Nepakļāvās privātā biznesa valdzinājumam

Vidzemes alejas 7. nams atrodas apskaužami jaukā Rīgas nostūrī. Pāris soļu attālumā no durvīm ir Mazās Juglas zaļais krasts, kur vakaros skan varžu kori un nelielajā piestātnē vējā šūpojas niedres. Ilgus gadus glītā divpadsmit stāvu māja dzīvoja savu ierasto dzīvi, uzticoties pilsētas namu pārvaldei Juglas nami, bet nesen savus pakalpojumus iedzīvotājiem piedāvāja kompānija Latio, tā pati, kas sola mājas apsaimniekot par smieklīgu cenu – deviņiem santīmiem par kvadrātmetru.

Patiesi vilinošs piedāvājums! Kas gan spētu atteikties no zemākas maksas par dzīvokli? Tomēr Vidzemes alejas nama iemītnieki pamatīgi izstudēja privātā apsaimniekotāja piedāvāto līguma projektu un atklāja ļoti interesantas detaļas. Ne viss ir zelts, kas spīd, un ne jau gluži viss, ko rīdziniekiem piedāvā privātie apsaimniekotāji, ir labs un izdevīgs.

Zelta kalni

Vidzemes alejas 7. nama iedzīvotāji ir attapīgi cilvēki, kas sev pāri darīt neļaus. Kad vietējās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības Vidzemes nami priekšsēdētājs Jāzeps Kozurs pavēstīja kaimiņiem, ka sameklējis mājai jaunu apsaimniekotāju, tie šo ziņu uzņēma visai piesardzīgi.

– Atbrauciet, – mūs aicināja Boriss Bobkins, viens no lieliskā daudzstāvu nama iemītniekiem. – Vakarā mums būs kopsapulce. Lemsim, vai no jauna noslēgt līgumu ar pašvaldības namu pārvaldi, vai arī noticēt Latio, kas sola mums zelta kalnus.

Cilvēki šaubās un jautā

Kad ieradāmies, cilvēki jau pulcējās kāpņu telpā. Visi gan neieradās, atnāca tie, kam mājas liktenis nav vienaldzīgs. Viņi pieprasīja no Jāzepa Kozura iespējami pilnīgu pārskatu. Jautājumi priekšsēdētājam bija dzēlīgi un reizēm pat aizskaroši:

– Kāpēc mums vispār vajadzīgs privāts apsaimniekotājs pilsētas namu pārvaldes vietā?

– Ko tādu mājas labā var izdarīt Latio, ko nevar Juglas nami?

– Kāda garantija, ka privātie nevēlas tikai iedzīvoties uz Vidzemes alejas iedzīvotāju rēķina?

Ne jau velti Jāzeps Kozurs ir bijis Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors. Aci nemirkšķinādams, viņš atbildēja uz satraukto kaimiņu jautājumiem un izskaidroja savu pozīciju. Izrādās, Kozurs ir pilnīgi pārliecināts, ka kompānija Latio ienākusi mājokļu apsaimniekošanas tirgū ar kolosālu piedāvājumu, nekas tamlīdzīgs Rīgā līdz šim nav pieredzēts. Privātuzņēmēji sola nevis vienkārši pārvaldīt un apsaimniekot mājas, bet vispirmām kārtām pilnībā tās renovēt.

Vakarā krēsli, no rīta – nauda

Pēc Jāzepa Kozura domām, noteikti ir jēga pāriet komercorganizācijas apsaimniekošanā.

– Pagaidām mēs maksājam pašvaldības namu pārvaldei un gadiem gaidām, kad Juglas nami vismaz mūsu liftu salabos! – saka Kozurs. – Tā mēs vēl simt gadu gaidīsim neglītā, neizremontētā mājā. Labāk ar Latio palīdzību uzreiz veikt renovāciju. Lai arī pēc tam pakāpeniski vajadzēs atdot siltināšanai paņemto kredītu, iedzīvotāji jau rīt saņems tikpat kā jaunu māju!

Jāzepam Kozuram ir arī atbalstītāji, bet viņi jūtami palika mazākumā. Lielākā daļa nama iemītnieku uzskata, ka mājas pilnīga renovācija šobrīd līdzinātos dzīrēm mēra laikā.

Beigu beigās mēs tikām arī līdz Latio speciālistiem.

„Kārbiņa ar noslēpumu”

Pārvaldnieks Andris Laizāns kompānijas vārdā apstiprināja:

– Jā, mēs esam sagatavojuši mājai Vidzemes alejā 7 lielisku piedāvājumu – ēkas pilnīgu renovāciju (gan ārējo siltināšanu, gan siltumtīkla pilnīgu nomaiņu) par kredīta līdzekļiem. Tas ir izdevīgi! Kamēr notiks darbi, iedzīvotāji par apsaimniekošanu maksās tikai deviņus santīmus par kvadrātmetru, tātad par 50 santīmiem mazāk, nekā šobrīd maksā pilsētas namu pārvaldei.

