Kā izvairīties no kavējuma naudas?

„Mums nav maznodrošinātas ģimenes statusa, tomēr ziemā ir ļoti grūti samaksāt rēķinus. Līdz aprīlim ir uzkrājies parāds – aptuveni 500 eiro kopā ar kavējuma naudu. Sakiet, lūdzu, vai pašvaldības namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks plāno šogad rīkot tādu pašu akciju kā pirms diviem gadiem? Tad ar pārvaldnieku varēja noslēgt mierizlīgumu par parāda pakāpenisku samaksu, un tādā gadījumā parādniekam pilnībā tika norakstīta kavējuma nauda”.

Kā nesen raidījumā „900 sekundes” LNT kanālā pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas pilsētbūvnieks atkal ir paredzējuši jūnijā slēgt ar parādniekiem mierizlīgumu par parāda pakāpenisku samaksu.

Pagaidām vēl konkrēti nav zināms, ar kādiem nosacījumiem tiks slēgti līgumi, bet droši vien parādniekiem atkal piedāvās pilnībā vai daļēji dzēst kavējuma naudu. 2012. gadā šādā akcijā piedalījās 10 tūkstoši pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu klientu. Atkārtota akcija notika 2013. gada septembrī.

Lasīt tālāk...

Komunālie pakalpojumi: gāzei – stingrāka kontrole!

Latvija pakāpeniski pāriet uz ES drošības prasībām atbilstošiem jauna parauga gāzes baloniem. Pēc 2015. gada 1. janvāra pie mums būs aizliegts uzpildīt un pārdot gāzes balonus, kas neatbildīs Eiropas marķējuma nosacījumiem.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi projektu Ministru kabineta noteikumiem „Gāzes balonu uzraudzības un aprites kārtība”.

Šobrīd iedzīvotāji nodod operatoram izlietoto balonu un vietā saņem citu, bet balonu uzskaite ir visnotaļ vāji organizēta, izsekot balona ceļu no viena lietotāja pie cita ir grūti.

Ministrija plāno reiz par visām reizēm atrisināt balonu īpašumtiesību problēmu. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā tirgū uzpildīs gan operatoram, gan pašam lietotājam piederošus balonus. Ministru kabineta noteikumiem vajadzētu ierobežot balonu bezgalīgos „ceļojumus” no vienām rokām citās.

Lasīt tālāk...

Vai dzīvokļu cenas kāps?

Ja Latvijas ekonomikā situācija būs labvēlīga, 2014. gadā gaidāms māju un dzīvokļu cenu pieaugums par 10–15%, vēsta Latvijas Radio.

Pagājušajā gadā nekustamā īpašuma tirgus izauga par 14%. Jauno mājokļu cenas auga straujāk nekā dzīvokļu cenas vecajās mājās. Iemesls cenu pieaugumam jaunajos projektos ir ierobežotais dzīvokļu piedāvājums šajā tirgus segmentā, saka nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. „Aktivitāte ir samērā liela, bet zināmas grūtības cilvēkiem sagādā kredītu saņemšana,” viņš norāda.

Galvenais nekustamā īpašuma tirgus indikators ir tieši sekundārais dzīvokļu tirgus. Prognoze šim gadam ir optimistiska – cenas varētu pieaugt par 10–15%, bet tikai ar nosacījumu, ka ekonomikā un banku politikā saglabājas labvēlīgas tendences.

Lasīt tālāk...

Esat nosiltinājušies? Piedalieties konkursā!

Reizi gadā renovētās mājas var palepoties cita citas priekšā ar sasniegtajiem rezultātiem. Martā Ekonomikas ministrija izsludināja pieteikumu pieņemšanu tradicionālajam konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Uzvarētājus gaida slava un tiesības mājas fasādi izrotāt ar attiecīgu plāksnīti.

Konkurss par energoefektīvāko ēku Latvijā notiek ceturto reizi. Pieteikumus pieņem piecās nominācijās:

■ Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve;

■ Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka;

■ Energoefektīvākā sabiedriskā ēka;

■ Energoefektīvākā vienģimenes ēka;

■ Energoefektīvākā industriālā ēka.

Lasīt tālāk...

Ilze Oša: „Tiešu līgumu nebūs”

Šā gada janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paver iespēju dzīvokļu īpašniekiem norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. „Klīst visādas baumas”, raksta mūsu lasītāji, „bet kas īsti būs jādara mājokļu saimniekiem, kad jaunā kārtība sāks reāli darboties?”

Daudz jautājumu ir arī dzīvojamo māju pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem un māju pilnvarniekiem. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša apmeklēja Latvijas namu pārvaldnieku ģildes rīkoto semināru un sniedza izsmeļošus skaidrojumus par tiešo norēķinu ieviešanas kārtību.

Kas mainījies?

– Atgādināšu, ka šobrīd iedzīvotāji par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību. Praksē ir pierādījies, ka tas dažkārt rada lielus finansiālos zaudējumus: pārvaldnieki iekasē naudu no iedzīvotājiem, bet nepārskaita to pakalpojumu sniedzējiem.

Lasīt tālāk...

Mājai vajadzīgs saimnieks

Dzīvokļu īpašnieki, kas pēc privatizācijas nav pārņēmuši savas mājas pārvaldīšanas tiesības, šobrīd nokļuvuši sarežģītā situācijā. Nepārņemtajām mājām pārvaldnieku ieceļ pašvaldība vai valsts, un tāds pārvaldnieks bieži vien tikai savāc naudu no iedzīvotājiem, neveicot pat elementārākos mājas apsaimniekošanas darbus. Līdz 2013. gada beigām tāda nejēdzīga situācija bija daudzās bijušajās valsts mājās Rīgā.

Pārvaldnieku ieceļ „no augšas”

Pagājušā gada beigās Valsts privatizācijas aģentūra izsludināja konkursu par tiesībām pārvaldīt 74 bijušās valsts mājas, kuru īpašnieki pēc dzīvokļu privatizācijas nebija apvienojušies un pārņēmuši savas mājas pārvaldīšanas tiesības.

Saskaņā ar Privatizācijas likumu iedzīvotājiem lēmums par mājas pārvaldīšanas pārņemšanu bija jāpieņem pusgada laikā pēc privatizācijas sākuma, taču tūkstošiem rīdzinieku nesteidzās un mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada atlika lēmuma pieņemšanu. Un rezultāts ir tāds, ka daudzās mājās privatizācija beigusies jau pirms 10–15 gadiem, bet mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki tā arī nav pārņēmuši.

Lasīt tālāk...