Ikviens no mums – par kārtību mājā!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Latvijā atsākts projekts Kaimiņu drošība, kas garantē pilsētniekiem aizsardzību pret zagļiem, bandītiem un citiem ļaundariem. Projekts ir saņēmis Eiropas Sociālā fonda finansējumu 10 150 latu apmērā.
Jaunie kārtības sargi
Visi zina, kā savulaik cilvēki dzīvoja mazpilsētās un laukos. Viņi pat mājas durvis neslēdza, jo bija pārliecināti par kaimiņu godīgumu. Ja pagalmā ieklīda svešinieks, kaimiņi viņu neizlaida no acīm: kas tas tāds, ko te dara? Zagt visa rajona ļaužu acu priekšā bija bīstami.
Tagad pilsētnieki dzīvo savrupi un reti pazīst sejā pat tuvākos kaimiņus. Zagļiem iestājies zelta laikmets. Bet biedrība Kaimiņu drošība aicina mūs atkal apvienoties, lai padzītu noziedzību no dzīvojamiem rajoniem.
Namu pārvalde iziet internetā
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Latvijā sākusi darboties interneta platforma, kas iedzīvotājiem paver iespēju internetā nodot skaitītāju rādījumus, iepazīties ar mājas dokumentiem un sazināties savā starpā. Īpaši svarīgi tas, ka vietnes www.ipasniekiem.lv pakalpojumi iedzīvotājiem un pārvaldniekiem ir bez maksas.
Taisnība, ka slinkums virza progresu. Spriediet paši. Reiz dzīvoja cilvēks, dzīvokļa īpašnieks, kurš visu vasaru pavadīja ārpilsētas mājā, bet atgriezies saprata, ka namu pārvalde viņu sodījusi ar lielu rēķinu par ūdeni. Pats vien bija vainīgs – vasarā nenodeva papīra strēmelītes ar skaitītāju rādījumiem.
Cilvēks sabēdājās. Viņš taču nevienu nebija krāpis, vienkārši bija atradies tālu prom no namu pārvaldes un nebija varējis aiznest kvītis ar rādījumiem.
Izeja nebija tālu jāmeklē: vajag izveidot internetā platformu, kas ļautu iedzīvotājiem skaitītāju rādījumus nodot elektroniski. Bez iešanas uz namu pārvaldi, bez papīru rakstīšanas utt.
Kas es esmu: īpašnieks vai bailēs trīcošs radījums?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Latvijas likumi ir tā veidoti, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku pagaidām nevar pilnībā rīkoties ar savu īpašumu. Daudzus lēmumus saistībā ar māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu mūsu vietā pieņem valsts vai pašvaldība. Kāpēc mēs esam tik beztiesiski? Kāpēc tik ilgus gadus brīnāmies, kur paliek mūsu nauda?
No likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izriet, ka ar dzīvokļa privatizēšanu vien ir par maz. Kad dzīvojamā māja ir nodota plānveida privatizācijai, dzīvokļu īpašniekiem jāsapulcējas un jāizlemj, kam turpmāk uzticēt kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Par pārvaldītāju var kļūt dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarots mājas iedzīvotājs vai pat trešā persona, kam uzticību pauduši visi dzīvokļu īpašnieki.
Metodiskie norādījumi „Par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises kārtību”
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
I. Vispārējie noteikumi
1.1. Visu daudzdzīvokļu mājā privatizēto objektu (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas) īpašnieku – fizisko vai juridisko personu pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.
1.2. Dzīvokļu īpašnieki var apvienoties kopsaimniekošanas sabiedrībās vai slēgt līgumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus.
1.3. Dzīvokļu īpašnieku pirmā kopsapulce sasaucama ar mērķi pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu – dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai savstarpēja līguma noslēgšanu Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Iedzivotāji, Laiks rīkoties!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
„Mēs gribētu mājā sarīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ievēlēt pilnvaroto un sākt pa jaunam veidot attiecības ar pārvaldnieku. Piemēram, būtu labi, ja ar mums apspriestu remontdarbu sarakstu, skaidrāk saskaņotu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, kurā ir daudz mums nesaprotamu pozīciju, kā arī uzaicinātu mūsu pārstāvjus uz sarunām ar mājai piesaistītā zemesgabala īpašnieku. Diemžēl mēs nekad neesam to darījuši un nezinām, kā rīkoties. Lūdzu, pastāstiet, kā organizēt kopsapulci un kā pareizi noformēt visus dokumentus!”
Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tātad tieši īpašnieki veido to centrālo štābu, kas nosaka jebkuras mājas turpmāko likteni. Un šai nolūkā mūsu „štābam” jāsper pirmais solis – jāsanāk kopā.
Skaidrojumu par kopsapulcei nepieciešamajiem dokumentiem jūs atradīsit 8.-9. lappusē, turpat lasāmi metodiskie norādījumi par kopsapulces norises kārtību. Taču sausajiem dokumentiem nepieciešami skaidrojumi, un Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko piekrita pastāstīt par mazāk zināmām grūtībām kopsapulču rīkošanā un iedzīvotāju biežāk pieļautajām kļūdām.
Cik maksājam par siltumu?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Jūlijā Rīgas enerģētikas aģentūra atklāja datu bāzi, kurā apkopota informācija par pilsētas centrālapkurei pieslēgto daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. It kā nesaprotami, bet patiesībā pavisam vienkārši – tagad ikviens dzīvokļa īpašnieks var uzzināt, cik daudz siltumenerģijas patērē viņa māja, un salīdzināt šos datus ar kaimiņmāju patēriņu.
Apkures sezonas laikā daudzi mūsu lasītāji neapmierināti vaicā: „Kāpēc mums par apkuri jāmaksā 1,50 lati par kvadrātmetru, ja kaimiņmāja maksā tikai 1,20 latus?” Eksperti nenogurstoši skaidro, ka Latvijā nepastāv vienoti apkures un karstā ūdens uzsildīšanas tarifi. Katras mājas pagrabā ir uzstādīts individuāls skaitītājs, kas skaita iedzīvotāju patērētās megavatstundas, pēc tam pārvaldnieks maksu par patērēto siltumenerģiju sadala uz dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Dažā mājā tiešām var sanākt viens lats par kvadrātmetru, citā divreiz vairāk.
Vasara. Kaijas. Apnicis!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
„Labdien! Dzīvoju Purvciemā, netālu no Ilūkstes un A. Deglava ielas krustojuma. Domāju, ka daudzi mūsu rajona iedzīvotāji būs pamanījuši, ka šogad te saviesies ļoti daudz kaiju un vārnu. Putni ligzdo uz māju jumtiem, ir izperējuši mazuļus. Tagad putnēni jau paaugušies un drīz pievienosies lielajiem. Putni lidinās baros un skaļi ķērc, īpaši pašlaik. Nav iespējams logu turēt vaļā ne dienu, ne nakti! Ko darīt? Kā ar šo nelaimi cīnīties? Kāpēc putnu ar katru gadu kļūst arvien vairāk? Mūsu rajonā nav iespējams mierīgi dzīvot un naktīs gulēt.
Vai līdzīgi klājas arī citiem rīdziniekiem? Būšu pateicīga par atbildi.
Ar cieņu, Ksenija Hauptmane, pensionāre”