Iedzīvotājiem atbild galvenais namu pārvaldnieks
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 13 Decembris 2013
Šonedēļ namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ervins Straupe sarunājās ar rīdziniekiem Latvijas Radio 4 tiešajā ēterā. Arī jūsu avīzes pārstāve piedalījās raidījumā un uzdeva galvaspilsētas galvenajam namu pārvaldniekam lasītājus interesējošus jautājumus.
Uzmanību! Draud briesmas izputēt
Ja jūs līdz 2014. gada 1. janvārim neuzstādīsiet ūdens skaitītājus, nāksies maksāt par ūdens korekciju visā mājā
– Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 paredz jaunu ūdens korekcijas sadales kārtību. Starpība jau no 1. oktobra tiek dalīta pēc mājas dzīvokļu skaita. Bet vai tā ir taisnība, ka no jaunā gada visu korekciju vajadzēs apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, kuri nebūs uzstādījuši individuālos skaitītājus?
– Jā, tā ir taisnība, un šajā jautājumā mēs stingri ievērojam normatīvos aktus. No 1. janvāra maksu par korekciju tiešām dalīs uz dzīvokļiem bez skaitītājiem (ja tādi mājā ir, pretējā gadījumā par korekciju vienlīdzīgi maksās visi dzīvokļu īpašnieki – red.). Pirmos rēķinus tādu mājoķļu īpašnieki un īrnieki saņems jau februārī. Daudzstāvu mājās korekcija var sasniegt simtiem kubikmetru, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji, var saņemt rēķinu par simtiem latu. Tas ir ļoti nepatīkami, bet likumīgi. Iesaku izmantot līdz gada beigām atlikušās divas nedēļas, lai uzstādītu skaitītājus.
Trīsreiz lētāk nekā kaimiņiem
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 13 Decembris 2013
Gada sākumā iedzīvotāju vidū valdīja satraukums. Vieni jau bija saņēmuši apkures rēķinus, citi ar bažām vēl tikai gaidīja: laiks bija auksts, tātad par apkuri būs dārgi jāmaksā. Bet Latvijā ir arī mājas, kas pat visaukstākajā laikā spēj tik lēti izdzīvot, ka atliek vien pabrīnīties.
Nu, jā, tūlīt teiksiet, ka nevajag atkal reklamēt renovāciju. Piekrītu, nevajag. Latvijā renovēts simtiem māju, bet ne jau visās iedzīvotāji priecājas, ziemā saņemot namu pārvaldes izrakstītos rēķinus.
Bet par māju Jūrmalā, Plūdu ielā 4, ir atsevišķs stāsts. Daļēji tas ir arī par renovāciju, bet galvenokārt tomēr par dažu cilvēku uzņēmību, kuri nebaidījās riskēt un izšķīrās par jauno tehnoloģiju izmantošanu mājā. Pagaidām šis revolucionārais risks ir pilnībā attaisnojies.
Ingas Spriņģes ideja apsaimniekotāju darba pilnveidošanai
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 29 Novembris 2013
Kāpēc nepieciešams pilnveidot apsaimniekotāju darbu un kā to izdarīt?
Žurnāliste Inga Spriņģe rosina veidot mājokļu apsaimniekotāju topu, kas ļautu cilvēkiem salīdzināt apsaimniekotāju sniegto pakalpojumu kvalitāti. Varētu izveidot arī vienotu rēķinu par apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā labās prakses piemēru. Šādai iniciatīvai būtu nepieciešams arī valsts iestāžu atbalsts, kopā jānāk arī pašiem apsaimniekotājiem.
Studijā ar ideju plašāk iepazīstina pati Inga Spriņģe un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Sanāmies ar Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilzi Ošu.
Paldies Ministru kabinetam, tagad par kaimiņu zagto ūdeni maksāšu es (pievienots komentārs)
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 29 Novembris 2013
Novembrī Latvijas iedzīvotāji, saņemot kārtējos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, nevarēja nepamanīt jauno kārtību, kā tiek aprēķināta maksa par patērēto ūdeni.
