Rīgā varēs pieteikties energoauditam
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 01 Augusts 2013
Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna informē, ka oktobrī atkal varēs pieteikties energoaudita veikšanai daudzdzīvokļu mājām Latvijas galvaspilsētā. Pērn REA veikti 102 energoauditi.
Pašvaldības līdzfinansējums energoauditam ir 80 procentu no tā izmaksām, un ēkas iedzīvotāju kopējais maksājums var būt nepilni 100 latu, bet dažās mājās – pat krietni mazāk, saka M. Rubīna. Energoaudits ir derīgs desmit gadu, tajā uzskatāmi parādītas mājas problēmas un aprakstītas iespējas, kā uzlabot pašreizējo situāciju, kādas varētu būt izmaksas u. tml. Tiek izsniegts mājas energosertifikāts, kurā atspoguļota ēkas energoefektivitāte. Pēc šiem rādītājiem var salīdzināt un novērtēt, cik daudz piegādātā siltuma tiek izmantots lietderīgi – telpu apsildīšanai, bet cik izkūpināts gaisā caur logiem, durvīm vai mājas konstrukcijām. Šī informācija ir noderīga, īpašumu pērkot, pārdodot, īrējot vai izīrējot.
Uz jauno īpašnieku parāds neattiecas
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 01 Augusts 2013
Labdien! Vēlos noskaidrot, kas notiek ar dzīvokļa komunālo pakalpojumu parādu, pārdodot dzīvokli. Saprotu, ka automātiski jaunajam īpašniekam tas nepāriet. Vai tas nozīmē, ka man kā bijušajam dzīvokļa īpašniekam saglabāsies parādsaistības ar namu pārvaldi vai arī parāds līdz ar īpašnieku maiņu tiek dzēsts? Kādi likuma panti to nosaka?
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantam katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir veikt maksājumus par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. Pārdodot dzīvokli, uz jauno īpašnieku parāds nepāriet. Attiecīgi Jums saglabāsies parādsaistības ar namu pārvaldi, un parāds netiek dzēsts saistībā ar īpašnieka maiņu, bet tikai tad, kad tas tiek samaksāts (Jūsu gadījumā). Protams, līgumā ar dzīvokļa pircēju var vienoties, ka parādu samaksā viņš (pircējs), bet šāda vienošanās ir saistoša tikai jums abiem (pārdevējam un pircējam), nevis namu pārvaldei. Attiecīgi, ja pircējs nesamaksās, tad ar prasību par parādu piedziņu jebkurā gadījumā namu pārvalde vērsīsies pret Jums.
Sūdzas ECT par piespiedu nomas maksāšanu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 01 Augusts 2013
Rīgas dzīvokļu īpašnieki nosūtījuši sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai, norādot uz Latvijā pieņemto zemes reformas un dzīvojamo namu privatizācijas likumu neatbilstību Konvencijā noteiktajām garantijām un tiesībām brīvi rīkoties un izmantot sev piederošo īpašumu.
Sūdzības iesniedzēji dzīvo namos, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Viņi spiesti maksāt zemes īpašniekam likumā noteikto piespiedu nomu – 6% no kadastrālās vērtības, papildus viņiem jāmaksā gan 1,5% nodoklis par zemi – zemes īpašnieka vietā, gan 0,2 līdz 0,6% nodoklis par saviem dzīvokļiem. Tā kā zemes nomas līgumu viņu vietā ar zemes īpašniekiem slēdz namu apsaimniekotāji, šajā gadījumā pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, tas iedzīvotājiem piesūtītos rēķinus apliek ar pievienotās vērtības nodokli, papildus paredzot 7 līdz 10 procentus sev – par it kā sniegtajiem administratīvajiem pakalpojumiem.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi ir saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 01 Augusts 2013
Lieta tāda, ka notika biedrības balsojums par to, vai māju iedzīvotāji ir gatavi nomaksāt siltuma parādus par citām personām, kam ir izveidojies parāds pret „Rīgas siltumu”. Biedrības balsojums beidzās ar to, ka 10 personas nobalsoja „par”, bet 9 – „pret” šāda parāda nomaksu par citām personām. Kopējais parāda apmērs, kā informēja biedrības valdes locekļi, ir 3500 Ls, kas tiek traktēti kā neatgūstamie parādi, un šī summa 3500 Ls tiek izdalīta uz visiem dzīvokļiem pa "galviņām" proporcionāli, t.i., no katra dzīvokļa īpašnieka pienākas 30 Ls maksājums, kas pēc tam tiks novirzīts „Rīgas siltuma” parāda dzēšanai.
(Jautāju par to, kas notiks, ja tomēr kādu no šiem parādiem atgūst, kur nonāks šī atgūtā nauda, biedrības valdes locekļi uz šo jautājumu atbildi sniegt nespēja.). Jāņem vērā tas, ka namu apsaimniekotājs mājas iedzīvotājus informēja, ka šie 3500 Ls ir neatgūstamie, jo personas, kam šie parādi izveidojušies, ir pasludinājušas maksātnespēju. Tad jautājums, ja personai ir pasludināta maksātnespēja, visi parādi pret šīm personām tiek dzēsti (pēc noteikta termiņa), tad kāpēc mājas iedzīvotājiem ir jāuzņemas šie zaudējumi, ja tie ir jānoraksta? Situācija kā ar bankām, ja persona ir izgājusi maksātnespējas procesu, banka uzņemas atlikušo zaudējumu segšanu no savas peļņas vai attiecīgi kapitāla, kāpēc šinī gadījumā nauda „Rīgas siltumam” ir tomēr jāsedz? Ar šādu balsojumu es kā mājas iedzīvotājs palieku parādnieks, jo man nav liekas naudas šo 30 Ls apmērā? Vai šāds balsojums nav pretrunā ar kādu likuma pantu? Jo pretējā gadījumā sarīkos vēl biedrības sapulci, uz kuru ieradīsies pieci cilvēki ( jo biedrības balsojumā nav nepieciešams visu dzīvokļu īpašnieku balsojums) un nobalsos par to, ka 120.dzīvoklis sedz hipotekāro kredītu 130.dzīvoklim, jo 130.dzīvoklis nespēj pildīt uzņemtās saistības!