– Bet pēc tam? – mēs vēlējāmies zināt.

– Pēc tam, lūk, – sacīja pārvaldnieks un pasniedza jūsu korespondentei krāsainu grafiku.

Pēc bildes varēja noprast, ka vilinošo apsaimniekošanas cenu kompānija saglabās tikai dažus mēnešus. Pēc tam deviņiem santīmiem pievienos 25 – siltināšanai paņemtā kredīta atmaksāšanai. Un vēl trīs santīmus par kvadrātmetru peļņai, ko Latio vēlas saņemt par savu darbu.

Kas kops zālienu?

– Un tas vēl nav viss, – sarunā iesaistījās Violeta Bulatova, viena no aktīvākajām nama iemītniecēm. – Pēc Latio piedāvātā līguma projekta skaidri redzams, ka apsaimniekošanas maksa neattiecas uz daudzām pozīcijām, bez kurām māja nevar eksistēt.

Patiešām, izpētījuši dokumentu, konstatējām, ka pamata rēķinam Latio vēl gatavojas pieskaitīt maksu par mājas zaļās teritorijas kopšanu (augstceltnei „piesaistīti” aptuveni trīs hektāri zemes), par lifta un iekšējo tīklu tehnisko apkopi un pat... par siltummezgla un inženierkomunikāciju apdrošināšanu. Iedzīvotājiem šīs ietaises ir obligāti jāapdrošina līdz laikam, kad pilnībā būs atmaksāts renovācijai ņemtais kredīts. Tātad nebūs nekādi deviņi santīmi par kvadrātmetru mēnesī, būs piecas sešas reizes vairāk...

„Vajadzīgs laiks, lai pārliecinātu iedzīvotājus”

– Diezgan neizdevīgi nosacījumi, – ieminējāmies sarunā ar Andri Laizānu.

Jaunais cilvēks nesamulsa:

– Bet mēs cilvēkiem piedāvājam ātru un kvalitatīvu mājas renovāciju. Šai nolūkā mēs savas kompānijas vārdā ņemam kredītu. Namu pārvaldes tādu pakalpojumu nesniedz.

– Bet cilvēki, ja vien vēlas siltināt savus mājokļus, arī bez visiem Latio var piedalīties renovācijas programmā, saņemot ES līdzfinansējumu.

– Arī mēs vēlējāmies, pārņemot savā pārvaldībā māju Vidzemes alejā, pieteikt to dalībai šajā programmā. Bet runājot par to, vai mājas iemītnieki paši, bez mūsu palīdzības, var iegūt ES līdzfinansējumu... Manuprāt, tas būtu pārāk grūti.

– Latio agresīvi reklamē savu jauno pakalpojumu – namu apsaimniekošanu. Vai daudz namu esat pārņēmuši kopš programmas realizācijas sākuma?

– Cik man zināms, pagaidām nevienu. Bet pie tā tiek strādāts.

– Cerat, ka iedzīvotāji pāries jūsu pārvaldībā? Ne jau visi sapņo par renovāciju!

– Viņi sapratīs, ka renovācija ir laba un vajadzīga lieta. Tam tikai vajadzīgs laiks.

Vai Latio tiks pie sava pīrāga gabala?

– Paredzēts, ka pēc renovācijas iedzīvotāji maksās 25 santīmus par kvadrātmetru mēnesī kredīta atmaksāšanai. Cik ilgi? – pajautājām Andrim Laizānam.

– Kamēr visu samaksās.

Pēc iedzīvotāju aprēķiniem, aizņēmuma atdošana prasīs 10–15 gadus. Šai laikā māja būs piesaistīta Latio un iedzīvotāji nevarēs atteikties no kompānijas pakalpojumiem pat tad, ja būs ar tiem galēji neapmierināti. Ja viņi tomēr izlems šķirties no privātā apsaimniekotāja, Latio būs tiesības pieprasīt daudzu tūkstošu lielā kredīta atmaksāšanu pirms termiņa.

Ar Vidzemes alejā iemēģināto piedāvājumu Edgara Šīna vadītā kompānija vēršas pie visiem potenciālajiem klientiem. Tā Latio cer iegūt prāvu daļu no Latvijas mājokļu apsaimniekošanas tirgus. Vai ambiciozajam Šīnam izdosies tikt pie sava pīrāga gabala? Jā, protams, jo daļai māju, ņemot vērā to lielumu, rentabilitāti, iedzīvotāju maksātspēju, sadarboties ar Latio patiešām būs izdevīgi.

Taču māja Vidzemes alejā 7 šai kategorijai nav pieskaitāma, vismaz pagaidām. Apsvēruši visus apsaimniekotāja maiņas plusus un mīnusus, atraduši zemūdens akmeņus Latio piedāvātajā līgumā, dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ar balsu vairākumu izdarīja izvēli par labu pašvaldības namu pārvaldei Juglas nami. Tas tikai lieku reizi apliecina, ka iedzīvotājiem tagad ir izvēles iespēja, bet izmantot šo iespēju vajag apdomīgi un piesardzīgi.