Pietiek trokšņot!

Dzīve pilsētā ir trokšņu pārpilna. Katru dienu mums garām brāžas tūkstošiem mašīnu, rībēdami aiztrauc vilcieni, nošķindinādami glāzes mūsu bufetēs, kaut kur dun vēl neiznīdētās rūpnīcas. Beidzot Rīgā, kur no paaugstināta trokšņa līmeņa cieš deviņi cilvēki no desmit, izstrādāts plāns cīņai pret šo vides piesārņojumu.

Rīgas dome nav skopojusies: pilsētas un tās tuvākās apkārtnes trokšņu kartes izstrādei iztērēti aptuveni 150 tūkstoši latu. Vēl 120 tūkstoši bija vajadzīgi, lai izstrādātu plānu cīņai ar liekajiem decibeliem. Jūnija sākumā pētījuma rezultāti tika prezentēti sabiedrībai.

Rīdzinieki uzzināja daudz interesanta. Izrādās, ka problēmu ar troksni mums ir pārpārēm. Par klusajiem rajoniem var atzīt tikai aptuveni 20% Rīgas un apkārtnes teritorijas, pārējās vietās trokšņu līmenis ir vai nu tuvs maksimālajam, vai arī to gluži vienkārši pārsniedz (pēc ekspertu atzinuma, galvaspilsētā ir rajoni, kur iedzīvotāju ausis saņem desmitkārt vairāk trokšņa, nekā paredz normas). Visvairāk no vibrācijas un decibeliem cieš pilsētas centrs.

Prettrokšņu plāns, ko izstrādājusi aģentūra Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, aptver 60 problemātiskas Rīgas vietas. Katrai no tām sagatavotas individuālas rekomendācijas. Bet ir arī vispārēji risinājumi. Lai samazinātu autotransporta radīto troksni, eksperti iesaka no pilsētas centrālajām ielām novirzīt kravas automobiļu plūsmu, bet dažas vietas centrā atstāt tikai sabiedriskā transporta un gājēju rīcībā. Pēc pētījuma autoru domām, dažviet Rīgā atļauto automobiļu braukšanas ātrumu vajadzētu samazināt no 50 līdz 30 kilometriem stundā. Bolderājā un Tvaika ielas rajonā vispār vajadzētu mainīt ielu ģeometriju, atvirzot tās tālāk no dzīvojamiem namiem. Eiropas pieredze liecina, ka iedzīvotājiem var arī palīdzēt, pie automaģistrālēm un sliežu ceļiem uzstādot aizsargekrānus un iestādot Serbijas egļu dzīvžogus.

Taču šie pasākumi prasa naudu, ļoti lielu naudu. Lai aizsargātu tikai pašus nelabvēlīgākos rajonus, vajag vairāk nekā 100 miljonus latu. Bet prettrokšņu plāna pilnīga realizācija maksās vēl daudz dārgāk.

Daļu naudas projektā vajadzētu ieguldīt trokšņu piesārņojuma radītājiem, piemēram, valsts uzņēmumam Latvijas dzelzceļš. Atlikušo daļu būtu taisnīgi pameklēt galvaspilsētas budžetā, taču par to runāt krīzes laikā, šķiet, ir veltīgi. Un tas nozīmē, ka Rīgas domes plāns tuvākajā laikā tā arī paliks tikai plāns.

Bet ja jūs interesē, kā pilsēta gatavojas apkarot troksni jūsu rajonā, neesiet slinki un piedalieties dokumenta sabiedriskajā apspriešanā. Ar to var iepazīties aģentūras Estonian, Latvian & Lithuanian Environment mājas lapā pēc adreses http://www.environment.lv vai arī Rīgas domes Vides departamentā (Zigfrīda Meierovica bulvārī 1, 201. kabinetā otrdienās un ceturtdienās no 9.00 līdz 16.00). Priekšlikumus un papildinājumus no iedzīvotājiem pieņems līdz 10. jūlijam.