Kā zāģēt un kā stādīt
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Vēlētos noskaidrot, kur man būtu jāvēršas, lai iegūtu atļauju apzāģēt zarus pie mājas augošajām liepām, un kas šādus darbus Rīgā veic. Vēl man interesē, vai ir kādi nosacījumi, kādā attālumā drīkst stādīt tūjas pie kaimiņu zemes robežas?” Roberts
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:
– Par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Piemēram, ja daudzdzīvokļu māja Rīgā nav noņemta no pašvaldības bilances, par tai piesaistīto zemes gabalu atbild apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Ja iedzīvotāji uzskata, ka liepa pie mājas ir pārāk sakuplojusi, viņiem, lai veiktu jebkādas darbības, vispirms ir jāsaņem rakstiska atļauja no zemes īpašnieka vai valdītāja. Apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību galvaspilsētā pārrauga Rīgas pilsētas būvvalde.
Kāpēc dara pāri daudzbērnu ģimenēm?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Man ir astoņi bērni, no kuriem tikai viens sasniedzis pilngadību. Gribēju pieteikties dzīvokļu rindā, bet Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde man atteica, noraidījumu pamatojot ar to, ka mūsu ģimene īrējot pārāk lielu mājokli. Rindā tiekot reģistrētas tikai tās daudzbērnu ģimenes, kas mitinās divistabu dzīvoklī, bet mēs īrējam četristabu. Bet padomājiet paši, kā es ar astoņiem bērniem varētu mitināties divistabu dzīvoklī?
Pirms vairāk nekā pieciem gadiem mēs zaudējām savu dzīvokli, kas bija ieķīlāts bankā, cita nekustamā īpašuma mums nav, toties ir maznodrošinātas ģimenes statuss. Kāpēc Dzīvokļu pārvalde dara mums pāri?” Ludmila
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:
Kā izvairīties no kavējuma naudas?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Mums nav maznodrošinātas ģimenes statusa, tomēr ziemā ir ļoti grūti samaksāt rēķinus. Līdz aprīlim ir uzkrājies parāds – aptuveni 500 eiro kopā ar kavējuma naudu. Sakiet, lūdzu, vai pašvaldības namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks plāno šogad rīkot tādu pašu akciju kā pirms diviem gadiem? Tad ar pārvaldnieku varēja noslēgt mierizlīgumu par parāda pakāpenisku samaksu, un tādā gadījumā parādniekam pilnībā tika norakstīta kavējuma nauda”.
Kā nesen raidījumā „900 sekundes” LNT kanālā pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas pilsētbūvnieks atkal ir paredzējuši jūnijā slēgt ar parādniekiem mierizlīgumu par parāda pakāpenisku samaksu.
Pagaidām vēl konkrēti nav zināms, ar kādiem nosacījumiem tiks slēgti līgumi, bet droši vien parādniekiem atkal piedāvās pilnībā vai daļēji dzēst kavējuma naudu. 2012. gadā šādā akcijā piedalījās 10 tūkstoši pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu klientu. Atkārtota akcija notika 2013. gada septembrī.
Komunālie pakalpojumi: gāzei – stingrāka kontrole!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 14 Marts 2014
Latvija pakāpeniski pāriet uz ES drošības prasībām atbilstošiem jauna parauga gāzes baloniem. Pēc 2015. gada 1. janvāra pie mums būs aizliegts uzpildīt un pārdot gāzes balonus, kas neatbildīs Eiropas marķējuma nosacījumiem.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi projektu Ministru kabineta noteikumiem „Gāzes balonu uzraudzības un aprites kārtība”.
Šobrīd iedzīvotāji nodod operatoram izlietoto balonu un vietā saņem citu, bet balonu uzskaite ir visnotaļ vāji organizēta, izsekot balona ceļu no viena lietotāja pie cita ir grūti.
Ministrija plāno reiz par visām reizēm atrisināt balonu īpašumtiesību problēmu. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā tirgū uzpildīs gan operatoram, gan pašam lietotājam piederošus balonus. Ministru kabineta noteikumiem vajadzētu ierobežot balonu bezgalīgos „ceļojumus” no vienām rokām citās.
Vai dzīvokļu cenas kāps?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 14 Marts 2014
Ja Latvijas ekonomikā situācija būs labvēlīga, 2014. gadā gaidāms māju un dzīvokļu cenu pieaugums par 10–15%, vēsta Latvijas Radio.
Pagājušajā gadā nekustamā īpašuma tirgus izauga par 14%. Jauno mājokļu cenas auga straujāk nekā dzīvokļu cenas vecajās mājās. Iemesls cenu pieaugumam jaunajos projektos ir ierobežotais dzīvokļu piedāvājums šajā tirgus segmentā, saka nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. „Aktivitāte ir samērā liela, bet zināmas grūtības cilvēkiem sagādā kredītu saņemšana,” viņš norāda.
Galvenais nekustamā īpašuma tirgus indikators ir tieši sekundārais dzīvokļu tirgus. Prognoze šim gadam ir optimistiska – cenas varētu pieaugt par 10–15%, bet tikai ar nosacījumu, ka ekonomikā un banku politikā saglabājas labvēlīgas tendences.
Esat nosiltinājušies? Piedalieties konkursā!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 14 Marts 2014
Reizi gadā renovētās mājas var palepoties cita citas priekšā ar sasniegtajiem rezultātiem. Martā Ekonomikas ministrija izsludināja pieteikumu pieņemšanu tradicionālajam konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Uzvarētājus gaida slava un tiesības mājas fasādi izrotāt ar attiecīgu plāksnīti.
Konkurss par energoefektīvāko ēku Latvijā notiek ceturto reizi. Pieteikumus pieņem piecās nominācijās:
■ Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve;
■ Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka;
■ Energoefektīvākā sabiedriskā ēka;
■ Energoefektīvākā vienģimenes ēka;
■ Energoefektīvākā industriālā ēka.
Ilze Oša: „Tiešu līgumu nebūs”
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 14 Marts 2014
Šā gada janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paver iespēju dzīvokļu īpašniekiem norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. „Klīst visādas baumas”, raksta mūsu lasītāji, „bet kas īsti būs jādara mājokļu saimniekiem, kad jaunā kārtība sāks reāli darboties?”
Daudz jautājumu ir arī dzīvojamo māju pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem un māju pilnvarniekiem. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša apmeklēja Latvijas namu pārvaldnieku ģildes rīkoto semināru un sniedza izsmeļošus skaidrojumus par tiešo norēķinu ieviešanas kārtību.
Kas mainījies?
– Atgādināšu, ka šobrīd iedzīvotāji par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību. Praksē ir pierādījies, ka tas dažkārt rada lielus finansiālos zaudējumus: pārvaldnieki iekasē naudu no iedzīvotājiem, bet nepārskaita to pakalpojumu sniedzējiem.
