Juglā labo jumtus

Juglā grasās pirms sala iestāšanās salabot jumtus pāris desmitiem māju. Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Juglas iecirknī, ko vada Aleksandrs Pavlovskis, darbi patiešām sokas labi. Pārvaldnieks raito darba ritmu skaidro ar to, ka pilsētas namu pārvalde šovasar atļāvusi saviem iecirkņiem slēgt trīspusējus remonta līgumus. Tas ļauj ietaupīt iedzīvotāju naudu un paātrina darbu gaitu.

Trīspusējo līgumu sistēmai, pēc Aleksandra Pavlovska domām, vajadzētu darboties visā Rīgā. Tā iedzīvotājiem paver reālu iespēji kontrolēt mājas līdzekļus un izmantot tos saimnieciski.

– Ko tas īsti nozīmē – uzlikt mājai jaunu jumtu vai nomainīt logus? Kamēr māju nav pārņēmuši īpašnieki, par remontu jārūpējas namu pārvaldei. Tā saņem iedzīvotāju formālu piekrišanu: „Jā, gribam logus!” Bet pēc tam mums jārīko materiālu un būvdarbu iepirkuma konkurss, – stāsta pārvaldnieks.

Šādu konkursu rezultāti ne vienmēr atbilst iedzīvotāju interesēm. Lielās firmas, kas piedalās iepirkumos, savus pakalpojumus piedāvā tikai par lielu naudu, bet mazie būvuzņēmumi, kas vēlētos par lētāku cenu palīdzēt mūsu mājām, oficiālajos konkursos nepiedalās, jo neatbilst noteiktajiem kritērijiem.

Šā iemesla dēļ iedzīvotāji žēlojas mūsu redakcijai: „Mēs paši atradām meistarus, kas gatavi kāpņu telpās nomainīt logus par 5–6 tūkstošiem latu, bet namu pārvalde mums uztiepj firmu ar 10–12 tūkstošu latu lielu tāmi!” Namu pārvalde rīkojas pareizi: tāds cenas piedāvājums ir uzvarējis pilsētas konkursā. Bet ko darīt iedzīvotājiem, kuriem nav pietiekamu uzkrājumu remontam vai kuri vienkārši nevēlas izšķiest kopējo naudu?

– Reiz pēc konkursa mums piedāvāja 97 tūkstošu latu lielu jumta remonta tāmi! – stāsta Aleksandrs Pavlovskis. – Tad mēs skaidri sapratām, ka veikt remontdarbus par tādām cenām nevaram! Iedzīvotāji gluži vienkārši nebūs ar mieru.

Risinājums nebija ilgi jāmeklē. Tas ir trīspusējais līgums, kas ļauj veikt darbus bez grūtajiem un ne vienmēr izdevīgajiem iepirkumiem. Dzīvokļu īpašniekiem jānotur kopsapulce, jāpieņem lēmums par remonta darbiem un jāizlemj, kādu firmu viņi vēlētos uzaicināt darbu veikšanai. Pēc tam mājas pilnvarota persona izpēta būvniecības tirgu, meklējot iedzīvotājiem visizdevīgāko piedāvājumu. Kad vairākums īpašnieku ir akceptējuši tāmi, namu pārvalde kopsapulces uzdevumā slēdz līgumu ar uzaicinātajiem meistariem.

– Kad šī sistēma sāka darboties, remonta lietas Juglā izkustējās no sastinguma punkta, – saka Aleksandrs Pavlovskis. – Pat vairāk: šobrīd namu pārvalde ar savas brigādes spēkiem klāj jau piekto jumtu. Šo darbu mums uzticējuši paši iedzīvotāji. Ja pārvaldnieks pats veic jumta darbus, nav nepieciešams rīkot iepirkumu. Bet galvenais, ka namu pārvalde pēc pasūtījuma izpildes nepazūd kā daudzas firmas viendienītes. Iedzīvotāji var būt droši: ja notiks kāda ķibele, viņiem tiks nodrošināts jumta garantijas remonts.

Juglas iecirkņa pieredzi derētu likt lietā arī citām pašvaldības namu pārvaldes filiālēm, un tad ziemu mēs droši vien sagaidītu bez bažām par tekošiem jumtiem.