Mājā remonts, bet risinājumi tik dažādi

Kas jādara mājas iedzīvotājiem, lai tiktu pie saremontēta jumta, jaunām inženierkomunikācijām, logiem koplietošanas telpās un citiem uzlabojumiem?

Septembra beigās galvaspilsētā notika Rīgas apsaimniekotāju asociācijas organizēts seminārs, kas bija veltīts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājumiem. Uz tikšanos ar apsaimniekotājiem un praktiķiem – pieredzējušiem māju vecākajiem bija ieradušies apmēram pussimts ieinteresētu klausītāju. Semināra darba kārtības pirmā daļa “remontdarbu organizēšanas kārtība daudzdzīvokļu mājā” bija ieplānota kā iespēja rast atbildes uz jautājumiem: kā no pārvaldnieka panākt jumta remontu vai teritorijas labiekārtošanu? Kā tam sakrāt naudu un pēc tam izsekot darbu gaitai un lietderīgai līdzekļu izlietošanai? Novērtējot semināra klausītāju lielo interesi, par remontdarbu nozīmību mājā vēlreiz stāsta Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Ministru kabineta noteikumi pasaka priekšā

– Kurš un kādā secībā plāno remontdarbus mājā? Ja tas ir mājas pārvaldnieks, tad cik lielā mērā viņam jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis?

– Jautājums ir ļoti vispārīgs, tādēļ vispirms jāsaprot elementārās lietas: gan Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām noteic, ka pārvaldniekam, apsaimniekošanas procesa kvalitātes nodrošināšanai, vispirms ir jāveic mājas tehniskā stāvokļa apsekošana. Apsekošanas rezultāti ļauj saprast, kādā stāvoklī ir mājas komunikācijas, nesošās konstrukcijas, jumts, logi, vai vispār iespējams runāt par aizsardzību pret siltuma zudumiem?

– Kas veic šādus tehniskos apsekojumus un pēc tam seko līdzi mājas stāvoklim?

– Atbilde uz šo jautājumu arī ir vienkārša – jāievēro likumā noteiktais, jo jau pieminētie ministru kabineta noteikumi Nr. 907 precīzi uzskaita ēku un būvju apsekošanas kārtību. Noteikumu 11. pantā teikts, ka dzīvojamās mājas pamatkonstrukcijas apseko vienu reizi gadā. Šīs pārbaudes ietvaros vizuāli pārbauda pamatus, šuves starp mājas elementiem, apmetumu un krāsojumu.

Pamatkonstrukciju apsekošana ietver arī nesošo sienu, pārsegumu, kāpņu, jumta un jumta pārkaru, fasādes elementu – balkonu, cokolu karnīžu, logu un durvju, skursteņu un dūmvadu arī ēkas pagraba telpu vizuālo pārbaudi.

Savukārt ēkas inženierkomunikāciju: apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, gāzapgādes, ventilācijas sistēmas un klimata iekārtu vizuālā pārbaude jāveic ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

Tā kā likums nenosaka pārbaužu veicēja izglītības prasības, tad prakse liecina, ka ar māju apsekošanu parasti nodarbojas apsaimniekošanas organizāciju tehniskā dienesta speciālisti.

– Vai tas nav nedaudz neuzticami (no likuma puses), ja netiek izvirzītas prasības speciālistu kvalifikācijai?

– Tieši tādēļ Rīgas apsaimniekotāju asociācija, balstoties uz ekspertu rekomendācijām, uzskata, ka vismaz vienu reizi piecos gados katru māju ir jāapskata sertificētam būvekspertam. Piesardzība nekad nevar būt lieka un šāda pārbaude sniegs drošību attiecībā uz ēkas konstrukciju stāvokli.

– Tas nozīmē, ka pārvaldniekam šāds speciālists ir jānoalgo par mājas naudu?

– Kārtīgs apsaimniekotājs šādu pozīciju paredz mājas apsaimniekošanas izdevumos, protams, ar dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Tas ir tikai loģiski, ka sertificētie eksperti tiek piesaistīti atsevišķu objektu novērtēšanai. Nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi nevar atļauties “personīgo” sertificētu būvekspertu, jo tas ir pārlieku dārgi. Savukārt lielie uzņēmumi, kuriem šāds speciālists ir štata darbinieks, tik un tā nevar paspēt apsekot visus objektus ar viena darbinieka spēkiem.

