Vai īpašnieku drīkst izlikt no privatizēta dzīvokļa?

Piedzenot parādus, izņēmumu nav – attieksme ir vienādi barga kā pret ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret pensionāriem un invalīdiem.

Diemžēl šādos sevi mierinošos maldos dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju, viņi ir pārliecināti, ka saimnieku no privatizēta dzīvokļa izlikt nedrīkst. Citi uzskata, ka par parādiem aiz paša dzīvokļa durvīm nenonāks ģimene, ja tajā aug mazgadīgi bērni, kā arī saudzīgāk izrīkosies ar pensionāriem vai invalīdiem. Bet īstenība ir vienkārša un skarba: nevienā likumā nav paredzēti izņēmumi atsevišķām parādnieku grupām. Likums pasaka tieši un skaidri – par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, bet, ja cilvēks ir kļuvis par parādnieku, jārēķinās, ka var zaudēt arī dzīvokli.

Par to, kāda ir Latvijā pastāvošā kārtība parādnieku aizsardzībai, stāsta mūsu konsultants – jurists Aleksandrs Aleksejenko.

– Par ko cilvēku drīkst izlikt no SOCIĀLĀ dzīvokļa?

– Par to, ka viņš nemaksā īri vai ir parādā par komunālajiem maksājumiem vairāk nekā trīs mēnešus (likuma Par dzīvojamo telpu īri 28² pants). Izlikšana var notikt labprātīgi vai ar tiesas spriedumu. Pret cilvēka gribu un bez tiesas sprieduma viņu no dzīvokļa izlikt nedrīkst.

– Par ko cilvēku drīkst izlikt no neprivatizēta PAŠVALDĪBAS dzīvokļa?

– Atbilde tā pati, kas iepriekš – cilvēks nemaksā īri un neapmaksā komunālos maksājumus trīs mēnešus pēc kārtas.

Par parādiem, sacīsim, citiem cilvēkiem, kreditoriem, telekomunikāciju uzņēmumiem, u.tml., no pašvaldības dzīvokļiem neizliek. Sociālie vai pašvaldības dzīvokļi nav parādnieka ĪPAŠUMS un nevar kalpot par naudas atgūšanas avotu.

– Par ko cilvēku drīkst izlikt no viņa PRIVĀTĪPAŠUMA?

– Dzīvokļa īpašnieku var izlikt, ja viņam ir uzkrājušās neizpildītas parādsaistības (ne tikai pret apsaimniekošanas uzņēmumu), tiesa ir pieņēmusi lēmumu par parāda piedziņu, bet tiesu izpildītājs neredz iespēju vērst piedziņu uz kādu citu cilvēkam piederošu mantu, kā vien uz viņa nekustamo īpašumu – dzīvokli (Civilprocesa likums 570 pants: Piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt.). Iesākumā tiesu izpildītājam ir jācenšas parādus piedzīt vēršot prasību uz parādnieka darba algu, norakstot naudas līdzekļus no viņa konta, pārdodot parādniekam piederošus vērtspapīrus, automašīnas un citus kustamos līdzekļus. Ja parādniekam nekas no iepriekš uzskaitītā nepieder, tad atliek vienīgi parādnieka nekustamā manta – dzīvoklis. Tātad tiesu izpildītājs tikai izpilda likumā noteikto.

– Vai parādnieku drīkst izlikt no dzīvokļa (vienalga, sociālā, pašvaldības vai privātā), ja ģimenē aug bērni, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību?

