Nepārmaksāt par apsaimniekošanu

Semināra laikā iedzīvotājiem skaidros, kā pārliecināties, vai apsaimniekošanas maksa ir noteikta taisnīgi, un kā kontrolēt mājas uzkrājumu fonda izlietojumu.

Janvārī Jūrmalas iedzīvotāji varēs apmeklēt izglītojošu semināru “Kā aprēķināma apsaimniekošanas maksa kalendāram gadam un kādus pakalpojumus dzīvokļu īpašniekiem jāsaņem?”. Semināru organizē Rīgas apsaimniekotāju asociācija sadarbībā ar nesen izveidoto Jūrmalas apsaimniekotāju asociāciju. Abu organizāciju mērķis ir vienots – izglītot dzīvokļu īpašniekus un iedrošināt viņus piedalīties savas mājas apsaimniekošanā.

Kādēļ apsaimniekošanas maksa mājā var paaugstināties?

Aleksandrs Sakovskis, Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs:

– Latvijas dzīvojamo fondu nosacīti var dalīt divās kategorijās: daudzdzīvokļu mājas, kuras pēc dzīvokļu privatizācijas īpašnieki ir pārņēmuši savā valdījumā – noņēmuši no pašvaldības vai valsts bilances, un mājas, kurās ir tikai privatizēti dzīvokļi, bet tālākās darbības nav veiktas. Otrās grupas mājas ir ļoti lielā pārsvarā un ar to pārvaldīšanu nodarbojas formālā mājas īpašnieka – pašvaldības nozīmēts apsaimniekošanas uzņēmums. Šajās mājās apsaimniekošanas maksas noteikšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tādēļ maksa var mainīties katru gadu atkarībā no tā, kādus darbus pārvaldnieks ir ieplānojis. Iedzīvotājiem tikai ir tiesības uzzināt, par ko viņi veic iemaksas un kontrolēt šo līdzekļu izlietošanu.

Dzīvokļu īpašnieki avīzes redakcijā bieži žēlojas: “Mājā atkal paaugstināja maksu, mūsu piekrišanu pat neprasot!” Vai tiešām apsaimniekotājam ir tiesības tā rīkoties?

Igors Trubko, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:

– Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir noteikta kārtība, kā pārvaldniekam jāinformē dzīvokļu īpašnieki. Tur ir teikts, ka līdz katra kalendārā gada 15. oktobrim dzīvokļu īpašnieku valdījumā nepārņemto māju iedzīvotāji ir jāiepazīstina ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un plānoto remontdarbu tāmes projektu nākamajam gadam, bet dzīvokļu īpašnieku pienākums ir šo tāmi izskatīt, labot vai arī noraidīt. Ja iedzīvotāji paši neņem dalību šajā procesā, tad apsaimniekotāja cenas ar nākamā gada 1. janvāri stājas spēkā.

Savukārt mājās, kuras dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši savā valdījumā, apsaimniekošanas maksa ir noteikta līgumā starp apsaimniekošanas uzņēmumu un mājas dzīvokļu īpašniekiem. Vienkārši, – pārvaldnieks bez dzīvokļu īpašnieku akcepta maksu paaugstināt nevar.

Kā zināt, cik pareizi mājas pārvaldnieks ir noteicis maksu par apsaimniekošanu?

Aleksandrs Sakovskis, Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs:

– Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir norādīti obligātie ar apsaimniekošanu veicamie darbi. Piemēram, mājas tehniskā apkalpošana un tehniskā apsekošana, mājas un tai piegulošās teritorijas sanitārā kopšana, juridiskie pakalpojumi un pārvaldnieka administratīvie izdevumi. Ministru kabineta noteikumos ir atrodams apsaimniekošanas tāmes paraugs, pēc kura pārvaldniekam ir jāvadās. Tomēr jāatzīst, ka daudzi privātie uzņēmumi, kuri apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku pārņemtās mājas šos noteikumus neievēro. Viņi nosaka mājai kaut kādu apsaimniekošanas maksu, kas atbilst vidējai cenai pilsētā, taču svarīgākos pakalpojumus tajā vispār neiekļauj. Tieši tādēļ iedzīvotājiem ir tik svarīgi zināt, kādām pozīcijām jāietilpst apsaimniekošanas maksā un kā viņi var pārbaudīt šo darbu izpildi. Par to iespējams uzzināt izlasot MK noteikumus Nr. 1014 vai arī apmeklējot mūsu seminārus.