Vizuālā vai padziļināta tehniskā apsekošana?

– Jūs sacījāt, ka tehnisko apsekošanu iesaka veikt, ņemot vērā speciālistu rekomendācijas. Taču likums to šobrīd nepieprasa. Izveidojas pretruna, kuru nākas izskaidrot: kā tad ir jārīkojas?

– Tomēr ir situācijas, kad bez mājas tehniskās apsekošanas, ko veicis sertificēts speciālists, iztikt nav iespējams. Pirmkārt, šāds apsekojums kļūst par obligātu prasību, ja dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši ņemt dalību projektu konkursā par iespēju saņemt Eiropas līdzfinansējumu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Otrkārt, ja dzīvokļu īpašnieki māju ir pārņēmuši savā valdījumā, viņi jebkurā brīdī var pārvaldniekam pieprasīt šādu sertificēta eksperta slēdzienu par savu īpašumu. Pie kam viņi, jau slēdzot apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu, var iekļaut prasību par regulāru šāda apsekojuma veikšanu mājā.

– Tas, ka dzīvokļu īpašnieki būs informēti par savas mājas stāvokli, ir ļoti labi. Tomēr daudziem svarīgāks var izrādīties jautājums – cik maksā mājas tehniskā apsekošana, ko veicis sertificēts būveksperts?

– Vienu skaitli nosaukt nav iespējams, jo cenu ietekmē stāvu un kāpņu telpu skaits. Orientējoši tas var svārstīties no 400 līdz 1000 eiro, taču par to mājas dzīvokļu īpašnieki ir ieguvuši slēdzienu, uz kuru pamatojoties, no apsaimniekotāja var prasīt jebkuru remontdarbu uzsākšanu, vai arī var sastādīt daudz precīzāku remontdarbu plānu.

– Vai obligāti jāveic pilns mājas apsekojums, ja iedzīvotājus satrauc tikai kādas atsevišķas būvkonstrukcijas, piemēram, jumta, stāvoklis?

– Protams, ka nē. Sertificētajam speciālistam var prasīt slēdzienu tikai par atsevišķu konstrukciju – jumta vai pamatu, vai tikai pārsegumu – stāvokli. Protams, tas iedzīvotājiem arī izmaksās mazāk.

– Šobrīd Latvijā nav daudz māju, kuru apsekošanu veic sertificēti būveksperti. Parasti ikgadējo vizuālo apsekošanu izpilda apsaimniekošanas uzņēmuma tehniskā dienesta speciālisti. Vai tas ir pieņemami, ka remontdarbu plāni mājām tiek sastādīti pēc nesertificētu darbinieku norādēm?

– Ja mājas ekspluatācija norit bez pamanāmiem traucējumiem, tad 99 gadījumos no 100 ir pilnīgi pietiekami, ka mājas remontdarbu plāns tiek sastādīts pēc vizuālās apsekošanas rezultātiem. Tehniskā apsekošana ir nepieciešama, lai izvairītos no avārijām un slēptu defektu sekām.

Katru gadu mājā veikt tehnisko apsekošanu nav nepieciešams.

– Kā saprast, kad mājai nepieciešama padziļināta tehniskā apsekošana? Kādas pazīmes par to liecina?

– Patiesību sakot, pazīmju ir ļoti daudz un visas uzskaitīt nebūs iespējams. Nevajadzētu palaist garām nopietnākos signālus, piemēram: plaisu parādīšanās ārsienās vai paneļos, plaisas kolonās, izmaiņas paneļu ģeometrijā, pelējuma parādīšanās. Uzmanība jāpievērš iedzīvotāju sūdzībām par mitruma parādīšanos telpās. Un tā šo uzskaitījumu varētu vēl ilgi turpināt.

Iedzīvotājiem ir tiesības zināt

– Vai dzīvokļu īpašnieki drīkst iepazīties ar savas mājas vizuālās vai tehniskās apsekošanas rezultātiem?

– Jā, protams, jo eksperta sastādīts tehniskās apsekošanas vai tehniskā dienesta speciālista uzrakstītais vizuālās apsekošanas akts ir katras Mājas lietas sastāvdaļa. Ar Mājas lietas saturu var iepazīties katrs dzīvokļa īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona.

