Svarīgi!

Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs namu apsaimniekotājs uzvarējis atklātā konkursā par tiesībām apkalpot Latvijas Privatizācijas aģentūras valdījumā esošās dzīvojamās mājas. Jaunais pārvaldnieks pārņems 74 Rīgas mājas, kuras iepriekš pārvaldīja tādi komersanti kā Baltests, Jaunā vide LV, Konsultācijas jums Apsaimniekošana, Latmāja, Namatēvs, Pilots Ltd, Tele nami, VLAN Service un Nekustama īpašuma pārvalde.

Pēc elektrības – uz brīvo tirgu

Ministru kabinets atbalstījis grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka no 2014. gada 1. aprīļa visi elektroenerģijas lietotāji, tai skaitā mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū, tātad varēs izvēlēties piegādātāju, kurš piedāvās izdevīgākos nosacījumus.

Jau zināms, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana izraisīs pakalpojuma cenu kāpumu. No 1. aprīļa pārstās darboties Latvenergo „sociālais” tarifs, pēc kura visi iedzīvotāji pirmās 1200 kilovatstundas elektroenerģijas varēja nopirkt par 8,18 santīmiem. Dzīvokļu un māju īpašniekiem piedāvās elektrību par 11,3 santīmiem. Tiesa, personām, kam piešķirts trūcīgā statuss, sola maksāt pabalstu, kas segs starpību starp pašreizējo starta tarifu un jauno cenu. Tomēr lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju par elektrību nāksies maksāt krietni dārgāk.

Izdzīvot ar 40 latiem mēnesī

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju namu pārvaldes rēķinus var samaksāt, tikai pateicoties sociālajai palīdzībai. Bet ir arī trūcīgas ģimenes, kuras nevar saņemt pat tādu mazumiņu kā dzīvokļa pabalsts. Reizēm atteikuma iemesls ir „pārāk liels ienākums”, bet reizēm cilvēki paši nezina savas tiesības. Mēģinām noskaidrot, kā nenonākt sprukās.

Tiesu izpildītājs uzradās bez tiesas

Anna atnāca uz redakciju ar gadu vecu mazuli uz rokām. Tas ir trešais bērns ģimenē, kura līdz krīzei dzīvoja puslīdz turīgi.

– Treknajos gados mēs ar vīru nopirkām dzīvokli uz kredīta, – stāsta Anna. – Mūsu algas ļāva samaksāt gan namu pārvaldes rēķinus – ap 100 latiem mēnesī, gan atmaksāt hipotekāro kredītu – vēl 150 latu mēnesī.

Lasīt tālāk...

Taisnība ir iedzīvotājiem

Šajās dienās Rīgas rajona tiesa pieņēma pagaidu lēmumu, kas atdos piecām Salaspils mājām karsto ūdeni un ļaus laikus pieslēgt apkuri. Pēc tiesas domām, uzņēmumam Salaspils siltums nav tiesību liegt iedzīvotājiem savus pakalpojumus, kamēr viņi likumīgā kārtā nav atzīti par parādniekiem.

Konflikta sākums meklējams 2008. gadā, kad apsaimniekošanas uzņēmums Enerģētiķis 33 noslēdza ar SIA Salaspils siltums līgumu par siltuma piegādi desmit Salaspils mājām. Līgumu namu pārvalde noslēdza nevis iedzīvotāju, bet gan pati savā vārdā. Pēc kāda laika mājas no vecā pārvaldnieka pakalpojumiem atteicās, turklāt tas notika ar skandālu. Piecas daudzdzīvokļu mājas aprūpi uzticēja uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs. Jaunais pārvaldnieks gods godam noslēdza ar SIA Salaspils siltums jaunu līgumu par siltuma piegādi, ievērojot visas likuma prasības – iedzīvotāju vārdā.

Lasīt tālāk...

Saeima: nekādi pieci rēķini nebūs

Par vienu no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu līdzautoriem uzskatāms Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Pakalpojumu sniedzēju un pārvaldnieku iebildumus pret tiešajiem norēķiniem viņš uzskata par nepamatotiem.

– Latvijā pastāv problēma ar iedzīvotāju faktiskajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, cilvēki iekrājuši lielus parādus. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka daži pārvaldnieki, saņēmuši naudu no iedzīvotājiem, nepārskaita to pēc piederības. Beigu beigās zaudētāji ir visi – gan pakalpojumu sniedzēji, kas nesaņem tiem pienākošos naudu, gan godīgie cilvēki, kam nākas maksāt otrreiz. Šobrīd mēs cenšamies atrisināt problēmu, ieviešot tiešos norēķinus. Likums ir ļoti sarežģīts, bet domāju, ka tā galīgajā redakcijā būs paredzētas tiesības pašam klientam izlemt, vai viņš vēlas izmantot tiešos norēķinus.

– Kad grozījumi stāsies spēkā?

– Domāju, ka noteikti līdz gada beigām. Bet par to, cik tas viss ir sarežģīti, liecina kaut vai tas, ka uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegti veseli 62 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir konceptuāli.

Lasīt tālāk...

Jelgava: tiešos norēķinus dotē paši pakalpojumu sniedzēji

Kad runa ir par tiešajiem norēķiniem, kā piemērs nereti tiek minēta Jelgava. Šīs pilsētas iedzīvotāji par siltumu jau sen maksā tieši piegādātājam – SIA Fortum Jelgava. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gita Cimdiņa pastāstīja par zemūdens akmeņiem, kam Fortum uzduras ikdienas darbā.

– Tiešie norēķini Jelgavā tika ieviesti 1998. gadā, kad mūsu pašvaldības deputāti nolēma, ka iekasēt maksu par patērēto siltumenerģiju ir paša siltumapgādes uzņēmuma pienākums. Pilsētas pārvaldes uzņēmums tobrīd atradās maksātnespējas noformēšanas procesā un šo pienākumu vairs nespēja pildīt. Tātad Jelgavā tiešo norēķinu ieviešana bija nepieciešamības diktēts, nevis ar iedzīvotāju aizsardzību saistīts pasākums.

– Vai tas atrisina iedzīvotāju lielo parādu problēmu?

– Fortum biznesu pārņēma 2007. gadā, un mana pieredze liecina, ka tiešo norēķinu sistēma parādu jautājumu neatrisina. Tagad daudzi cilvēki ir spiesti atmaksāt lielus kredītus vai pasludina personisko bankrotu. Ko tādā situācijā var darīt siltuma piegādātājs?

Lasīt tālāk...