«Iinformēsim par banku prettiesisko rīcību!»

Ir daudz dzirdēts par banku pārstāvju nežēlīgo attieksmi pret kredītņēmējiem, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj parādu atdot. Cilvēkiem tiek atņemti dzīvokļi, viņi tiek izlikti no mājām, atņemti citi īpašumi – parādnieki tiek tikpat kā izģērbti kaili.

Protams, kāds varētu problēmā neiedziļināties un teikt, ka cilvēki paši vainīgi, ka neizvērtēja savas iespējas kredītu atmaksāt. Taču patlaban arvien biežāk nākas saskarties arī ar citu Latvijas iedzīvotāju pieredzi, kas banku asos zobus liek izjust pat tiem, kas nav parādnieki – tiem, kas īrē dzīvojamo platību.

Pavisam nesen pat viss Latvijas radio raidījums «Krustpunktā» tika veltīts šim problēmām – «Kredītu dēļ izliek īrniekus no mājokļiem». Citastarp tas vēstīja par kādu Ediju Ivļevu un Šperu ģimeni, kas nokļuvuši absurdā situācijā. Runa ir par gadījumiem, kad bankas un citas aizdevēju firmas kļūst par dzīvokļu īpašniekiem, jo kredīta ņēmēji nespēj to nomaksāt. Kredītu ņēmēji noslēguši īres līgumus, kas ir saistoši jauniem saimniekiem, tomēr prakse rāda, ka bankas tos var arī neievērot.

Sižeta varonim – īrniekam Edijam Ivļevam uz rokas ir pat Tiesībsarga atzinums par mājokļa neaizskaramības pārkāpumu. Uz rokas ir arī uz desmit gadiem noslēgtais mājas īres līgums Mārupē, bet ēku viņš var apraudzīt vien no ārpuses. Visas mantas nav atguvis un arī dzīvo kur pagadās. Savukārt Šperu ģimenei radīti necilvēcīgi dzīves apstākļi, lai vienkārši īrnieki atteiktos no šīs dzīves telpas.

Kā stāsta cilvēki, kas paši zaudējuši dzīvesvietu, komunikācija ar īrniekiem notiek ļoti skopi. Neskatoties uz likumīgām tiesībām, īrnieks tiek nostādīts fakta priekšā – ir jāizvācas, turklāt nekavējoties. Neizdarot to pietiekoši ātri, iekļūt savā dzīvoklī vairs nav iespējams un atstātās mantas tiek zaudētas. Īrniekus tiesu izpildītāji pārsteidz negaidot.

Šādas tendences tiek manītas arvien biežāk, taču nekas banku rīcības ierobežošanā netiek darīts. Varam diskutēt par to, kādas tiesības bankai kā jaunajam dzīvokļa īpašniekam ir rīkoties ar savu īpašumu, taču tajā pašā laikā jāņem vērā arī īrnieku tiesības un iespējas atrast jaunu mājvietu.

Šī problēma ir pietiekoši nopietna, lai to nepalaistu garām nepamanītu, pretējā gadījumā drīz neviens no Latvijas iedzīvotājiem nevarēs justies droši. To nedrīkst pieļaut, ja vēlamies dzīvot tiesiskā un dzīvošanai labvēlīgā vidē.

Lai vērstu valsts institūciju uzmanību, aicinu iesaistīties ikvienu, lai apkopotu līdzīgu problēmu stāstus. Cilvēkus aicinātu būt aktīviem, nebaidīties, sūtīt vēstules medijiem un pastāstīt par savu vai savu draugu un radu pieredzi sadarbībā ar bankām. Tikai apkopojot šos daudzos gadījumus, būs iespēja tos risināt jau augstākās instancēs».

Ieva Skujiņa