Šāds balsojums būs tieši tāda paša rakstura kā balsojums par parādu segšanu „Rīgas siltumam”. Tātad jebkuru iedzīvotāju šādi balsojumi var padarīt ikvienu dzīvokļa īpašnieku par parādnieku! Tajā skaitā mani, kas ir veicis visus maksājumus laikā un nav neviena kavējuma. Tad kāpēc mani grib uztaisīt par parādnieku? Ceru uz Jūsu atsaucību un rīcību šīs situācijas skaidrojumā (viedokli), un kā ar tādu situāciju var cīnīties?
Vairāku namu apsaimniekotāji apkures sezonai gatavojas, pieprasot avansu par siltumu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 31 Jūlijs 2013
Vairāki namu apsaimniekošanas uzņēmumi jau brīdinājuši klientus, ka apkures sezonas sākšanai nepietiek līdzekļu iedzīvotāju parādu dēļ, tāpēc iekasēs priekšapmaksu. Metodes, kā tas notiek, atšķiras - Ķengaragā saimniekojošā SIA Modulis 1 pie rēķiniem piespraudusi lapiņas, kurās informē par priekšapmaksas iekasēšanu augustā un septembrī, savukārt SIA Hausmaster jau jūlijā izsūtītajos rēķinos iekļāvusi priekšapmaksu, klāt pievienotajā vēstulē gan apgalvojot, ka maksājums ir brīvprātīgs.
Par SIA Modulis 1 rīcību, prasot priekšapmaksu, Diena rakstīja jau 2011. gadā, toreiz summa bija iekļauta rēķinā bez brīdinājuma un solīts summu atvilkt no rēķina nākamā gada aprīlī, tomēr apsaimniekotājs ar iedzīvotājiem norēķinājās jau ziemā. TagadModulis 1 izsūtījis zīmītes ar iespaidīgām pareizrakstības kļūdām, norādot: "Uz doto brīdi, Jūsu mājas siltummezgls ir noplombēts ar AS Rīgas Siltums pārstāvjiem", tāpēc augustā un septembrī būs aprēķināts avansa maksājums, kuru atdos novembrī un decembrī.
Māja bez zemesgrāmatas
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 31 Jūlijs 2013
Dzīvojam astoņu dzīvokļu mājā. Dzīvokļus privatizējām par kolhoza pajām. Tagad gribam tos ierakstīt zemesgrāmatā. Pagasts ir uzmērījis, bet apgalvo, ka vienam cilvēkam ir jāprivatizē visa māja, un pēc tam katra ģimene varēs atsevišķi. Vai tā tiešām ir? Ruta Arāja Saldus novadā.
Vienam cilvēkam nav jāprivatizē visa daudzdzīvokļu māja. Un viņš arī nespētu to izdarīt, jo kaimiņi savus dzīvokļus jau ir privatizējuši. Taču fakts, ka Latvijas laukos vairāk nekā divdesmit gadus pēc privatizācijas uzsākšanas vēl ir milzums daudzdzīvokļu māju, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā, ir problēma valsts mērogā. Laukos daudzdzīvokļu māju privatizācija palika gaisā karājoties – īrnieki par kolhozu pajām privatizēja savus dzīvokļus, un viss. Māja zemesgrāmatā jāieraksta pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņi ar saviem dzīvokļiem nevar brīvi rīkoties – nevar pārdot, dāvināt vai ieķīlāt bankā kredīta saņemšanai. Ja dzīvokļi privatizēti par pajām, pašvaldībai bez maksas to īpašniekiem jānodod mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, ar katru slēdzot attiecīgu vienošanos. Pārdot šo valsts vai pašvaldības zemi dzīvokļu īpašniekiem ir nelikumīgi!
Iegādājoties īpašumu, jānoskaidro visi apstākļi
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 31 Jūlijs 2013
Labdien, lūdzu atbildi uz jautājumiem, kas saistīti ar privātīpašuma iegādi. Kopā ar vīru plānojam iegādāties mājokli, esam atraduši piemērotu variantu, tomēr mulsina domas par to, ka kopā ar īpašumu iegādājamies arī mājas domājamās daļas no tās pašreizējā īpašnieka, tomēr pati zeme, uz kuras māja atrodas, pieder citam īpašniekam, jāmaksā nomas maksa, kas nebūt nav pats trakākais, tomēr, kas tiesiski notiek, ja zemes īpašniekam uz šo zemes gabalu rodas citi plāni, kā tas var ietekmēt mājas iedzīvotājus un dzīvokļu saimniekus, ko darīt šādā situācijā?
Nekustamā īpašuma iegāde ir nopietns finansiāls darījums. Tāpēc, jo sevišķi, ja ir šaubas, ieteicams doties pie jurista, uzzināt, kādi jautājumi jānoskaidro pirms pirkuma līguma slēgšanas, tostarp – par zemes nomas līguma nosacījumiem.