Pārskats par siltumu nesasildīja

Enerģētikas aģentūru Rīgā izveidoja 2007. gadā. Kāpēc tā pilsētai bija vajadzīga un ar ko nodarbosies, to joprojām zina tikai nedaudzi. Turklāt šobrīd, kad Rīgā likvidē veselus departamentus, Enerģētikas aģentūra ir dzīvāka par dzīvu. Nupat šajās dienās REA direktore Maija Rubīna parādīja, ka nesēž bez darba. Viņa domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā iesniedza pārskatu par pilsētas siltumapgādi. Ja pāris vārdos, tad ar siltumapgādi, pēc Rubīnas domām, Rīgā viss ir labākajā kārtībā.

Maija Rubīna uz komitejas sēdi ieradās ar progresīvu ziņojumu par Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijas 2006.–2016. gadam izpildes gaitu. Par apkures problēmām ziņojumā nebija ne vārda. Tā vietā –  viens vienīgs optimisms.

Pēc REA vadītājas teiktā, paveikts daudz, piemēram, izstrādāta piesārņojuma zonējuma karte, saskaņā ar kuru īpaši piesārņotos pilsētas rajonos nav atļauts uzstādīt stacionāras apkures iekārtas, kurās tiek lietots cietais kurināmais. Te nepieciešams paskaidrojums. Jaunie noteikumi, kurus pieminēja Rubīnas kundze, noslēdz rīdziniekiem ceļu uz ekonomiskajiem gāzes katliem. Dabūt atļauju tāda agregāta uzstādīšanai šobrīd nav vieglāk kā aizlidot uz Mēnesi. Gāzes katlu vietā REA iesaka izmantot... siltumsūkņus. Šī ideja pārbaudi praksē pagaidām nekādi neiztur.

Bet Maija Rubīna ir lepna par pilsētas pašvaldības panākumiem: „Jā, 2007. gadā mēs apstādinājām māju aprīkošanu ar jauniem apkures katliem. Tiesa, vēlāk veicām jaunu pētījumu. Tas parādīja, ka pēdējo triju gadu laikā gaisa piesārņojums Rīgas centrā ne tikai nav samazinājies, bet ir pat pieaudzis”.

Piesārņojuma palielināšanās REA darbiniekus nepavisam nepārliecina, ka ir bezjēdzīgi aizliegt alternatīvus apkures veidus. Viņi pat uzskata, ka neesot bijuši pietiekami stingri. Pēc Maijas Rubīnas domām, lai normalizētu situāciju Rīgā, vajag steidzami veikt pasākumus stacionāro izmešu avotu darbības uzlabošanai (tas ir, agrāk uzstādītos apkures katlus aprīkot ar attīrīšanas sistēmām) un pie viena ierobežot transporta kustību pilsētas centrā. Kā redzat, Rīgas enerģētikas aģentūra atkal cenšas problēmu atrisināt ar veselu kaudzi aizliegumu.

Tālāk Maija Rubīna vēstīja par patīkamākām lietām. Pēdējā laikā pilsēta ir modernizējusi savas siltumcentrāles. Siltumcentrālē Imanta ekspluatācijā nodots jauns koģenerācijas energobloks ar gāzes turbīnu. Šogad pabeigta TEC-2 modernizācija, termoelektrocentrāle kļuvusi par vienu no modernākajām Eiropā. Neliels koģenerācijas energobloks uzstādīts Bolderājā, Keramikas ielā. Tādējādi, pēc M. Rubīnas teiktā, 90% siltumenerģijas Rīgā ražo, izmantojot augsti efektīvas tehnoloģijas, ar minimāliem zudumiem.

Kas vēl jauns? 2008. gadā uzņēmums Rīgas siltums likvidēja pēdējo neautomatizēto katlumāju. Kopš 2006. gada atjaunoti vai no jauna uzbūvēti siltumtīkli 33 kilometru garumā. Piegādājot mājām siltumu, tā zudumi samazinājušies līdz 12,99%. Pilsētas siltumapgādes uzņēmums noslēdzis līgumus ar 165 jauniem abonentiem, tātad sistēma turpina attīstīties.

„Turpinām strādāt, lai likvidētu ar oglēm kurināmās mazās katlumājas”, paziņoja Maija Rubīna. „Kopš 2006. gada esam slēguši sešas, kas darbojās pirmsskolas bērnu iestādēs. Bērnudārzus vai nu pievienoja centrālajai apkurei, vai arī apgādāja ar gāzes katliem. Un vēl Rīgā tikpat kā pabeigta modernu siltummezglu ierīkošana namos, pavisam uzstādīti vairāk nekā astoņi tūkstoši. Siltummezgli palīdz mājām ietaupīt no 15 līdz 30% enerģijas”.

Ar to pārskats beidzās. Vai tiešām bija vērts tāda papīra sacerēšanai uzturēt veselu aģentūru? Diez vai. Neko jaunu jau Rīga no Rubīnas kundzes neuzzināja. Cita lieta, ja REA darbinieki mūs pamācītu, kā ziemā cīnīties ar aukstajiem radiatoriem un augstajiem siltumtarifiem. Bet ar globālu jautājumu risināšanu jau aģentūra savi neapgrūtina.