– Ko ar apsekošanas slēdzienu iesāk mājas apsaimniekotājs?

– Viņš apsekošanas atskaiti vai aktu izmanto, lai sastādītu konkrētās mājas remontdarbu plānu. Šis plāns var tikt sastādīts uz vairākiem gadiem, lai mājas iedzīvotāji jau laikus zinātu līdzekļu apjomu, kādu viņiem nāksies uzkrāt.

Kā rīkoties, ja negribās pārmaksāt?

– Kā mājas pārvaldnieks nosaka remontdarbu izmaksas?

– Šeit jāapskata atšķirīgas situācijas. Ja runājam par māju, kuru dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savā valdījumā, tās apsaimniekotājs ir pašvaldības uzņēmums un remontdarbu izmaksas rēķina šī paša uzņēmuma tāmētājs. Aprēķinu pārvaldnieks dara zināmu dzīvokļu īpašniekiem vienlaikus ar nākamā gada apsaimniekošanas izmaksu tāmes projektu, ko apsaimniekotājiem pēc likuma ir jāizdara līdz katra gada 15. oktobrim.

– Ko var izdarīt dzīvokļu īpašnieki pēc nākamā gada apsaimniekošanas izdevumu tāmes un remontdarbu plāna saņemšanas?

– Dzīvokļu īpašniekiem obligāti 30 dienu laikā ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jāapspriež pārvaldnieka iedotais piedāvājums. Ja viņi nenoorganizēs kopsapulci un viedokli neizteiks, tad pārvaldnieka sastādītā tāme ar jaunā gada pirmo dienu – 1. janvāri stāsies spēkā. Tāpat mainīsies arī nākotnē plānoto remontdarbu veikšanai nepieciešamā ikmēneša uzkrājuma maksa.

– Kas šos remontdarbus veiks?

– Savā valdījumā nepārņemto māju remontus veiks tās kompānijas, kuras būs uzvarējušas pašvaldības izsludinātajos konkursos. Tā kā ir zināms, ka šo konkursu uzvarētāju pakalpojumi iedzīvotājiem izmaksā dārgi, tad pašvaldību apsaimniekošanas uzņēmumi ļauj iedzīvotājiem pašiem meklēt darbu veicējus un pēc tam slēgt ar viņiem trīspusēju līgumu.

– Kas nepieciešams trīspusēja līguma noslēgšanai?

– Vispirms nepieciešama ļoti liela mājas pārstāvju ieinteresētība un vēlme uz veicamajiem remontdarbiem ietaupīt daļu mājas uzkrāto līdzekļu. Ļoti liela mājas pārstāvju ieinteresētība ir vajadzīga tādēļ, ka procedūra nav vienkārša: vispirms mājas dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē pieņem lēmumu, ka apsaimniekotāja piedāvātos remontus viņi vēlas izpildīt uz trīspusēja līguma noteikumiem. Pēc tam mājas aktīvisti veic tirgus izpēti un atrod uzņēmumu, kurš mājai ne tikai piedāvā labu cenu, bet spēj arī pierādīt labu reputāciju. Kad darbu veicējs ir atrasts, tiek noslēgts trīspusējs līgums starp darbu izpildītāju, mājas pilnvarotajiem pārstāvjiem un apsaimniekošanas uzņēmumu, kurš šajā variantā pilda vairs tikai “naudasmaka” lomu.

Savas mājas saimnieki lemj paši

– Kā pārvaldnieks plāno remontdarbus mājās, kuras dzīvokļu īpašnieki pārņēmuši savā valdījumā?

– Šajos gadījumos sadarbība starp dzīvokļu īpašniekiem un mājas pārvaldnieku ir daudzkārt elastīgāka. Nosacījumi, kādā veidā panākama vienošanās par remontdarbu izpildi, ir jau ierakstīti mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļu īpašnieki var prasīt, lai pārvaldnieks saplāno un saskaņo darbu plānu reizi gadā, šajā gadījumā nekas neatšķirsies no iepriekš apskatītā pašvaldības māju apsaimniekošanas modeļa. Taču var būt paredzēta arī citāda kārtība: remontdarbu saskaņošanu var uzticēt pilnvarotajām personām, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrības valdei vai no dzīvokļu īpašnieku vidus izvēlētiem mājas pārstāvjiem.

