Tas ir karš!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Augusts 2013
„Dzīvoju piecstāvu paneļu mājas ceturtajā stāvā, un augšstāva kaimiņi mani ir galīgi nomocījuši. Arī agrāk viņi trokšņoja, bet tad ģimenē uzradās atvase. Līdz divu gadu vecumam bērnu daudz nevarēja manīt, bet tad viņš sāka staigāt, un tad arī sākās īsta elle.
Katru dienu no pulksten sešiem vakarā līdz pusnaktij ar un bez pārtraukumiem no augšas skanēja soļu klaudzoņa, mēbeļu bīdīšanas un smagu priekšmetu krišanas troksnis. Sarunas ar kaimiņiem neveicās, jo ģimenes tēvs žūpo un ir agresīvi noskaņots. Uz visiem aizrādījumiem viņam bija tikai viena atbilde: „Jūs vēlat ļaunu manam bērnam!” Varbūt varēju kaimiņu iekaustīt, bet tā nebūtu izeja, pats pēc tam dabūtu ciest, ja cilvēks izrādītos atriebīgs.
Mums bija tikai divas idejas. Es gribēju izurbt caurumu griestos, piekārt tur skaļruni un uzgriezt dārdošu mūziku, kamēr esam darbā. Sieva ieteica zvanīt policijai un sūdzēties, ka „spriežot pēc trokšņa, kaimiņi dara pāri bērnam”.
Paši izaudzēja pelējumu
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Augusts 2013
„Pirms dažiem gadiem, remontējot dzīvokli, pēc sievastēva ieteikuma aiz radiatoriem uzlīmējām putuplastu, lai siltums neplūstu ārā. Vai tas ko deva, nevaru pateikt, paši redzat, kādas mums tagad ziemas. Bet šogad nolēmām ierīkot autonomu apkures sistēmu – uzstādīt gāzes katlu. Pie viena nolēmām pārvietot radiatorus. Noplēsām putuplastu, bet siena zem tā gluži melna no pelējuma! Un mēs vēl brīnījāmies, ka esam sākuši biežāk slimot un klepot. Acīmredzot pelējuma sporas spiedās iekšā istabā. Speciālisti saka, ka telpu siltināšana no iekšpuses bieži vien pie tā noved – no ārpuses siena ir glīta, bet iekšā īsta pelējuma audzētava. Tas notiek tāpēc, ka ar siltināmo materiālu aplīmētā siena vairs nesaņem siltumu no istabas un caurcaurēm sasalst. Padomājiet par to, plānojot remontu!”
Karsti! Vai folija var palīdzēt?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Augusts 2013
Par
„Godājamā redakcija, vēlos dalīties savā personiskajā pieredzē. Jau pagājušajā vasarā pamanīju, ka kaimiņi logus aizklājuši... ar foliju. Šogad, tiklīdz iestājās karsts laiks, viņu logi atkal kļuva sudraboti. Aprunājos ar kaimiņiem un noskaidroju, ka tā ir visparastākā pārtikas folija, nevis kaut kāda īpaša, un šis paņēmiens darbojoties. Foliju var pielīmēt ar līmi, piestiprināt ar līmplēvi (skoču) vai vienkārši pielipināt pie slapja stikla.
Ideālā variantā folijai jābūt loga ārpusē, bet es dzīvoju septītajā stāvā, daļu loga no ārpuses nevaru sasniegt, tāpēc foliju pielīmēju no iekšpuses. Karstā dienā folija sakarst tā, ka lāgā nevar pieskarties, bet gaismu atstaro, tāpēc dzīvoklī kļuvis vēsāk. Varu ieteikt lasītājiem šo paņēmienu, īpaši jau gados vecākiem cilvēkiem, kuri smagi pārcieš vasaras svelmi”.
Brīdina no komunālo uzņēmumu privatizētājiem
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Augusts 2013
Krīzes pilnbriedā dzimusī vēlme noprivatizēt visus pašvaldībām piederošos komunālos uzņēmumus nav zudusi arī pašlaik – tā paslēpta zem idejas par valsts un pašvaldības uzņēmumu efektīvāku pārvaldīšanu.
Par to, ka šāds risinājums neko labu nesola komunālo pakalpojumu lietotājiem, Latvijas Pašvaldību savienības kongresā savā ziņojumā brīdināja priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tā būtu valsts nozīmes kļūda no Parex, Krājbankas, Metalurga un Hipotēku bankas sērijas.
Shēmotāju mērķis esot vispirms komunālos uzņēmumus padarīt neefektīvus, lai pēc tam būtu iemesls teikt, ka pašvaldības nespēj tos pārvaldīt, un par mazu naudu privatizētu: «Bet tikt pie tādas monopolsituācijas ir fantastisks bizness!» Kopumā Latvijā ir ap 80 siltumuzņēmumu. Puse no tiem uzskatāmi par lieliem. Un tikai 10% siltuma tiek saražots privātās katlumājās. Šajos desmit procentos atrodami gan labie piemēri – tādi kā Valmiera un Jelgava, kur privātā investora ienākšana iedzīvotājiem nesusi labumu. Gan arī neveiksmīgi privatizācijas gadījumi, kuros privātais uzņēmējs par postu saviem klientiem orientēts tikai un vienīgi uz ātras peļņas gūšanu.
