Katastrofa: mājā viens bankrotējis

Mēs dzīvojam dīvainā laikā: būt godīgiem vairs nav izdevīgi. Dzīvokļu īpašniekiem, kuri regulāri maksā rēķinus, teju liks maksāt par bankrotējušiem kaimiņiem.

Uz godīgu cilvēku rēķina

Nelielu māju Rīgā, Slokas ielā 24 piemeklējušas nepatikšanas. Kāda dzīvokļa īpašniece sākusi personiskās maksātnespējas procesu. Citiem vārdiem runājot, viņa pieteikusi bankrotu.

Cilvēkam, kurš vairs nespēj samaksāt treknajos gados ņemtos kredītus, tā ir lieliska izeja: pēc diviem trim gadiem iespējams pilnībā atbrīvoties no parādiem. Tāpēc bankrotu skaits Latvijā augs augumā.

Bet, ja kāds bankrotē piecu līdz desmit dzīvokļu mājā, kur tiek skaitīts katrs santīms, tas ir ļaunāk par mēri. Gadiem par komunālajiem pakalpojumiem nemaksājušais mierīgi izvāksies no dzīvokļa, bet parāds paliks!

Pēc dažiem gadiem bankrotējušais likumīgi aizmirsīs kādreizējo parādu, bet kādam nāksies maksāt par megavatiem un kubikmetriem, ko viņš patērējis pirms maksātnespējas procedūras sākšanas. Šobrīd tā vien šķiet, ka parādu par pakalpojumiem gatavojas segt uz pārējo mājas iedzīvotāju rēķina.

Savākti kredīti par 500 tūkstošiem...

Dzīvokļa īpašniece no Slokas ielas 24 iekrājusi 817 latu lielu komunālo parādu. Šobrīd šī summa formāli skaitās viņas parāds, lai gan skaidrs, ka naudas sievietei nav un nebūs.

– Viņa stāstīja, ka treknajos gados paņēmusi bankās kredītus 500 tūkstošu latu apmērā, – saka bankrotējušās dāmas kaimiņi. – Daļu ņēmusi dzīvokļa un mašīnas iegādei, daļu – biznesa attīstībai. Bet tad sākās krīze, viņa zaudēja darbu, un viss noskrēja no sliedēm.

Sieviete lika lietā jauno Maksātnespējas likumu. Tiesa pieņēma viņas iesniegumu, iecēla administratoru. Šis cilvēks ņēma savā kontrolē parādnieces finanses un laida viņas īpašumu izsolē. Dzīvokļa un uzņēmuma pārdošana ienesa 116 tūkstošus latu. Ar to ir par maz, lai samaksātu tikai vienu no drosmīgās dāmas paņemtajiem četriem kredītiem. Un namu pārvalde atrodas naudas rindas pašās beigās.

Ja parādnieces situācija neuzlabosies, pēc trim gadiem viņas saistības tiks norakstītas. Bet pakalpojumu sniedzējiem par to nav nekādas daļas. Viņi pat negrasās atlaist mājai maksu par pakalpojumiem, ko saņēmusi ļaunu likteni piedzīvojusī kaimiņiene. Izvēle nav liela: vai nu maksājiet, vai paliekat bez siltuma un ūdens.

Pakalpojumu sniedzēji: „Tā nav mūsu bēda”

– Lai gan likumā teikts, ka bankrotējušās personas parādi tiek anulēti, mūsu uzņēmums nenorakstīs nemaksātājas patērētos kubikmetrus, – paziņoja Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks. – Mājai par pakalpojumu jāsamaksā pilnā apjomā.

Līdzīga ir arī AS Rīgas siltums nostāja. Uzņēmuma preses sekretāre Jana Roze pēc konsultēšanās ar vadību darīja zināmu uzņēmuma oficiālo viedokli:

– Mēs nevaram norakstīt bankrotējušo personu parādus par piegādāto siltumu. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, nevis pakalpojumu sniedzēji.

Uzņēmumi bez aplinkiem norāda cilvēkiem, kuri stiepj atbildības nastu: „Jums jāatver maciņi, neraugoties uz to, ka pats parādnieks likuma priekšā ir tīrs”. Bet iedomājieties uz mirkli, ka jūsu mājā bankrotējis nevis viens, bet gan vairāki iemītnieki. Viņi kopā var būt iekrājuši piecu sešu tūkstošu latu lielu parādu. Šīs summas arī izmētāsim pa citu cilvēku dzīvokļiem?

Pārvaldnieki: „Atbildību vajag sadalīt”

Ko darīt mājai, kurā kāds iemītnieks ir bankrotējis? Uzdevām šo jautājumu Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Igoram Trubko.

– Situācija ir nesaprotama, – viņš piekrita. – Jaunais likums par privātpersonu maksātnespēju stājies spēkā tikai šogad. Tā sekas pilnā mērā izjutīsim pēc diviem trim gadiem, kad Latvijā būs notikuši pirmie bankroti ar parādu norakstīšanu. Daudzas mājas būs iedzītas strupceļā.

Igors Trubko uzskata, ka nav pieļaujama tāda absurda situācija, ka nevainīgi cilvēki maksā bankrotējušas personas komunālos parādus:

– Līdz šim mēs dzīvojām pēc saprotamiem noteikumiem: cilvēks ņēma kredītu un pats atbildēja par sekām. Tagad viss apgriezies ar kājām gaisā – atbildību grib uzlikt cilvēkiem, kuriem nav nekāda sakara ar kredītiem. Likumdevēji gluži vienkārši nav paredzējuši tamlīdzīgu situāciju. Šķiet, Latvijā būtu vajadzīgs jauns normatīvais akts, kurš stingri noteiktu, kam konkrēti jānoraksta bankrotējušo personu komunālie parādi.

Pēc Igora Trubko domām, namu pārvaldes varētu maksātnespējīgai personai atlaist parādu par apsaimniekošanu, bet pakalpojumu sniedzējiem jāuzņemas ar nesamaksātajiem pakalpojumiem saistītie riski.