– Kas šajos gadījumos izvēlēsies darbu izpildītāju?

– Arī to noteiks līgumā paredzētie nosacījumi. Reizēm gadās, ka iedzīvotāji nevēlas nodarboties ar remontdarbu izpildītāju meklēšanu un to uztic pārvaldniekam, reizēm viņi labprāt to izdara paši. Taču abos gadījumos jautājums tiek atrisināts bez grandiozu konkursu rīkošanas un nevajadzīgas izmaksu sadārdzināšanas.

“Mēs negribam nekādus remontus!”

– Var gadīties situācija, kad pārvaldnieks mājā nav ieplānojis nekādus nopietnus remontus vai arī piedāvā darbus, kas iedzīvotājiem konkrētajā brīdī nešķiet būtiski. Vai dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības kopsapulcē lemt par atteikšanos no remontdarbu plāna un izvēlēties darbus pēc saviem ieskatiem?

– Mājā, kuru dzīvokļu īpašnieki pārņēmuši valdījumā, tas ir ļoti vienkārši. Šajās mājās visa vara pieder dzīvokļu īpašniekiem, taču tieši tāpat uz viņiem gulstās visa atbildība par sekām, kas var iestāties pēc lēmumu pieņemšanas. Piemēram, ja iedzīvotāji ir atteikušies no remontdarbiem, bet pēc tam mājā ir notikusi avārija, viņi vairs nevarēs vainot pārvaldnieku vai arī pieprasīt kompensāciju.

Savukārt mājās, kas joprojām ir pašvaldību vai valsts bilancē (Latvijā tādas mājas ir nospiedošā vairākumā), situācija ir citāda.

– Kāpēc tā?

– Formāli mājas apsaimniekotājs šīm mājām arī ļauj atteikties no ieplānotiem remontiem, jo sevišķi tādiem, kas neskar mājas pamatkonstrukcijas, taču uz Rīgas apsaimniekotāju asociāciju tik un tā zvana dzīvokļu īpašnieku pārstāvji un sūdzās: “Mēs, lūk, kopsapulcē nolēmām, ka no remonta atsakāmies, bet apsaimniekotājs uz to nereaģē – dara pa savam un remontē!”

– Kuram ir taisnība?

– Taisnība ir pārvaldniekam, jo līdz tai dienai, kad dzīvokļu īpašnieki savāksies un pārņems māju savā valdījumā, tieši pārvaldnieks ir atbildīgs par mājas fizisko saglabāšanu un uzturēšanu. Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumiem būtiski jāizpilda Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām un Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014.

– Ko darīt gadījumā, ja pārvaldnieks ir ieplānojis cauruļu nomaiņu, bet mājas iedzīvotāji vēlas remontēt jumtu?

– Labākais, lai neteiktu vienīgais, risinājums ir dzīvokļu īpašniekiem sasaukt kopsapulci un ar balsu vairākumu izlemt par mājas pārņemšanu savā valdījumā. Tas nenozīmē, ka obligāti jāiet prom no esošā apsaimniekotāja, lai strādā vien tālāk. Atšķirība ir tā, ka pēc pārņemšanas viss ir otrādi – kājas gaisā, bet galva lejā: ja agrāk noteikumus diktēja pārvaldnieks, tad tagad viņš ir izpildītājs, bet noteicēji – paši dzīvokļu īpašnieki.

Plānoti remontdarbi vai avārijas novēršana?

– Gadījumi ir dažādi: reizēm dzīvokļu īpašnieki no visa atsakās, lai samazinātu ikmēneša maksājumus, bet te, – pēkšņi – avārija!

– Šis ir ļoti pamācošs piemērs un tādi, par nelaimi, gadās. Šāda remonta dēļ mājas dzīvokļu īpašniekiem par darbiem nākas pārmaksāt, jo jebkuras avārijas novēršana ir steidzams, tādēļ dārgs pasākums. No savas apsaimniekotāja pieredzes varu sacīt, ka avārijas remonts izmaksā vismaz par 30% dārgāk, nekā ieplānots mierīgi paveikts darbs.

– Kā jārīkojas pārvaldniekam, ja mājā notikusi avārija, bet uzkrājumi remontiem nav vispār?

