Sūdzība

„Dzīvojam Rīgā, Valdeķu ielā 54/4, un vēlamies noskaidrot, kāds pamatojums ir mums atsūtītajam gada pārrēķinam par atkritumu izvešanu. Septembra rēķinos ieraudzījām papildu maksu par atkritumu izvešanu – vidēji 10 latu katram dzīvoklim. Mūsu meistare namu pārvaldē paziņoja: „Mums ir tiesības veikt pārrēķinu par... pēdējiem 10 gadiem!” Bet iemeslu, kāpēc veikts pārrēķins, tā arī nepaskaidroja.

Esam noraizējušies: ja nu nākamajā mēnesī piepeši saņemam kvītis ar pārrēķinu par iepriekšējiem gadiem?”

Atbild Rīgas domes preses dienesta vadītāja Anna Kononova:

– Mums izdevās noskaidrot pārrēķina iemeslu. Izrādās, mājas iemītnieki par atkritumu izvešanu visu laiku maksājuši fiksētu cenu – 0,78 latus par vienu cilvēku. Taču SIA L&T, ar kuru RNP ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu, namu pārvaldei izraksta rēķinus par faktiski izvesto atkritumu apjomu.

Lasīt tālāk...

Vai var māju nosiltināt „uz bartera”?

„Labdien! Mani interesē kāds ar renovāciju saistīts jautājums. Dzīvojam divstāvu mājā, kurā ir divi dzīvokļi. Vēlamies nosiltināt mājokli, iesaistoties valsts programmā, par kuru jau sen tik daudz runā. Bet mēs piedāvājam barteru! Vai mēs varētu saņemt finansējumu, ja paši sastādītu tāmi un māju nosiltinātu?

Nesen televīzijā runāja, ka Latvijā trūkst darbaspēka. Mēs varētu kļūt par tādu darbaspēku savas mājas siltināšanas projektā!” Natālija

Natālija, jebkurā gadījumā mājas iemītniekiem nāksies segt vismaz 40% no renovācijas izmaksām, jo ES fondu līdzfinansējums sedz tikai daļu izdevumu. Otrkārt, jūsu divu dzīvokļu māja vispār neatbilst programmas kritērijiem. Uz atbalstu var pretendēt:

Lasīt tālāk...

Māju novērtēja, bet dvēseli?

Nikolajam nodarīta liela pārestība – banka viņam grib atņem paša rokām, dēlīti pie dēlīša, ar lielu mīlestību būvēto vasaras māju. Kaut ko tādu pārdzīvot sirmā vecumā ir ļoti grūti. Galvenais ir tas, ka Nikolajs pats bankai neko nav parādā. No mājas jāšķiras citu cilvēku parādu dēļ!

Parūpējās par bērniem

Pirms dažiem gadiem Nikolajs nolēma parūpēties par bērniem. Dēls Genādijs un meita Anna no viņa saņēma katrs pusi vasaras mājas Kalngalē. Būdams izglītots cilvēks, Nikolajs nekustamo īpašumu bērniem atdāvināja pēc visiem noteikumiem, noformējot līgumu pie notāra.

– Es uzstāju, lai dokumentā būtu ierakstīts nosacījums, ka man ir tiesības izmantot māju līdz mūža galam, – stāsta Nikolajs, kurš pirms četriem gadiem bija pārliecināts, ka dāvinājuma līgums apdrošinās viņu pret visiem iespējamiem pārsteigumiem. – Turklāt bērniem nebija tiesību bez manas piekrišanas māju ieķīlāt bankā un pat veikt jebkādus remonta darbus.

Lasīt tālāk...

Kašķi un intrigas nomalē

„Brauciet ātrāk,” lūdza satraukta balss, „pie mums te Rīgā, Palejas ielā, notiek nelabas lietas!” Izrādījās, ka mājas iemītnieki vēlas aizstāvēt vecmāmuļu kaimiņieni, kurai varas iestādes pavēlējušas likvidēt zem logiem iekopto dārziņu.

Intriga astoņu dzīvokļu mājā

Vecmāmuļai Marijai ir 80 gadu, staigāt viņai jau pagrūti, tomēr katru pavasari viņa rušinās mazā zemes pleķītī pie logiem.

– Marijai tur vienmēr iestādītas puķes, dobēs aug dārzeņi, – stāsta kaimiņi.

Astoņu dzīvokļu mājas iemītnieki jau pieraduši gan pie stādījumiem, gan sētiņas, ar ko vecmāmuļa norobežojusi savu pieticīgo saimniecību. Sēta tai vietā stāv jau gadus piecdesmit, ne mazāk. Ja sākumā tā arī kādam traucēja, tad tagad jau kļuvusi par neatņemamu ainavas sastāvdaļu.

Lasīt tālāk...

Kam jāieliek grīda atpakaļ?

„Rakstu Rīgā, Ropažu ielā 122/1 dzīvojošo cilvēku vārdā. Situācija ir tāda, ka mūsu mājā jau mēnesi nav karstā ūdens. Cēloni neviens nezina. Namu pārvaldes darbinieki piedāvāja pārbaudīt cauruļvadus zem mājas, taču nelaime tā, ka caurules atrodas zem mūsu 1. dzīvokļa virtuves. Lai tiktu pie caurulēm, jāizņem virtuves iekārta un jāpaceļ grīda (!).

Diemžēl neviens nesola pēc tam grīdu un virtuves iekārtu ielikt atpakaļ vietā. Strādnieki deva mājienu, ka tas nav viņu darbs, viņiem tikai vajag caurules apskatīt. Skaidrs, ka nevienu savā virtuvē nelaidām, jo tā jau nav mūsu vaina, ka māja tik „interesanti” uzbūvēta.

Tagad visa māja sēž bez ūdens, bet mūs moka sirdsapziņa. Ja ļausim uzlauzt grīdu virtuvē, vai strādnieku pienākums būs to ielikt atpakaļ?”

Lasīt tālāk...

Vai policija var sodīt par kaķu barošanu?

„Mūsu pagalmā kāda vecmāmiņa katru dienu baro kaķus. Vakar viņu sastapu raudošu. Izrādās, policija viņai uzlikusi piecu latu naudas sodu, jo sirmgalve izplatot netīrību teritorijā. Bet tā nav taisnība, viņa akurāti baro kaķīšus, barību liek uz kanalizācijas lūkas vāka zāliena malā. Vai policijai ir tiesības tā rīkoties?”

Ir tiesības, jo klaiņojošu dzīvnieku barošana Rīgā tiek pielīdzināta teritorijas piegružošanai. Saskaņā ar pašvaldības noteikumiem par šo pārkāpumu uzliekams naudas sods.

– Bet iedzīvotāju sodīšana nav mūsu mērķis, – saka Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Tamane, – tāpēc pirmajā reizē lielākoties tikai skaidrojam cilvēkiem, ka piegružot apkārtni nedrīkst. Bet dažos gadījumos naudas sods tiek izrakstīts uzreiz.

Lasīt tālāk...