N. Ušakovs: Pirms apkures sezonas sākuma notiks cīņa ar negodīgiem privātajiem namu apsaimniekotājiem
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 14 Augusts 2013
Rīgas domes priekšsēdētājs pirmdien uz darba apspriedi bija uzaicinājis pašvaldības SIA „Rīgas ūdens”, AS „Rīgas siltums” un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvjus, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar privāto namu apsaimniekotāju parādiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
„Pagājušās apkures sezonas sākumā Rīgā vairāku māju iedzīvotāji nonāca ķīlnieku lomā - ēkām nevarēja pieslēgt apkuri, jo privātie namu apsaimniekotāji no iedzīvotājiem iekasēto naudu nebija pārskaitījuši „Rīgas siltumam”. Lai cilvēki nesaltu, situāciju nācās risināt ārkārtas režīmā – „Rīgas namu pārvaldniekam” vajadzēja pārņemt namus savā apsaimniekošanā, slēgt līgumus par parādu nomaksu, lai pēc iespējas ātrāk varētu piegādāt mājām siltumu. Diemžēl, līdzīgas situācijas, kad iedzīvotāju samaksātā nauda nesasniedz adresātu, veidojās arī ar „Rīgas ūdeni”. Lai šī sliktā prakse neatkārtotos, šogad pašvaldības komunālo pakalpojumu sniedzējiem laicīgi jāpievēršas šai problēmai,” – saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
NĪP deviņstāvu mājas pirmajā stāvā uziet patvaļīgi izbūvētu noeju uz pagrabu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Augusts 2013
Patvaļīga dzīvokļa atslēgšana no centralizētās apkures, nelikumīgi veikta «bunkura» izbūve zem pirmā stāva dzīvokļa un pašrocīgi «uzlabota» kanalizācijas sistēma – tās ir tikai dažas nelikumības, kuras pēdējā laikā dzīvokļu īpašumos atklājuši SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) speciālisti. Par dzīvoklī veiktajiem nesankcionētajiem darbiem atbildība jāuzņemas dzīvokļu īpašniekam, un atsevišķos gadījumos ar sekām nākas cīnīties cilvēkam, kurš dzīvokli iegādājies jau «uzlabotu».
Pirms dzīvokļa iegādes NĪP aicina nepaļauties uz īpašnieka mutiskiem apgalvojumiem, bet pārliecināties par dzīvokļa faktiskā stāvokļa atbilstību Kadastra lietai, jo visas izmaiņas, kas legāli veiktas īpašumā, tajā ir redzams. Neskatoties uz to, ka nelegālas izmaiņas īpašumā ir veicis iepriekšējais īpašnieks, atbildība gulstas uz esošo īpašnieku.
Māja avārijas stāvoklī, un neviens to nenovērš
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 14 Augusts 2013
Māja, kurā atrodas mans no pašvaldības īrētais dzīvoklis, būvēta 1901. gadā un pašlaik ir avārijas stāvoklī – patiesībā tur tagad bīstami uzturēties. Apsaimniekotājs, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (agrāk SIA "Kurzemes nami"), diemžēl nekādus labošanas darbus neveic – ap māju ir izveidoti tikai kaut kādi šauri celiņi. Ko es varu darīt šajā situācijā, kur meklēt palīdzību? Anna Rīgā
Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas mājoklis" savulaik veica pilnīgi vai daļēji sagruvušo namu, kā arī kritiskā stāvoklī nonākušo dzīvojamo māju apzināšanu un apsekošanu. Aģentūra izpētīja arī pagājušā gadsimta 60. – 70. gados celto tā dēvēto Hruščova laika dzīvojamo ēku rekonstrukcijas iespējas. Tagad gan aģentūra likvidēta, taču tas nenozīmē, ka avārijas stāvoklī esošu māju liktenis Rīgas pašvaldībai vairs nav aktuāls.
Šos jautājumus regulē arī Civillikuma 1084. pants, kas nosaka, ka katram īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī lietotājiem.
Vairāk rakstu...
- Rīdzinieku parādi par ūdeni sasnieguši ap 1,9 miljonus latu; mudina kontrolēt apsaimniekotāju darbības
- Pārtraukta siltināšanas projektu pieņemšana; izvērtēšanas stadijā – vēl ap desmit JNĪP projektu
- Ēku energoefektivitātes pasākumiem atvēlēs 220 miljonus latu
- Katram dzīvokļu īpašniekam savu atkritumu konteineru nav iespējams uzstādīt
- Nākamgad gaidāms būtisks komunālo tarifu kāpums