Mūsu redakcijā ir sūdzības no iedzīvotājiem, kuri no pārvaldnieka nav varējuši saņemt ne apsaimniekošanas tāmi, ne dokumentus par veiktajiem remontdarbiem, tādēļ arī neredz iespēju kontrolēt mājas līdzekļu izlietojumu. “Lai pārējie iedzīvotāji jūs ievēl par mājas vecāko, tad arī izsniegsim dokumentus”, paziņojis pārvaldnieks. Vai viņš rīkojies pareizi?

Igors Trubko, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:

– Protams, pārvaldniekam tā rīkoties nebija tiesību. Dzīvokļu īpašuma likumā ir teikts, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam pēc pirmā pieprasījuma ir tiesības saņemt ne tikai apsaimniekošanas darbu tāmi, bet iepazīties ar mājas lietu, tai skaitā ar aktiem par veiktajiem remontdarbiem. Pārvaldnieks, kurš slēpj dokumentāciju, pārkāpj likumu un tiesu prakse ir jau pierādījusi, ka dzīvokļa īpašnieks var vērsties tiesā un prasīt ne tikai sevi interesējošos dokumentus, bet arī prasīt kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu. Ja šādi fakti ir zināmi, vērsieties ar sūdzību Rīgas apsaimniekotāju asociācijā vai arī pie mūsu partneriem – Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijā.

– Kā jūs varat palīdzēt iedzīvotājiem?

– Mēs iedosim nepieciešamās veidlapas sarakstei ar pārvaldnieku, konsultēsim un palīdzēsim aizstāvēt dzīvokļa īpašnieka tiesības. Lieta nonāks sabiedriskā uzraudzībā.

Aleksandrs Sakovskis, Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs:

– Ekonomikas ministrijā apgalvo, ka apsaimniekošanas nozari Latvijā regulējot veselīga konkurence. Tas tik tiešām tā ir, jo ikvienai mājai ir tiesības izraudzīties sev pārvaldīšanas uzņēmumu ar labu reputāciju, kurā ievēro un izpilda visu likumā noteikto. Tādēļ apsaimniekošanas uzņēmumi rūpējas par klientiem. Nedomāju, ka pēc sabiedrisko organizāciju iejaukšanās privāts apsaimniekotājs vēl tiepsies un turpinās ignorēt dzīvokļu īpašnieku tiesības.

Iedzīvotāji reizēm žēlojas, ka pārvaldnieks veselu gadu ir iekasējis naudu par kāpņu telpas remontu, zāles pļaušanu u.t.t., bet rezultātā zāle ap māju ne reizi tā arī nav nopļauta un kāpņu telpas kā bija neremontētas, tā arī tādas palikušas. Ko darīt šādos gadījumos?

Igors Trubko, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:

– Pirmais solis – dzīvokļu īpašniekiem apvienoties un izveidot mājā iedzīvotāju aktīvu, bet vēl labāk, – kopsapulcē izvēlēt mājas padomi vai mājas vecāko, kuram ar 2/3 mājas īpašnieku piekrišanu deleģēt šādas pilnvaras: pārstāvēt mājas intereses pārrunās ar pašvaldību, piedalīties remontdarbu pieņemšanas aktu parakstīšanā, kontrolēt mājas kopējo skaitītāju rādījumus un vēl citas. Šie ir obligāti nosacījumi, lai iedzīvotāji varētu sākt kontrolēt savas mājas naudas plūsmu. Piemēram, Rīgā ir mājas, kurās mājas vecākie nosaka zāles pļaušanas regularitāti, deratizācijas pasākumu nepieciešamību, seko, lai atkritumi tiktu izvesti pietiekami bieži vai arī tas nenotiktu pārāk bieži.

