„Pārvaldnieki jāizvēlas pašiem iedzīvotājiem!”

„Godājamā redakcija, paldies par rakstiem vitāli svarīgajos komunālajos jautājumos, tie skar ļoti plašu cilvēku loku, turklāt lielākajai daļai trūkst zināšanu šajos jautājumos. Tāpēc uzskatu jūsu darbu par ļoti svarīgu un vajadzīgu!

Pats pārvaldu vairākas daudzdzīvokļu mājas Kauguros, tāpēc man ar mājokļiem saistītās problēmas ir labi zināmas. Esmu autodidakts, kam liktenis bija lēmis pirms daudziem gadiem risināt problēmas, lai glābtu paša māju no bankrota, izvilktu to no parādu jūga. Neesmu kabineta cilvēks, drīzāk praktiķis, kas vēlas redzēt, saprast, sakārtot.

Mans mērķis ir jebkurā situācijā atrast labāko un attiecībā pret mājas iedzīvotājiem taisnīgāko risinājumu. Tāpēc es nelāpu izpuvušos caurumus, caur kuriem var ļoti labi „atmazgāt” naudu, reizē turot mājas finanses pastāvīgos mīnusos un pārliecinot cilvēkus, ka bez apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas nav iespējams iztikt.

Savās mājās mēs santehniķim maksājam nevis pēc avāriju skaita, kuras iedzīvotājiem rada trīskāršus zaudējumus, bet gan pastāvīgu algu. Mūsu cilvēki jau vairākus gadus nav saskārušies ar pilsētas avārijas dienestu, bet tas nemaz tik vienkārši nav nācis. Dzīvokļu īpašnieki par apsaimniekošanu maksā 0,25 santīmus par dzīvojamās platības kvadrātmetru, un par šo naudu mēs uzturam visus darbiniekus (mums ir kooperatīvās mājas, būvētas septiņdesmitajos gados), novēršam avārijas, veicam vajadzīgos darbus.

Manuprāt, jo labāk izglītoti būs iedzīvotāji, jo vieglāk būs ar viņiem sadarboties un sadzīvot. Un te nu milzu nozīme ir jūsu rakstiem. Ir cilvēki, kas pilnībā neuzticas pārvaldnieka teiktajam, neuztver visus argumentus. Cita lieta, ja vajadzīgā informācija nāk no neatkarīgiem ekspertiem, tādai iedzīvotāju skatījumā ir cits svars. Un ja vēl jūsu informācija un pārvaldnieka teiktais un darītais sakrīt, tad skaidrs, ka māja ir uz pareizā ceļa.

Bet gribētu lūgt iedzīvotājus saprast arī pārvaldniekus. No vienas puses, mēs priecājamies, ja iedzīvotāji apzinās savas tiesības un pienākumus. No otras puses, izglītots dzīvokļa īpašnieks apsaimniekotājam var kļūt par lielu problēmu. Viena lieta ir likumi un Ministru kabineta noteikumi, pavisam cita – pārvaldnieka reālās iespējas un mājas finansiālais stāvoklis.

Tāpēc jau viss ir atkarīgs no pārvaldnieka rakstura un attieksmes pret iedzīvotājiem. Viņam nedrīkst starp dzīvokļu īpašniekiem būt mīluļi, viņš nedrīkst piekukuļot cilvēkus, lai tie, viņaprāt, pareizi balsotu pārvēlēšanu sapulcē.

Vispār jau mūsu profesija tiek ļoti pazemota un pelta. Mēs pastāvīgi atrodamies uz naža asmens starp likumiem un dzīves realitāti. Mēs esam kļuvuši par peramajiem zēniem, mūs lamā iedzīvotāji, bet monopolisti mums uzkrāvuši daļu savu pienākumu. Mums viss jāzina, reizē jābūt santehniķiem, namdariem, stikliniekiem, būvniekiem, važoņiem, krāsotājiem, elektriķiem, grāmatvežiem, noliktavas pārziņiem, normētājiem, sētniekiem, policistiem, juristiem, ugunsdzēsējiem, ārā sviedējiem. Pārvaldniekam tiešām jāzina tūkstošiem lietu, ja vien viņš nav vienaldzīgs pret savu darbu. Ļoti gribētos, lai cienījamu, profesionālu pārvaldnieku kļūtu aizvien vairāk.

Esmu viens no Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku asociācijas dibinātājiem, jo uzskatu, ka viens nav karotājs. Stipra var būt tikai domubiedru komanda. Ļoti svarīgi ir jaunajiem pastāstīt, kā pārvaldniekam rīkoties dažādās situācijās, lai izvairītos no kļūdām, ko pieļāvuši šīs nozares pionieri. Jūrmalā mēs mācāmies cits no cita, atbalstām cits citu, ja kādam nolaižas rokas un uzdod nervi tāpēc, ka mūsu darbs tiek nepelnīti zākāts.

Kāpēc rodas tādi konflikti? Tāpēc, ka daži pārvaldnieki maz lasa, turas pie savas iesīkstējušās pārliecības, nevēlas kontaktēties ar iedzīvotājiem un uzskata sevi par lieliem priekšniekiem. Tas ļoti kaitē mūsu profesijas prestižam. Es skatos, kā strādā namu pārvaldes, un nevaru vien nobrīnīties, kā iedzīvotāji vispār tās pacieš. Manuprāt, namu pārvaldniekus vajag izvēlēties pašiem rajona iedzīvotājiem, tad arī tie strādās viņu labā. Pilsētas galvu taču mēs paši ievēlam!”