Maksa par gaismu nemainīsies

Administratīvā apgabaltiesa 13. janvārī noraidīja prasību Latvijas energoapgādes kompānijas Latvenergo diferencēto elektroenerģijas tarifu lietā, kurā prasīta tarifu atcelšana. Diferencētie tarifi ir spēkā kopš 2011. gada. Atgādināsim, ka pret paaugstināto tarifu iebilda daudzas pazīstamas personas, sākot ar Saeimas deputāti Ritu Strodi un beidzot ar hakeri Ilmāru Poikānu, plašāk pazīstamu ar segvārdu Neo.

Aktīvisti apstrīdēja elektroenerģijas tarifu sistēmu, saskaņā ar kuru mājsaimniecības par pirmajām gadā patērētajām 1200 kilovatstundām maksā 8,25 santīmus par kilovatstundu, bet tālāk tarifs pieaug līdz 10,74 santīmiem. Viņuprāt, tā ir dažu iedzīvotāju kategoriju diskriminācija. Turklāt neesot skaidrs, kā Latvenergo rīkojas ar naudu, kas nopelnīta ar paaugstināto tarifu.

Administratīvā apgabaltiesa lietu pret Latvenergo jau iepriekš izskatīja un 2012. gada vidū apmierināja Poikāna un domubiedru prasību. Saskaņā ar tiesas lēmumu Latvenergo vajadzēja atcelt diferencētos tarifus, atgriežoties pie tarifa, kas bija spēkā līdz 2011. gada 1. aprīlim. Taču uzņēmums ar spriedumu nebija mierā un iesniedza kasācijas sūdzību. Beidzot administratīvā tiesa tomēr nostājās monopolista pusē.

Šajā kontekstā svarīgi atcerēties, ko tieši centās panākt Ilmārs Poikāns un viņa domubiedri, iesniedzot tiesā veselas 18 prasības pret Latvenergo jaunajiem tarifiem. Publiskā paziņojumā Poikāns izvirza jautājumus, uz kuriem atbildes nav rastas vēl šobaltdien, pēc trim gadiem:

„Mums jāsaprot, ka jauno tarifu atcelšana ir tikai viens solis. Pat ja tos izdosies atcelt, nekas netraucē Latvenergo jau nākamajā dienā iesniegt jaunu tarifu aprēķinu, kurā „nepilnības” būs novērstas. Bez atbildēm uz svarīgiem ar Latvenergo saistītiem jautājumiem cīņa pret jaunajiem tarifiem būs veltīga. Un tas jau ir politiskās gribas vai, precīzāk, tās trūkuma jautājums.

Nelikumīga Latvenergo līdzekļu izmantošana nav nekas jauns. Gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs zina par bēdīgi slaveno triju miljonu lietu. Taču reti kuram ir bijusi iespēja iedziļināties Latvenergo jaunākajos sasniegumos korupcijas jomā. Mūsu mērķis ir šo situāciju mainīt. Mēs gribam izgaismot klaji koruptīvo, puslegālo un tiesiski apšaubāmo elektroenerģijas jomas shēmu tīklu, ko jau šobrīd mēs visi apmaksājam.

Banāla patiesība – nav iespējams noteikt valsts uzņēmuma patiesās peļņas (un līdz ar to patieso ražošanas izmaksu) līmeni, ja uzņēmumā plosās visaptveroša korupcija. Sadārdzināt visas izmaksas par 20–100% – tā nav liela māksla, īpaši jomās, kas prasa specifiskas tehniskās zināšanas.

Rezultātā mēs šobrīd nezinām, par ko maksājam. Pieļauju, ka daļa Latvijas mājsaimniecību un uzņēmēju būtu gatava maksāt pašreizējos tarifus, ja redzētu šiem dārgajiem tarifiem valstisku jēgu, piemēram, ja ar tarifiem iekasētā nauda tiktu izmantota, lai stiprinātu reālu energoneatkarību, izveidojot starpsavienojumus ar Eiropas valstīm, vai arī veicinātu vietējās biomasas pilnvērtīgu un komerciāli izdevīgu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

Tā vietā Latvenergo un no tās atkarīgā SPRK mums „piedāvā” maksāt vēl vairāk, lai mēs vēl lielākā mērā apmaksātu elektroenerģijas nozares „peļu dancošanu pa galdu”. Ne tikai man vienam ir radusies sajūta, ka nu gan pietiks.

Pirms pieņemt jebkādus lēmumus par elektroenerģijas tarifu izmaiņām, politiķiem ir jānodrošina, ka sabiedrība saņem izsmeļošas, profesionālas un godīgas atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai un kad sabiedrība tiks iepazīstināta ar Latvenergo un ar to saistīto uzņēmumu tarifu veidošanas ekonomisko pamatojumu, neaizbildinoties ar komercnoslēpumu?

Vai un kad tiks veikts caurspīdīgs neatkarīgs Latvenergo darbības audits, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumu izmaksu samērīgumam?

Vai taisnība, ka „otkata” apjoms AS Sadales tīkls konkursos svārstās no 10% līdz 20% un AS Augstsprieguma tīkls konkursos līdz pat 50%? Vai taisnība, ka šo konkursu uzvarētāji ar Latvenergo vadību ir noturējuši tā saucamās apaļā galda sanāksmes, kurās tiek izlemts, kurš uzņēmums kurā iepirkumā uzvarēs?

Vai Latvenergo īpašnieka (tā ir Latvijas tauta, ja nu kāds nav pamanījis) pārstāvis Ekonomikas ministrija ir gatava veikt Latvenergo augstākā un vidējā līmeņa vadības pāratestāciju, izmantojot melu detektorus un attiecīgus psiholoģiskos testus?

Vai ir apzināts to uzņēmumu skaits, kuriem elektroenerģijas tarifa celšana ir radījusi nopietnus draudus tālākai pastāvēšanai?

Pagaidām nav izdevies saņemt atbildes uz šiem jautājumiem. No godīgām atbildēm lielā mērā ir atkarīgs gan tarifa patiesais lielums, gan mūsu maciņu drošība. Ja nav aitu, nav arī cirpēju”.

Neraugoties uz Latvenergo uzvaru jauno tarifu lietā, Ilmāra Poikāna jautājumi joprojām ir aktuāli, bet Latvijas ļaudis turpina justies kā aitu bars, ko cērp katrs, kam nav slinkums.