– Saskaņā ar labas pārvaldības praksi, apsaimniekošanas uzņēmumam mājā redzamās vietās ir jāizvieto paziņojumi par notikušo, it īpaši tādos gadījumos, kad remontdarbu dēļ var tikt ietekmēta pamatpakalpojumu (ūdenspadeve, siltumapgāde vai elektroenerģija) nepārtraukta nodrošināšana. Labs pārvaldnieks noteikti iedzīvotājiem centīsies paziņot, cik ilgi neērtības turpināsies. Tālāk apsaimniekošanas uzņēmumam, saskaņā ar ministru kabineta noteikumiem, ir tiesības avāriju likvidēt izmantojot jebkurus tajā brīdī pieejamos finanšu resursus.

– Tas nozīmē, ka var tikt piesaistīti kredīti?

– Jā, tas nozīmē tieši to, arī kredīti.

– Bet pēc tam dzīvokļu īpašniekiem visi šie darbi būs jāatmaksā?

– Obligāti! Saskaņā ar jau pieminētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014, pārvaldniekam 10 dienas pēc avārijas likvidēšanas iedzīvotāji jāinformē par to, kādi darbi tika veikti un cik tas izmaksāja. Tālāk viņam ir tiesības piestādīt dzīvokļu īpašniekiem vienreizēju rēķinu par veiktajiem darbiem.

– Pagaidiet, kā tad tā – vienreizēju rēķinu? Ja mājā, piemēram ir tikai 10 dzīvokļi, bet plīsusī caurule ar visu remontu izmaksāja 2000 eiro, tad katrs dzīvoklis nākamam mēnesim saņems rēķinu par 200 eiro. Daudziem cilvēkiem tā taču ir nereāla nauda...

– Likums ir likums un tā tas nosaka. Taču tā ir formālā pieeja. Visbiežāk apsaimniekotāji nav ieinteresēti savus klientus izputināt. Ja uzņēmumam ir tāda iespēja, tad dzīvokļu īpašniekiem tiek sastādīts maksājumu grafiks pat līdz vienam gadam. Ja mājai ir kaut kādi uzkrājumi, var vienoties uzkrāto naudu izmantot šo avārijas tēriņu segšanai.

– Kā apsaimniekotājs likvidē avārijas mājās, kuras dzīvokļu īpašnieki pārņēmuši savā valdījumā?

– Tāpat kā gadījumos ar plānotajiem remontdarbiem. Šīm mājām tik stingri nav jāseko ministru kabineta noteikumos definētajai kārtībai. Tur visi remontdarbu izpildes noteikumi ir iekļauti līgumā, kas noslēgts starp dzīvokļu īpašnieku kopību un mājas pārvaldnieku.

– Un ko tas nozīmē?

– Pēc savas personīgās pieredzes varu sacīt, ka īpašnieku valdījumā pārņemtajās mājās pārvaldnieks ļoti cenšas situāciju “nenolaist” līdz avārijai. Mūsu uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs, pamanot kaut mazākās pirmsavārijas pazīmes mājā, rakstam paziņojumu dzīvokļu īpašniekiem un informējam viņus par situāciju. Visos šādos gadījumos mājas dzīvokļu īpašnieku pārstāvji vai kopsapulce dod mums atļauju steidzamu darbu izpildei.

– Klasiskā izpratne par avāriju ir tāda, ka no pārplīsušas caurules burtiski gāžas ūdens, bet redakcijā uzklausītie cilvēki stāsta, ka apsaimniekotājs zem nosaukuma “avārijas novēršana” pamanās pat jumtu nomainīt, saprotams, ka bez jebkāda saskaņojuma ar iedzīvotājiem. Vai tas ir pareizi?

– Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 ir teikts, ka apsaimniekotājam ārkārtas remonts ir jāveic ārkārtīgi daudzos gadījumos. Starp tiem ir arī jumta tecēšana, lietusūdens noteksistēmu un to elementu bojājumi, fasādes arhitektonisko elementu bojājumi un apmetuma atlobīšanās. Ārkārtas remonts ir nepieciešams pat tādos gadījumos, kad mājā izsists logs, slikti aizveras durvis, dūmvados parādījušās plaisas, bet uz mājas ārsienām – pelējums. Redziet, pārvaldniekam ir jāgādā, lai mājā nekas neapdraudētu tās iedzīvotāju dzīvību un veselību.

– Cik steidzami avārijas remonts ir jāizpilda?

