušajā mēnesī uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks sniedza pārskatu domes deputātiem par to, kā norisinās cīņa ar parādniekiem. Finanšu ministrijas ierosinājumu atslēgt nemaksātājiem elektrību apsaimniekotājs atbalsta, atzīstot to par efektīvāko iedzīvotāju „audzināšanas” metodi.

Pirms kāda laika Rīgas namu pārvaldnieks vērsās pie Lietuvas kolēģiem, lai uzzinātu, kā kaimiņi panāk augstu maksāšanas disciplīnu.

Izrādās, ka pamatu pamats ir tiešie līgumi starp patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Latvijā lielākoties tiešā veidā var norēķināties tikai par elektrību un gāzi, bet ne par ūdeni un siltumu.

Lasīt tālāk...

„Labā feja” vai „ātrā palīdzība”?

Latvijā ir mājas, kurās nekādā gadījumā nedrīkstētu dzīvot. Nevīžīgi īpašnieki vai pārvaldnieki ar vieglu roku noveduši šīs ēkas briesmīgā stāvoklī. Tomēr cilvēki turpina mitināties graustos, kur nav ne ūdens, ne apkures, kur katru brīdi var iebrukt griesti. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību šādas situācijas atstāt bez ievērības. Vietējai varai jāieceļ cietušajai mājai norīkotais jeb piespiedu pārvaldnieks, taču nekas tamlīdzīgs pagaidām nenotiek.

Pozitīva parauga nav

Likums nosaka, ka norīkotā (piespiedu) pārvaldnieka iecelšanu var ierosināt jebkura persona, kas uzskata, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka ir vai var tikt apdraudēta personas dzīvība, veselība, drošība vai īpašums.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!