Vasara. Kaijas. Apnicis!

„Labdien! Dzīvoju Purvciemā, netālu no Ilūkstes un A. Deglava ielas krustojuma. Domāju, ka daudzi mūsu rajona iedzīvotāji būs pamanījuši, ka šogad te saviesies ļoti daudz kaiju un vārnu. Putni ligzdo uz māju jumtiem, ir izperējuši mazuļus. Tagad putnēni jau paaugušies un drīz pievienosies lielajiem. Putni lidinās baros un skaļi ķērc, īpaši pašlaik. Nav iespējams logu turēt vaļā ne dienu, ne nakti! Ko darīt? Kā ar šo nelaimi cīnīties? Kāpēc putnu ar katru gadu kļūst arvien vairāk? Mūsu rajonā nav iespējams mierīgi dzīvot un naktīs gulēt.

Vai līdzīgi klājas arī citiem rīdziniekiem? Būšu pateicīga par atbildi.

Ar cieņu, Ksenija Hauptmane, pensionāre”

Vai rīdziniekus uztrauc kaijas? Un kā vēl uztrauc! Taču ne Latvijā, ne arī citās pasaules valstīs pagaidām nav izdomāts, kā efektīvi cīnīties ar spārnotajiem miera traucētājiem pilsētu guļamrajonos.

Problēma vai apskates objekts?

Kaijas Rīgā mājojušas vienmēr, bet pagājušā gadsimta 70. gados pirmo reizi tika novērots, ka lielie putni ligzdo uz namu jumtiem. Gadu gaitā šī tendence ir tikai pastiprinājusies. Piemēram, uz Preses nama bijušās tipogrāfijas jumta Ķīpsalā jau ilgus gadus mīt upes zīriņi. Tā ir vienīgā pasaulē zināmā vieta, kur uz jumta ligzdo tik daudz šo kaiju dzimtas putnu.

Tūristi speciāli tiek vesti turp paskatīties uz putniem, kas riņķo virs saules sakarsētā jumta, uz kura vasarā viņi perē mazuļus. Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta datiem, uz Preses nama ligzdo aptuveni 200 zīriņu pāru.

Putnu vērotājiem gan ieteicams būt piesardzīgiem, varbūt pat lietot lietussargus, jo zīriņi sparīgi aizstāv savas ligzdas. Nemaz nevajag kāpt uz jumta, kad putniem jau šķiet, ka laiks atsist „uzbrukumu”, gan ķērcot un pikējot, gan „metot bumbas”.

Nogalināšana nav mūsu metode

Līdzīga situācija vērojama Rīgas dzīvojamo namu mikrorajonos. Kaijām patīk ligzdot uz plakanajiem siltajiem jumtiem. Padzīt viņus no turienes faktiski nav iespējams, ja vien apsaimniekotājs nesadomā postīt ligzdas un nobeigt putnēnus. Bet, paši saprotiet, tā nav mums pieņemama metode...

Lai Eiropā lielāko zīriņu koloniju atturētu no ligzdošanas uz Preses nama jumta, savulaik Rīgas domes Vides departaments mēģināja pārvilināt zīriņus uz piemērotāku vietu Zaķusalā, taču šie centieni nav vainagojušies ar sekmēm. Pie Dzelzceļa tilta Daugavmalā par pilsētas naudu iekārtoto ligzdošanas laukumu putni nav novērtējuši. Toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs, labi izprazdams zīriņu domāšanu, publiski nosolījās apēst cepuri, ja putni no laba prāta pārcelsies uz jauno vietu. Pagaidām cepuri nav vajadzējis apēst...

Principā mēs paši esam vainīgi pie tā, ka kaijas tik ietiepīgi turas pie pilsētas. Pētnieki novērojuši, ka šie putni mājo tur, kur ir daudz atkritumu. Vasarā daļa no tiem pārceļo uz Jūrmalu un Vecāķiem, jo sezonas laikā arī tur sarodas pietiekami daudz atkritumu, bet pēc tam putni atkal atgriežas galvaspilsētā. Tie pārtiek no ēdiena atliekām, kas izmestas pie veikaliem, tirgiem un atkritumu laukumos. Atliek tikai aizmāršīgam cilvēkam atstāt vaļā atkritumu tvertnes vāku, un vārnas un kaijas nekavējoties uzbrūk atkritumu maisiem un sāk savas putnu dzīres.

Redzi putnēnu? Neaiztiec!

Rīgā nav speciālas programmas cīņai pret vārnām un kaijām, zina teikt domes Mājokļu un vides departamentā. Putnu pārņemto māju iemītniekiem ir tiesības prasīt, lai apsaimniekotāja pārstāvji agrā pavasarī pārbauda jumtu un iznīcina ligzdas. Taču tālu kaijas neaizlidos – iekārtosies uz blakusmājas jumta. Savukārt nogalināt putnēnus būtu nehumāni, un arī likums to nepieļauj.

Pareizākais tomēr būtu rūpēties par tīrību atkritumu laukumos, nebarot putnus pa logu, neatstāt ēdienu uz balkoniem. Ja jūs barojat klaiņojošos kaķus, tad mielasta paliekas uzreiz jāsavāc.