– Protams, drīkst. Taču šādā situācijā ir jāievēro svarīga nianse: ģimenei ar nepilngadīgiem bērniem pēc izlikšanas jāierāda cita dzīvojamā platība. Ja kreditors sniedz prasību tiesā par parāda piedziņu, zinot, ka parādnieka ģimenē ir nepilngadīgi bērni, tad viņam tas jādara zināms tiesai. Savukārt tiesai, pieņemot šādu prasības pieteikumu, trīs dienu laikā jāinformē bāriņtiesa, ka viņu tiesvedībā nonākusi lieta, kuras gaitā iespējama nepilngadīgu personu izlikšana no dzīvokļa. Bāriņtiesas pienākums ir šos faktus darīt zināmus vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas konkrētā bāriņtiesa. Bez tam otrreizējs paziņojums bāriņtiesai tiek nosūtīts pēc tam, kad tiesa jau ir PIEŅĒMUSI LĒMUMU par nepilngadīga bērna izlikšanu no mājokļa. Bāriņtiesas pienākums ir uzraudzīt, lai ģimenei jau pirms izlikšanas būtu piedāvāta cita dzīvojamā platība. Secinājums ir viens – ģimeni ar nepilngadīgiem bērniem no dzīvokļa izlikt drīkst, tikai tai ir jāierāda cita dzīvojamā platība.

– Ko darīt gadījuma, ja parāda piedzinējs savā prasības pieteikumā tiesu nav informējis par faktu, ka ģimenē ir nepilngadīgie? Kā tad ģimenei saņemt pašvaldības dzīvokli?

– Tādā gadījumā parādniekam PATSTĀVĪGI jāinformē tiesa par nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem. To var izdarīt vienlaicīgi ar paskaidrojumu iesniegšanu saņemtajam prasības pieteikumam. Gadījumā, ja tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu par izlikšanu, tad atbildētājam pēc pirmā uzaicinājuma labprātīgi atbrīvot dzīvojamās telpas ir tiesības lūgt tiesu atlikt (pagarināt) sprieduma izpildes termiņu. Pamatojums – dzīvoklī dzīvo pilngadību nesasniegušas personas.

– Kurā brīdī ģimenei ar mazgadīgiem bērniem tiek piedāvāts dzīvoklis? Vai tad, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izlikšanu, vai tad, kad izlikšanas fakts jau noticis?

– Saskaņā ar likuma Par dzīvojamo telpu īri 28² pantu, attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Svarīgs moments, ko nedrīkst aizmirst: parādniekam, saņemot prasības pieteikumu par izlikšanu no dzīvokļa, kurā NAV uzrādīti viņa apgādībā esošie nepilngadīgie ģimenes locekļi, pašam ir jāinformē tiesa par savu mantisko stāvokli un sociālo statusu.

Tas pats ir jāizdara maznodrošinātiem pensionāriem un invalīdiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir liegta iespēja strādāt.

Ģimenēm-parādniecēm, kurās nav mazgadīgo ģimenes locekļu, bet kurām ir tiesības uz sociālo dzīvokli, arī ir tiesības lūgt tiesu atlikt (pagarināt) sprieduma izpildes termiņu līdz brīdim, kad būs pienākusi ģimenes kārta rindā uz sociālo dzīvokli. Taču tā, kā labi zināms, cik garas ir šīs rindas, jāsaprot, ka tiesa var nepiekrist tik garam termiņa pagarinājumam. Visticamāk, termiņš tiks pagarināts parādniekam pašvaldības dzīvoklī, nevis privātā dzīvokļa īpašniekam.

– Vai drīkst no dzīvokļa izlikt parādnieku, ja viņš saņem vecuma vai izdienas pensiju?

– Protams! Taču, ja cilvēka ienākumi ir zemi un pensionāra materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, viņam ir tiesības iestāties rindā uz pašvaldības dzīvokļa saņemšanu. Pats par sevi statuss «pensionārs» nedod nekādas tiesības uz sociāla dzīvokļa saņemšanu. Uzreiz pēc izlikšanas, pašvaldībai nav pienākums pensionāriem ierādīt dzīvojamo platību.

