Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Negaidīta problēma

„Labdien! Dzīvojam Jelgavā, un mēs negaidīti piemeklējusi kāda problēma. Mūsu dzīvoklis ir sen atteicies no centralizētās apkures. Visus gadus maksājām 10% no siltuma cenas. Kā skaidroja pārvaldnieks, tā ir maksa par stāvvadu. Bet šoruden māju apmeklēja zinātnieki – eksperti, un, pēc viņu atzinuma, mums jāapmaksā nevis 10%, bet gan 45% no tā siltumenerģijas daudzuma, ko saņem tāda paša lieluma dzīvokļi, tikai ar radiatoriem.

Kopsapulce pieņēma aprēķinu un nolēma, ka mums jāmaksā 45% no vidējā rēķina. Vai mums jāpakļaujas šim lēmumam?”

Jā, dzīvokļu īpašniekiem ir jāpakļaujas lēmumam, ko kopsapulcē pieņēmis īpašnieku vairākums.

Piedevām Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 teikts:

Lasīt tālāk...

Kam sūdzēties par tarakāniem?

„Nopirkām dzīvokli vecā mājā un pēc pārcelšanās saskārāmies ar negaidītu problēmu – mājoklis ir tarakānu apsēsts. Pārvaldnieks tikai smej: mūsu mājai tā ir ierasta lieta. Mums mājās ir mazs bērns, un mēs nevēlamies samierināties ar kukaiņiem dzīvoklī un kāpņu telpā!” Oksana Dorofejeva, Āgenskalns

Veselības inspekcijā mums paskaidroja, ka sūdzības par kukaiņiem un grauzējiem vispirmām kārtām jāadresē namu pārvaldei. Ja apsaimniekotājs neko nedara lietas labā, rakstiet iesniegumu Veselības inspekcijai (Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012). Papildu informācija pa tālruni 67819685. Iesniegumus izskata bez maksas.

Lasīt tālāk...

Māju novērtēja, bet dvēseli?

Nikolajam nodarīta liela pārestība – banka viņam grib atņem paša rokām, dēlīti pie dēlīša, ar lielu mīlestību būvēto vasaras māju. Kaut ko tādu pārdzīvot sirmā vecumā ir ļoti grūti. Galvenais ir tas, ka Nikolajs pats bankai neko nav parādā. No mājas jāšķiras citu cilvēku parādu dēļ!

Parūpējās par bērniem

Pirms dažiem gadiem Nikolajs nolēma parūpēties par bērniem. Dēls Genādijs un meita Anna no viņa saņēma katrs pusi vasaras mājas Kalngalē. Būdams izglītots cilvēks, Nikolajs nekustamo īpašumu bērniem atdāvināja pēc visiem noteikumiem, noformējot līgumu pie notāra.

– Es uzstāju, lai dokumentā būtu ierakstīts nosacījums, ka man ir tiesības izmantot māju līdz mūža galam, – stāsta Nikolajs, kurš pirms četriem gadiem bija pārliecināts, ka dāvinājuma līgums apdrošinās viņu pret visiem iespējamiem pārsteigumiem. – Turklāt bērniem nebija tiesību bez manas piekrišanas māju ieķīlāt bankā un pat veikt jebkādus remonta darbus.

Lasīt tālāk...

Kā veikt aptauju?

„Mūsu mājas remonta fondā uzkrāti aptuveni 4000 latu. Aktīvākie iedzīvotāji uzskata, ka par šo naudu jānomaina logi un jāieliek jaunas ārdurvis. Esam dzirdējuši, ka vispirms jāsarīko kopsapulce, lai dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu izlemtu, vai piešķirt naudu remontam. Diemžēl mūsu mājas iemītniekiem ir ļoti grūti sapulcēties. Vai ir cita kārtība, kā pieņemt lēmumus?” Anna

Jā, šādu kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums. Likuma 18. pantā teikts:

„...(2) Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;

2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā;

3) citādi savstarpēji vienojoties.

Lasīt tālāk...

Kam jāieliek grīda atpakaļ?

„Rakstu Rīgā, Ropažu ielā 122/1 dzīvojošo cilvēku vārdā. Situācija ir tāda, ka mūsu mājā jau mēnesi nav karstā ūdens. Cēloni neviens nezina. Namu pārvaldes darbinieki piedāvāja pārbaudīt cauruļvadus zem mājas, taču nelaime tā, ka caurules atrodas zem mūsu 1. dzīvokļa virtuves. Lai tiktu pie caurulēm, jāizņem virtuves iekārta un jāpaceļ grīda (!).

Diemžēl neviens nesola pēc tam grīdu un virtuves iekārtu ielikt atpakaļ vietā. Strādnieki deva mājienu, ka tas nav viņu darbs, viņiem tikai vajag caurules apskatīt. Skaidrs, ka nevienu savā virtuvē nelaidām, jo tā jau nav mūsu vaina, ka māja tik „interesanti” uzbūvēta.

Tagad visa māja sēž bez ūdens, bet mūs moka sirdsapziņa. Ja ļausim uzlauzt grīdu virtuvē, vai strādnieku pienākums būs to ielikt atpakaļ?”

Lasīt tālāk...

Sūdzība

„Dzīvojam Rīgā, Valdeķu ielā 54/4, un vēlamies noskaidrot, kāds pamatojums ir mums atsūtītajam gada pārrēķinam par atkritumu izvešanu. Septembra rēķinos ieraudzījām papildu maksu par atkritumu izvešanu – vidēji 10 latu katram dzīvoklim. Mūsu meistare namu pārvaldē paziņoja: „Mums ir tiesības veikt pārrēķinu par... pēdējiem 10 gadiem!” Bet iemeslu, kāpēc veikts pārrēķins, tā arī nepaskaidroja.

Esam noraizējušies: ja nu nākamajā mēnesī piepeši saņemam kvītis ar pārrēķinu par iepriekšējiem gadiem?”

Atbild Rīgas domes preses dienesta vadītāja Anna Kononova:

– Mums izdevās noskaidrot pārrēķina iemeslu. Izrādās, mājas iemītnieki par atkritumu izvešanu visu laiku maksājuši fiksētu cenu – 0,78 latus par vienu cilvēku. Taču SIA L&T, ar kuru RNP ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu, namu pārvaldei izraksta rēķinus par faktiski izvesto atkritumu apjomu.

Lasīt tālāk...

Vai var māju nosiltināt „uz bartera”?

„Labdien! Mani interesē kāds ar renovāciju saistīts jautājums. Dzīvojam divstāvu mājā, kurā ir divi dzīvokļi. Vēlamies nosiltināt mājokli, iesaistoties valsts programmā, par kuru jau sen tik daudz runā. Bet mēs piedāvājam barteru! Vai mēs varētu saņemt finansējumu, ja paši sastādītu tāmi un māju nosiltinātu?

Nesen televīzijā runāja, ka Latvijā trūkst darbaspēka. Mēs varētu kļūt par tādu darbaspēku savas mājas siltināšanas projektā!” Natālija

Natālija, jebkurā gadījumā mājas iemītniekiem nāksies segt vismaz 40% no renovācijas izmaksām, jo ES fondu līdzfinansējums sedz tikai daļu izdevumu. Otrkārt, jūsu divu dzīvokļu māja vispār neatbilst programmas kritērijiem. Uz atbalstu var pretendēt:

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!