Latvijas ornitoloģijas biedrība atgādina: ja esat atraduši kaijas mazuļus, nekādā gadījumā nevajag tos aiztikt. Mazuļi bieži pamet ligzdu, pirms iemācījušies kārtīgi lidot. Nereti cilvēki tos sastop māju pagalmos. Esiet modri: lielie putni pieskata jauno paaudzi un visiem spēkiem centīsies padzīt pāri darītāju. Tā kā dažu sugu kaijas ir prāvas zoss lielumā, pārlieku ziņkārīgs cilvēks var iegūt nopietnus savainojumus.

Vārnas neatpaliek

Agresīvi var būt arī citi pilsētā mājojošie putni. Piemēram, mūsu lasītāja Līga Krastiņa stāsta, ka reiz, izejot pa nama durvīm, viņai uzbruksi vārna:

– Tā skaļi ķērca, plivināja spārnus un vairākas reizes sāpīgi ieknāba man galvā. Tagad baidos iet ārā.

Līdzīgi nostāsti par vārnām dzirdami katru gadu. Zoologi putnu agresīvo uzvedību uzskata par pašsaprotamu – tie sargā savus mazuļus, īpaši dienās, kad jaunie putnēni pamet ligzdu. Cilvēkiem ar to jāsamierinās un tas laiks jāpārdzīvo. Nekādu kaitējumu vārnas cilvēkam nevar nodarīt. Saķert kādu slimību īsa uzbrukuma laikā nav iespējams, inficēties var tikai tad, ja kontakts ir ilgstošs, piemēram, ja jūs putnu turat mājās.

Kā glābjas citās valstīs?

Somija

Helsinku varas iestādes izstrādājušas pasākumu kompleksu tūristu un vietējo iedzīvotāju aizsardzībai pret kaijām slavenajā Tirgus laukumā. Tur sākusi darboties īpaša sanitārā patruļa. Tās uzdevums ir raudzīties, lai laikus tiktu novākti pārtikas atkritumi, kas pievilina kaijas un citus putnus, un lai cilvēki nebarotu spārnotos draugus. Lai brīdinātu pilsētas iedzīvotājus un viesus par aizliegumu barot kaijas, tiks uzstādītas papildu zīmes dažādās valodās.

Līdztekus pārtikas atkritumiem un cilvēku piedāvātajam cienastam kaijas pievilina arī tirgus preces. Īpaši iecienīts ir saldējums, ko kaijas iemācījušās „medīt” pa pāriem: viens putns izsit pircējam kārumu no rokām, otrs pielido un steidz to baudīt. Bez saldējuma palikušajam pircējam parasti bez maksas piedāvā jaunu porciju, kas viņam, protams, ir ļoti patīkami, bet neizdevīgi biznesam.

Aizsardzībai pret kaiju uzbrukumiem daļa laukuma no līča puses tiks norobežota ar speciālu četrarpus metrus augstu tīklu. Lielbritānijā izgatavotais tīkls maksās aptuveni tūkstoti eiro. Ja šis līdzeklis izrādīsies efektīvs, nākotnē norobežoto teritoriju palielinās. Bez tam putnu atbiedēšanai virs laukuma tiks novilktas ar oranžu plastmasu klātas tērauda troses.

Itālija

Itālijas galvaspilsētai Romai īsta nelaime ir pilsētu apsēdušie mājas strazdu bari. Senajā pilsētā cilvēki pametuši ielas kafejnīcas, putni baida bērneļus un pat kļūst par cēloni lidmašīnu ārkārtas nosēdināšanai.

Romas mēram steidzami vajadzēja atrisināt samilzušo problēmu, un šķiet, ka pēc konsultācijām ar speciālistiem ir atrasta visnotaļ humāna metode, kā putnus aizdabūt uz lauku apvidiem. Ar pilsētas vadības atbalstu sagādāti un kokos salikti megafoni, kas raidīs „sirdi plosošas skaņas” – satrauktu strazdu balsu ierakstus. Ir cerība, ka tas piespiedīs putnus pamest pilsētu.

Amerika

Glābiņu no agresīviem putniem pašreiz meklē arī Čikāgā, kur biežāki kļuvuši melno meža strazdu uzbrukumi cilvēkiem. Vietējie iedzīvotāji it bieži sūdzas, ka spārnotie „briesmoņi” dzenas pakaļ un sāpīgi knābj. Daži cietušie meža strazdu agresīvo izturēšanos salīdzina ar galveno darbības personu uzvedību slavenajā Alfrēda Hičkoka trillerī „Putni”. „Piepeši man kaut kas uzgāzās, ieknāba kaklā un sāka aiz matiem celt gaisā,” stāsta Holija Groso, viena no upuriem. „Gluži neticami: tāds sīks putniņš, bet ko sastrādā.” Čikāgas ornitologs Duglass Stots saka, ka visbiežāk meža strazdi cilvēkiem uzbrūk parkos un Mičigana ezera krastā. Bet, pēc viņa teiktā, putns nekad neuzbruks cilvēkam, kurš skatās tam tieši acīs.