Jāpievērš uzmanību vēl šādai niansei: ja pensionārs ir uzņemts dzīvokļa rindā, tad viņam ir tiesības lūgt tiesu pagarināt sprieduma izpildes termiņu uz laiku, līdz nebūs saņemts pašvaldības dzīvoklis. Parasti tiesa sprieduma izpildi atliek uz vienu gadu, taču var gadīties, ka termiņš tiek pagarināts vēl uz 12 mēnešiem. Lai to panāktu, parādniekam vienu mēnesi pirms pirmā termiņa beigām ir tiesai jāuzraksta lūgums par vēl vienu izlikšanas termiņa pagarināšanu.

– Vai no dzīvokļa drīkst izlikt parādnieku, kurš ir pirmās, otrās vai trešās grupas invalīds?

– Ja parādnieku jāizliek no sociālā vai pašvaldības dzīvokļa, tad tiesas spriedums par nomnieka izlikšanu tiek atlikts līdz brīdim, kad viņam tiek ierādīts cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa (likuma Par dzīvojamo telpu īri 36³ pants). No privāta dzīvokļa pirmās, otrās vai trešās grupas invalīdu izlikt ir atļauts. Taču, ja šī persona ir stājusies rindā uz pašvaldības dzīvokļa saņemšanu, tad viņam vienlaicīgi ir tiesības lūgt tiesu pagarināt sprieduma izpildes termiņu.

– Kāds dzīvoklis ir jāierāda bijušajiem parādniekiem, kuri ir zaudējuši savu iepriekšējo dzīves vietu?

– Vispirms tas ir atkarīgs no pašvaldības iespējām. Taču nekur – ne likumā, ne citos noteikumos nav noteikts, ka tam jābūt tādam pašam dzīvoklim, kādu cilvēks ir pazaudējis parādu dēļ. Likumā tikai teikts, ka dzīvojamai telpai ir jābūt dzīvošanai derīgai. Pārējo – kvadrātmetru skaitu uz ģimenes locekli, labiekārtotības līmeni, u.t.t. nosaka katras vietējās pašvaldības noteikumi. Ir jābūt gataviem, ka, par parādiem zaudējot pilnībā labiekārtotu dzīvokli, vēlāk nāksies dzīvot kopmītnes tipa istabā vai mājā bez ērtībām. Jāatceras, ka izlikšanas gadījumos pašvaldība palīdz, lai bijušais parādnieks nepaliktu uz ielas, taču negādā, lai viņam būtu nodrošinātas visas ērtības.

– Ja parādnieks no tiesas ir saņēmis paziņojumu par tiesvedības uzsākšanu, vai viņam vēl ir iespējas sevi pasargāt?

– Pēc prasības pieteikuma saņemšanas, bet pirms savu paskaidrojumu sniegšanas, cilvēkam ir jātiek skaidrībā par svarīgu jautājumu: vai viņš piekrīt vai nepiekrīt prasībā uzrādītajai summai, vai arī piekrīt tai tikai daļēji. Var taču gadīties, ka pamatparāds ir uzrādīts precīzi, bet līgumsoda vai nokavējuma naudas aprēķins parādniekam liek šaubīties.

Taču, ja cilvēks pilnībā piekrīt prasības summai, tad vislabākais ieteikums ir slēgt ar apsaimniekošanas uzņēmumu mierizlīgumu par parāda samaksas kārtību (kādā veidā un cik daļās sadalot, parāds tiks samaksāts). Šādu mierizlīgumu ir jāapstiprina tiesai.

Pat gadījumos, kad parādniekam neizdodas miera ceļā vienoties ar prasītāju, viņam ir iespēja sevi pasargāt. Viņam ir jāvēršas tiesā ar lūgumu parāda summu sadalīt daļās. Ja tiesa šo lūgumu apmierina, prasītājam nebūs tiesības pieprasīt un saņemt izpildrakstu. Tādā veidā atbildētājs var patstāvīgi dzēst parādu un ieekonomēt tēriņus par zvērināta tiesu izpildītāja darbu.