Līdz oktobrim dzīvoklī uzstādīto skaitītāju un mājas kopējā skaitītāja starpību norakstīja uz visiem mājas iedzīvotājiem proporcionāli ūdens patēriņam. Sākot ar oktobri, atbilstoši izmaiņām Ministru kabineta 1013. noteikumos, šī kārtība ir cita. Nu skaitītāju starpība tiek norakstīta nevis proporcionāli ūdens patēriņam, bet sadalīta vienādi uz visiem dzīvokļiem. T.i., visu nozagto ūdeni dala ar dzīvokļu skaitu un iegūto summu pieskaita rēķinam. Aplūkosim, kā tas izskatās dzīvē.
Man ir dzīvoklis Strūgu ielā. Šajā dzīvoklī es praktiski nedzīvoju, tādēļ ūdens patēriņš ir minimāls - parasti ne vairāk par vienu kubikmetru mēnesī. Līdz oktobrim, lai segtu ūdens patēriņa starpību dzīvokļos un visā mājā, man ik mēnesi tika pieskaitīts vidēji līdz puskubikmetram ūdens, kas ir 35-37 santīmi.
Īrniekam ir tiesības izbeigt īres līgumu
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 25 Novembris 2013
Labdien. Esmu pierakstīta pašvaldības dzīvoklī, kurā nedzīvoju vismaz 10 gadus, jo ir nepiemērots dzīvošanai. Nesen man atsūtīja paziņojumu, ka jānomaksā parāds 300 ls apmērā, citādi mani izlikšot no šī dzīvokļa. Esmu ar mieru atteikties no dzīvokļa, vai parāds vienalga būs jāmaksā? Esmu otrās grupas invalīde. Paldies.
Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Ja Jūs esat pašvaldības dzīvokļa īrnieks, tad ir arī pienākums maksāt īres maksu un maksājumus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.
Likums „Par dzīvojamo telpu īri” reglamentē dzīvojamo telpu, dzīvokļu izīrēšanas nosacījumus, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību.
Laiks pieņemt lēmumus
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 22 Novembris 2013
Oktobrī daudzi namu pārvaldnieki iepazīstināja iedzīvotājus ar 2014. gada apsaimniekošanas tāmēm. SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti šo svarīgo dokumentu atrada savās pastkastītēs, daudzu citu namu pārvalžu klienti to varēja saņemt attiecīgā uzņēmuma birojā vai izdrukāt no mājas lapas internetā. Atgādināsim, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības tāmi apspriest un savus priekšlikumus iesniegt pārvaldniekam. Šogad pārvaldnieki atbildi gaidīs līdz 6. decembrim.
Redakcija saņēmusi šādu vēstuli:
„Mēs dzīvojam Ķengaragā. Pagājušajā gadā uzkrājumu fondā maksājām pa 15 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī, tas ļāva mums iekrāt ap 5000 latu mājai nepieciešamiem darbiem, kuri arī tika veikti saskaņā ar trīspusējiem līgumiem.
Iedzīvotāji ir apmierināti ar sadarbību, redz rezultātus un ir gatavi arī turpmāk krāt naudu. Mums ir jānomaina ūdensvads, jāveic kosmētiskais remonts utt. Bet 2014. gada tāmē mūsu namu pārvaldes iecirknis Daugava remonta uzkrājumiem ir paredzējis tikai pa 3 santīmiem par kvadrātmetru.
Kā rajonu padarīt drošu?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 22 Novembris 2013
Biedrība Kaimiņu drošība, kas izvirzījusi mērķi ieviest Latvijā sabiedriskās drošības sistēmu, šoruden rīkoja izglītojošu semināru ciklu aktīvistiem. Pusotra desmita pilsētnieku mācījās, kā pasargāt savas mājas un rajonus no noziedzniekiem.
Biedrība Kaimiņu drošība darbojas pēc starptautiskā tīkla Neighborhood watch principiem. Kustības galvenā ideja ir tā, ka tieši paši iedzīvotāji var un viņiem vajag gādāt par savu drošību.
– Interesanta ir kaimiņu patruļas rašanās vēsture, – stāsta projekta vadītāja asistents Jurijs Keišs. – Kādā pilsētā zaglis uzbruka sievietei. Viņa pretojās, un ļaundaris viņu sadūra ar nazi. Sieviete noasiņoja un nomira. Vēlāk policija noskaidroja, ka nelaimīgās kliedzienus bija dzirdējuši vismaz vienpadsmit apkārtējo māju iemītnieki, taču visi bija cerējuši, ka palīgā aizsteigsies kāds cits.
