Ervins Straupe: „Mums ir mērķis, un mēs to realizēsim”

Pirms sešiem mēnešiem ar Rīgas domes lēmumu tika apvienotas galvaspilsētas 15 namu pārvaldes. Politiķi apgalvoja, ka vienota apsaimniekošanas uzņēmuma izveides mērķis ir taupīt pilsētas un iedzīvotāju naudu. Jūlijā uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks apritēja pusgads.

Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai no pusotra desmita nelielu uzņēmumu izveidotu vienu. Mums solīja, ka jaunā namu pārvalde drīz vien darbosies efektīvāk un būs iedzīvotājiem izdevīgāka nekā vecās. Taču īpašas pārmaiņas apsaimniekošanas jomā pagaidām nav manāmas.

Lasīt tālāk...

Skopais maksā divreiz

Daudzās Latvijas mājās tiek veidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības – iedzīvotāji apvienojas, lai paši kontrolētu mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tas ir ļoti pareizs lēmums, jo, organizējot biedrību vai izraugot pilnvarnieku, mājas iedzīvotāji gūst iespēju kontrolēt remonta fondu un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā apsaimniekošanas jautājumos.

Kā atrast labāko namu pārvaldi?

Nereti iedzīvotāji, saņēmuši dūšu, neaprobežojas tikai ar biedrības izveidi, viņi apspriež arī tādu svarīgu jautājumu kā jauna pārvaldnieka un apsaimniekotāja izvēle. Šobrīd tirgū darbojas desmitiem privātfirmu, kuras vienmēr būs priecīgas noslēgt līgumu ar jauniem klientiem.

Lasīt tālāk...

Kaimiņš pret kaimiņu

2010. gada oktobrī Saeima pieņēma likumu „Par dzīvokļa īpašumu”, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumus. Turpat aplūkots arī tāds svarīgs jautājums kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka maiņa. Diemžēl, neraugoties uz labo likumu, Latvijā gadās piedzīvot briesmīgas situācijas – divi un pat trīs pārvaldītāji cīnās par vienu māju, bet dezorientētie iedzīvotāji nespēj saprast, kam maksāt par pakalpojumiem un kā ar veselu ādu izkļūt no komunālās ķildas epicentra.

Situācija, par kuru būs runa, nekādā gadījumā nav viennozīmīga, tāpēc tikai pateiksim, ka notikuma vieta ir neliela māja Rīgā, Maskavas forštatē. Tas ir sapnis, ne māja – iepretī plešas parks, iedzīvotāju rīcībā ir kluss, slēgts pagalms. Te katrs zina kaimiņus ne tikai pēc sejas, bet arī vārdā.

Lasīt tālāk...

Būs pārvaldnieku registrs

Pagājušajā mēnesī tika veikts kārtējais mēģinājums Latvijā sakārtot nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tirgu. Paredzēts izveidot dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru.

Vēl pirms pāris gadiem jebkurš varēja nosaukt sevi par pārvaldnieku, un nevienu ierēdni neinteresēja tas, vai šim cilvēkam ir kaut mazākais priekšstats par izraudzīto profesiju.

Jaunizceptajiem pārvaldniekiem nebija ne izglītības, ne pieredzes, katrs pats varēja meklēt klientus un slēgt ar viņiem līgumus. Pastāvēja uzskats, ka par šo cilvēku kvalifikāciju jāinteresējas pašiem iedzīvotājiem. Ja dzīvokļu īpašnieki uzķērās uz daiļrunīga blēža āķa, kurš daudz solīja, bet maz darīja, tā bija tikai viņu pašu problēma. Valsts atteicās iejaukties tādos konfliktos.

Lasīt tālāk...

Aizsargātāji sūta patērētājus uz tiesu

Jūnijā Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde rīkoja kārtējo tikšanos ar ekspertiem. Viesos bija uzaicināti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti. Tika gaidīta plaša diskusija, jo šā gada pirmajos piecos mēnešos PTAC saņēmis vairāk nekā 60 sūdzību par namu pārvaldēm. Iedzīvotāji rakstīja, gāja un lūdza palīdzību, saistot ar centru savas pēdējās cerības.

Diemžēl izrādās, ka PTAC reti spēj sniegt dzīvokļu īpašniekiem konkrētu palīdzību. Parasti klientus konsultē, izskaidrojot viņiem likumus, un iesaka vērsties ar sūdzību tiesā. PTAC nepalīdz arī pārvaldniekiem, kuri centrā vēršas iedzīvotāju vārdā. Pagaidām tur nav tikuši skaidrībā, kā strādāt ar tik neparastiem sūdzētājiem.

Lasīt tālāk...

Vai mājai ir vajadzīgs „saimnieks”?

Dagnija VILNĪTE,
Ogres novada p/a „Mālkalne” klientu apkalpošanas dienesta vadītāja

Kāds labums ir no māju vecākajiem? Vai katrs var par tādu kļūt? Kur ir atbildības robeža cilvēkam, kuram uzticējušies mājas iedzīvotāji? Kas ietilpst mājas vecākā pienākumos un ko varbūt vispār nevajadzētu darīt?

Kas tas tāds – mājas vecākais?

Uz jautājumiem centīšos atbildēt, pamatojoties uz pašvaldības aģentūras „Mālkalne” pieredzi Ogres novada māju apsaimniekošanā, kā arī uz pētījumu, ko zinātniskā darba ietvaros veicu mācību laikā Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā.

Lasīt tālāk...