Mana pieredze, darbojoties dzīvokļu īpašnieku biedrībā

“Vēlos pastāstīt par dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB), kura nodibināta mājā Viestura prospektā 81, Rīgā. SIA ”Dekomet” šajā mājā ir 700 kvadrātmetru lielas neapdzīvojamās telpas īpašnieks. Piebildīšu, ka tā ir viena trešdaļa no dzīvojamās mājas kopējās platības. Par īpašnieku kļuvu pirms pusotra gada un uzreiz sāku aktīvi darboties DzĪB, jo mani uzaicināja kļūt par biedrības biedru. Aizpildīju anketu un jau pirmajā biedrības sapulcē tiku ievēlēts valdē. Kopā ar otru valdes locekli – dzīvokļa īpašnieku no blakus kāpņu telpas – sākām aktīvi darboties un vairākas reizes valdei ierosinājām skatīt jautājumu par pārvaldnieka maiņu. Pēc kāda laika kļuva skaidrs, ka divi valdes locekļi vēlas mainīt apsaimniekotāju, bet pārējie divi neko mainīt nevēlas. Personīgi mans viedoklis bija tāds, ka nekustamais īpašums biedrībai jāapsaimnieko pašai, bet maniem oponentiem šķita, ka tas ir pārāk riskanti. Sagatavoju visu informāciju par iespējamiem izdevumiem, kādi rastos, pārņemot māju savā pārvaldīšanā, darīju to zināmu valdei un visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Šajā laikā mājā tika sasaukta jauna biedrības biedru sapulce, kurā noskaidrojās, ka iepriekšējās sapulces protokols, kurš apstiprināja manu ievēlēšanu valdē, ir pārāk vēlu sagatavots, tādēļ zaudējis spēku. Tā nu sanāca, ka valdē palika divi locekļi, vecās kārtības piekritēji.

Man izdevās noskaidrot, ka sapulces protokolu Uzņēmumu reģistrā ir atļauts iesniegt vēl gadu pēc lēmuma pieņemšanas, bet biedrības valde vienalga pretojās. Tad es pateicu, ka izstāšos no biedrības, ja tur neievēro likumus, un no visas sirds tā arī domāju.

Pēc dažām dienām saņēmu paziņojumu par izslēgšanu no biedrības, jo es esot rīkojies pretēji statūtos noteiktajam. Kaut arī statūtus zinu, lieku reizi tos pārlasīju un neatradu nevienu punktu, kuru būtu pārkāpis. Tādēļ uzrakstīju iesniegumu biedrības valdei ar lūgumu sniegt paskaidrojumu.

Tāda, lūk, ir mana pieredze. Es, kā ⅓ daļas mājas īpašnieks, vēlos piedalīties mājai svarīgu jautājumu pieņemšanā, bet tiku izslēgts tikai par to, ka mans viedoklis atšķiras no biedrības valdes viedokļa.” Mārcis Sparāns

Uz jautājumu atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko.

– Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tostarp ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, līgumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas ikviena dzīvokļa īpašnieka pienākums.

Tādi lēmumi kā pārvaldnieka maiņa dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļu īpašumu likuma noteiktajā kārtībā. Un šis likums noteic, ka tikai dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības izlemt jautājumus, kas saistīti ar mājas kopīpašumu. Piemēram, tikai dzīvokļu īpašnieku kopība (nevis dzīvokļu īpašnieku biedrības biedri) ir tiesīga balsot par mājas pārvaldnieka maiņu.

Savukārt biedrība – tā ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta statūtos norādīto mērķu izpildīšanai bez tiesībām gūt peļņu. No šī skaidrojuma izriet, ka izslēgšana no dzīvokļu īpašnieku biedrības vēstules autoru nekādi nevar aizkavēt piedalīties mājai svarīgu jautājumu lemšanā. Ja aktīvo dzīvokļa īpašnieku atbalsta lielākā biedrības biedru daļa, viņi to no jauna var ievēlēt valdē. No likuma prasību viedokļa vēstules autoram nav jābūt biedrības biedram, lai atkal no jauna ieņemtu vietu valdes sastāvā.