Ko darīt gadījumos, kad mājas iedzīvotājiem pārvaldnieka rēķini šķiet mākslīgi sadārdzināti?

Aleksandrs Sakovskis, Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs:

– Katram pakalpojumam ir tirgus cena. Ja rodas šaubas, ka, piemēram, zāles pļaušana maksā pārāk daudz, pārāk dārga ir logu nomaiņa, pārāk augsta cena ir pārvaldnieka administratīvajiem pakalpojumiem, tad iedzīvotāji var vērsties Rīgas vai Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijā. Mēs veiksim tāmes analīzi un informēsim iedzīvotājus par tirgus cenām un risinājumu variantiem gadījumos, ja apsaimniekotājs tik tiešām ir nepamatoti paaugstinājis cenas”.

– Bet vai māja, kura nav pārņemta dzīvokļu īpašnieku valdījumā, var apstrīdēt nozīmētā pārvaldnieka noteiktās cenas?

– Tur jau ir tā lieta, ka apsaimniekošanas izdevumus var ne tikai kontrolēt, bet arī apstrīdēt. Tam normatīvajos aktos ir paredzēta speciāla procedūra. Tiesa gan, nozīmētais mājas pārvaldnieks var palikt pie sava, apgalvojot, ka par lētāku cenu viņš darbus veikt nespēs. Tad risinājums ir tikai viens – iedzīvotājiem māja jāpārņem savā valdījumā, jāizvēlas cits apsaimniekotājs vai jāsāk īpašumu apsaimniekot pašiem.

Cilvēki baidās, ka apsaimniekot māju pašiem viņiem neizdosies nezināšanas dēļ, turklāt tas būs daudz dārgāk.

Aleksandrs Sakovskis, Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs:

– Lūk, plaši izplatīts mīts, jo, piemēram, Jūrmalā šobrīd ir pietiekami daudz dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪKS), kas apsaimnieko savas mājas un apsaimniekošanas maksa vienmēr ir izrādījusies zemāka nekā iepriekš, bet paveiktie remonta un labiekārtošanas darbi – krietni vairāk. Taču neviens nevar piespiest māju atteikties no esošā apsaimniekotāja. Reizēm par stimulu mainīt apsaimniekotāju kalpo kaut vai tas, ka pēc mājas pārņemšanas pašu valdījumā, dzīvokļu īpašnieki var piedalīties visos procesos un pārrunās ar jauno pārvaldnieku, kas rezultātā vienmēr dod līdzekļu ekonomiju.

Zināma arī cita galējība – privātie apsaimniekotāji mājām piedāvā ļoti zemu apsaimniekošanas maksu tikai pēc tam izrādās, ka tajā ietilpst vien pārvaldnieka darba alga, bet par visu citu iedzīvotāji maksā no remontdarbu uzkrājumu fonda līdzekļiem.

Igors Trubko, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:

– Lai māja, apsaimniekošanas uzņēmuma nomaiņas gadījumā, ieekonomētu, bet nepaliktu zaudētājos, dzīvokļu īpašniekiem ir nepieciešamas nelielas zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem. Par visiem zemūdens akmeņiem, kuriem var uzskriet apsaimniekošanas maksas noteikšanas procesā un naudas tērēšanas procesa organizēšanā, Jūrmalas iedzīvotājiem mēs skaidrosim izglītojošā seminārā 24. janvārī Kauguros, bet Rīgas iedzīvotājiem – februārī (datums – nākamajā avīzes “Darīsim kopā!” numurā).