Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Vai parādi var traucēt apsaimniekošanas uzņēmuma nomaiņai

„Esam savā mājā nodibinājuši biedrību, ar mērķi nākotnē apsaimniekot māju paši. Taču pašreizējais pārvaldnieks uzstāj, ka atteikties no viņa pakalpojumiem varam tikai tad, ja pārņemam visu dzīvokļu īpašnieku komunālos parādus. Vai tā ir taisnība?”

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Lasīt tālāk...

Dzīvokli saņēmu mantojumā, tagad gaidu nepatikšanas!

„Esmu nonācis sarežģītā situācijā – saņēmu mantojumā dzīvokli, taču patlaban nevēlos to reģistrēt kā savu īpašumu zemesgrāmatā. Vai man ir tiesības šo dzīvokli izīrēt, ja pēc dokumentiem vēl neskaitos tā īpašnieks?”

Uz lasītāja jautājumu atbild jurists Aleksandrs Kvedars:

– Nē, šai personai nav tiesību izīrēt dzīvokli, jo saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Cilvēkam, kurš saņem mantojumā nekustamo īpašumu, vispirms jānokārto visas ar iegūstamo īpašumu saistītās formalitātes pie zvērināta notāra un pēc tam tas jāreģistrē zemesgrāmatā. Pirms reģistrēšanas zemesgrāmatā cilvēks nevar brīvi rīkoties ar šo īpašumu, tostarp to pārdot, dāvināt, izīrēt, ieķīlāt bankā utt.

Lasīt tālāk...

Vēlos aizliegt deklarēties!

„Sveicināti, vēlos uzzināt, kā man uzlikt aizliegumu iespējai deklarēties man piederošajā dzīvoklī?”

– Dzīvesvietas deklarēšanās kārtība ir izklāstīta Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Patlaban spēkā esošais likums neparedz iespēju uzlikt aizliegumu kādam deklarēties konkrētā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā.

Lasīt tālāk...

Kā maksāt par atkritumu izvešanu un lifta apkalpošanu?

„Mūsu mājas pārvaldnieks nepilda Ministru kabineta noteikumus, kuri noteic, ka maksa par atkritumu izvešanu un liftu apkalpošanu aprēķināma pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita. Ar aizrādījumiem pie sava apsaimniekotāja esam vērsušies vairākkārt, taču viņš spītīgi minēto pakalpojumu apmaksu turpina aprēķināt pēc faktiskā dzīvokļu skaita mājā. Esmu vientuļa pensionāre, un man ir svarīgi, lai normatīvie akti tiktu ievēroti. Ko darīt? Elena Kalniņa.”

– Vispirms paskaidrojam, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neparedz kārtību, kā dzīvokļu īpašniekiem jānorēķinās par lifta tehniskās uzturēšanas izdevumiem.

Lasīt tālāk...

Vai daudzbērnu ģimene saņems lielāku dzīvokli?

„Mūsu daudzbērnu ģimene – bez diviem pieaugušajiem vēl četri bērni – kopā dzīvo pusotras istabas dzīvoklī. Dzīvoklītis ir privatizēts, tātad mūsu īpašums. Vai varam cerēt uz palīdzību lielākas dzīvojamās platības iegūšanai no pašvaldības? Neskatoties uz to, negribētu zaudēt savu dzīvokli, jo mūsu bērni aug un viņiem arī būs nepieciešama dzīvojamā platība. Vai ir kāda iespēja, kur vērsties pēc palīdzības?”

– Dzīvojamās platības īres rindā pašvaldība reģistrē maznodrošinātas ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Galvenais nosacījums iespējai reģistrēties šādā rindā ir deklarētās dzīvesvietas atrašanās Rīgas administratīvajā teritorijā beidzamo piecu gadu laikā. Ģimene drīkst lietot savu vienistabas dzīvokli, kurā tā ir deklarēta un kuru pēc palīdzības saņemšanas ir gatava atdot pašvaldībai. Ja personas īpašumā ir lielāks dzīvoklis nekā vienistabas vai palīdzību lūdzošā persona nepiekrīt savu dzīvokli atdot pašvaldībai, tad tai nav tiesību pretendēt uz lielāku pašvaldības īres dzīvokli.

Lasīt tālāk...

Metīsi izsmēķus pa logu? Vari zaudēt dzīvokli!

„Varu piekrist, ka Latvijā jau nedaudz ir „iedzīvojies” aizliegums smēķēt daudzdzīvokļu māju kāpnēs, koridoros un citās koplietošanas telpās. Taču mūsu mājā Ieriķu ielā 21 ir izveidojusies citāda situācija: mans kaimiņš no otrā stāva savā dzīvoklī smēķē, dūmi ieplūst manā dzīvoklī, bet zāliens zem logiem ir nosēts ar izsmēķiem.

Es vairs nevaru turēt atvērtu logu, bet no pirmā stāva neatliek nekas cits kā vērot izsmēķiem piemētāto zālienu. Mani logi atrodas zemu – tuvu zemei, tādēļ gan smaka, gan skats ir riebīgs.

Lasīt tālāk...

Kā slēgt pagalmu svešiem auto?

„Piedāvājam īsu situācijas izklāstu: uz zemesgabala izvietotas divas ēkas A (fasādes jeb ielas māja) un B (sētas māja). Katra māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos: A mājā – 10 (to skaitā divas nedzīvojamās telpas – komercplatības), bet B mājā – 5 dzīvokļu īpašumi. Visa teritorija ir koplietošanas platība.

Mēs kā dzīvokļu īpašnieki esam ļoti neapmierināti ar to, ka vienas komercplatības īpašnieks, kuru savā laikā paši tikām izvēlējuši par mājas pārvaldnieku, tagad atļauj sava uzņēmuma darbiniekiem un klientiem iebraukt mūsu pagalmā. Pagalma vārti visu dienu ir atvērti, teritorijā bez pārtraukuma ir svešinieki, ir situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki neatrod vietu savu automašīnu novietošanai. Vai ir likums, kurš liegtu juridiskās personas klientiem iebraukt mājas kopīpašuma teritorijā, jo šai konkrētajai juridiskajai personai jau tāpat ir sava ieeja telpās no ielas. Mājai uz pagalma pusi ir tikai avārijas izeja, pa kuru tiek izkrautas juridiskās personas preces. L. Salmiņa.”

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!