– Apsaimniekotājam avārija jālikvidē iespējami ātrāk, bet saprātīgos termiņos.

Nauda vai remonts – kas pirmais?

– Mazliet atgriezīsimies pie plānotajiem remontdarbiem. Visbiežāk apsaimniekotājs iedzīvotājus mudina vispirms sakrāt remontdarbiem nepieciešamos līdzekļus un pēc tam izpildīt darbus. Vai apsaimniekošanas uzņēmums var rīkoties arī otrādi: vispirms realizēt darbus, bet pēc tam prasīt samaksu?

– Jā, un daudzi uzņēmumi, tai skaitā arī pašvaldību, šādu iespēju saviem klientiem piedāvā. Ja mājai ir teicama maksājumu disciplīna, parādnieku tikpat kā nav, tad dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē apstiprina pakāpeniskas apmaksas grafiku, piemēram, viena līdz divu gadu periodā, bet apsaimniekotājs nekavējoties uzsāk remontdarbus.

– Kādēļ šāds grafiks ir nepieciešams?

– Tas vajadzīgs, jo tagad dzīvokļu īpašnieki ir kļuvuši daudz izlēmīgāki un jebkurā brīdī var nobalsot par esošā apsaimniekotāja nomaiņu. Ja maksājumu grafika nav, tad vecajam pārvaldniekam būs ļoti sarežģīti atgūt to naudu, ko tas ieguldījis remontā. Tātad, skaidrojums vienkāršs – uzņēmums ar grafiku sevi aizsargā.

– Ko darīt, ja apsaimniekotājs atsakās darbus veikt avansā?

– Tādi gadījumi ir, kad pārvaldnieks gluži vienkārši nevēlas sadarboties ar dzīvokļu īpašniekiem. Loģiskākais ieteikums – dzīvokļu īpašniekiem ir vērts pameklēt draudzīgāku un sadarbībai atvērtāku apsaimniekotāju, bet ar labu reputāciju. Jāsaprot, ka ir arī objektīvi gadījumi, jo mazam apsaimniekošanas uzņēmumam finansiāli nav pa spēkam veikt jebkādus ieguldījumus. Tad jāatceras visi pārējie varianti.

– Piemēram?

– Klasiskais variants: no sākuma sakrāt, bet pēc tam izlemt kur ieguldīt – jumtā, caurulēs vai kosmētiskajā remontā? Pie kam parādnieku skaits šajā gadījumā nav noteicošais arguments. Ja godīgie dzīvokļu īpašnieki ir sakrājuši vajadzīgos 10 vai 15 tūkstošus eiro, tad apsaimniekotājam ir jātaisa remonts, kaut arī atsevišķo parādnieku kopsumma ir analoģiska vai pat lielāka par sakrāto.

– Kā ir iespējams uzzināt, cik naudas patiešām ir mājas kontā?

– Šādu informāciju dzīvokļu īpašnieki var jebkurā brīdī pieprasīt pārvaldniekam un viņam ir jādara zināms uzkrājumu apjoms. Tāpat reālo uzkrājumu summu iespējams uzzināt no gada atskaites, ko nepārņemto māju iedzīvotāji no pārvaldnieka saņem katra gada aprīlī, bet pārņemto māju dzīvokļu īpašnieki, tad, kad par to vienojušies savstarpēji noslēgtā līgumā.

– Ko vēl varat ieteikt dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas panākt remontdarbu uzsākšanu mājā?

– Vēlos ieteikt pievērst uzmanību jaunajai ēku renovāciju atbalsta programmai, ko šajā reizē pārraudzīs finanšu institūcija Altum. Zināms, ka sabiedrībā pastāv liela skepse un ir daudz siltināšanas pretinieku, bet es, kā daudzu māju apsaimniekotājs ar pietiekami lielu pieredzi, šo programmu uzskatu par ļoti izdevīgu kaut vai tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki var atgūt pat līdz 50% remontā ieguldītās naudas. Šajā projektu konkursā iespējams pieteikt pilnu mājas renovāciju, tas nozīmē – pozitīvākajā gadījumā māja iegūst jaunu fasādi, jumtu, caurules, apkures un ventilācijas sistēmu. Tas nozīmē turpmākos 10 līdz 15 gadus simtprocentīgu ekonomiju gan uz plānotajiem, gan avārijas remontdarbiem.