„Zinātāji piedāvā arī radikālāku rīcību, kas var palīdzēt izvairīties no uzbrukumiem, piemēram, mēģināt nobiedēt strazdus, imitējot suņa rejas vai tēlojot lielu putnu. Izstiepiet rokas uz sāniem un ejiet tieši putnam virsū. Tad tas domās, ka jūs esat bīstams plēsoņa, piemēram, vanags, un nobīsies,” māca kāds, kas jau cietis no agresīva putna.

Skotija

No visas pasaules pienāk ziņas par putnu agresivitātes pieaugumu attiecībā pret cilvēkiem. Bet viena lieta, ja uzbrūk kaut kādi nervozi strazdi, pavisam cita, ja milzīgas kaijas vai vārnas cenšas ar varenu knābi jums pārcirst galvu.

Tikai Lielbritānijā vien pēdējā laikā vismaz pārdesmit cilvēku ir kļuvuši par asinskāru kaiju upuriem. Smagais putns, pikējot no augšas, spēj nogāzt zemē pieaugušu cilvēku. Kaijas var nogalināt pat prāvu suni.

Šobrīd dažos Anglijas rajonos cīņai pret niknajiem putniem jau izmanto vanagus. Īpaši svarīga tāda aizsardzība ir pie skolām, kur kaijas medī bērnus. Bet Skotijā pērn pat tika izveidots valsts dienests cīņai ar cilvēkiem uzbrūkošajām kaijām. Jaunās struktūras uzdevums ir padzīt no lielo pilsētu centra rajoniem šos putnus, kuri pēdējos gados rada vietējiem iedzīvotājiem ne mazums problēmu.

Kaijas, kuras dažu paaudžu laikā ieguvušas dzīves pieredzi lielpilsētās, kļuvušas ārkārtīgi agresīvas. Tās uzbrūk cilvēkiem ielās, vaļējās kafejnīcās un restorānos un rauj no rokām laukā ēdienu. Aizvien biežāk šie spēcīgie un gudrie putni veic uzlidojumus avīžu kioskiem un nelieliem veikaliņiem, zogot šokolādi un koši iepakotus riekstus vai čipsus. Tāpat tiek ziņots, ka kaijas mēģina uzbrukt bērniem.

Sakarā ar to Skotijas pilsētu ielās un krastmalās parādījušies uzraksti, kas brīdina vietējos iedzīvotājus un tūristus par bīstamajiem putniem.

Tagad arī Skotijas valdība nolēmusi sākt organizētu cīņu pret kaijām, dibinot šim nolūkam speciālas vienības. To uzdevums būs iznīcināt kaiju ligzdas pilsētu centrālajos rajonos, kā arī uzstādīt tīklus un dzelkšņainus aizsargnožogojumus putnu koncentrācijas vietās.

Krievija

2007. gada vasara bija padevusies anomāli karsta, un putni bija noskaņoti īpaši agresīvi. Maskavas ziemeļaustrumos vārnu bars uzbruka kāda bērnudārza mazuļiem un viņu audzinātājām.

Atbildot uz izsaukumu, bērnudārzā ieradās iecirkņa milicis, ugunsdzēsēju vienība un Ārkārtas situāciju ministrijas glābēji. Tika atrasts oriģināls ķērcošo putnu padzīšanas veids: ugunsdzēsēji ar ūdens strūklām bērnudārza teritorijā nogāza no kokiem vārnu ligzdas.

Citā Krievijas reģionā, Baškortostānā, milicim nācās pat likt lietā šaujamieroci, lai padzītu satrakojušās vārnas, kas uzbruka pastaigā izgājušai bērnunama audzēkņu grupai. Audzinātājas metās aizsargāt bērnus. Tika izsaukta milicija. Iecirkņa milicijas leitnants ieraudzīja baigu ainu: melns vārnu mākonis ķērcot krita virsū bērniem un pieaugušajiem. Visļaunāk bija klājies vienai no audzinātājām, kurai putni bija saknābuši rokas līdz asinīm. Milicis vairākas reizes izšāva gaisā, tikai pēc tam vārnu bars atkāpās.

Protams, neviena no šīm metodēm nav izmantojama sistēmiski, bet ārkārtas situācijās var noderēt.

Vācija

Dortmundē ir sava politika attiecībā pret prātu izkūkojušiem putniem. Nesen tur policija bija spiesta pat likt lietā alkoholu, lai nomierinātu vārnu, kas vajāja gājējus kādā ielā. Putns paspēja uzbrukt vairākiem cilvēkiem, to skaitā jaunai sievietei un septiņgadīgai meitenītei.

Vairākas reizes vārnu centās pielabināt ar kaķu konserviem, taču tā ķērājiem rokās nedevās. Beigu beigās policistiem ienāca prātā kaķu barībai pieliet šņabi. Apreibušais putns nespēja pacelties spārnos un pēc brīža ņēma un aizmiga. Noķerto putnu policisti nogādāja vietējā veterinārajā klīnikā.