Viedoklis

„Vēlos izteikt savas domas par apkuri Rīgā. Šajā sezonā samaksāt par Rīgas siltuma pakalpojumiem ir vieglāk, jo tarifs samazinājies. Taču daudziem mūsu mājas iedzīvotājiem nav saprotams, kāpēc mums par apkuri jāmaksā 1,5 eiro/m², turpretī kaimiņmājas iedzīvotāji maksā tikai 1 eiro/m².

Rīgas siltums skaidro, ka katrā mājā ir uzstādīts individuālais siltumenerģijas skaitītājs un vienai otrai mājai nākoties maksāt dārgāk tāpēc, ka tur nav nosiltināti pagrabi vai arī siltums izplūst caur vecajiem logiem. Izklausās loģiski. Bet tādā gadījumā es kā mājas iemītnieks vēlos redzēt, kādu siltumenerģijas patēriņu iepriekšējā mēnesī uzrādīja mūsu mājas skaitītājs. Tas ļautu pārbaudīt namu pārvaldes rēķina pareizību.

Lasīt tālāk...

Iniciatīva

Portālā www.manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Klementija Rancāna iniciatīvu pazemināt kadastrālo vērtību piespiedu nomas zemei zem daudzdzīvokļu mājām.

Kadastrālās vērtības pazemināšana ļaus samazināt zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Atgādināsim, ka šobrīd likumi ļauj zemes īpašniekam pieprasīt no mājas iedzīvotājiem nomas maksu 7,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Daudzi rīdzinieki par zemi zem savas mājas ik mēnesi maksā 20–40 latu.

Lasīt tālāk...

Vēlos kļūt par mājas vecāko!

„Esmu iegādājies dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, kurā ir daudz problēmu. Es vēlētos piedalīties šo problēmu risināšanā, jo ar pašreizējo pārvaldnieku lielas cerības nesaistu. Neviens pārvaldnieks tā nerūpēsies par māju kā īpašnieks. Kā es varu kļūt par iedzīvotāju pilnvaroto personu, lai veicinātu mājas rezultatīvu apsaimniekošanu?” Dzintars Smirnovs

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:

– Iecelt par pilnvaroto personu var tikai mājas dzīvokļu īpašnieku kopība. Par kandidātu kopsapulcē jānobalso vismaz divām trešdaļām īpašnieku. Balsošanu var organizēt arī rakstiskas aptaujas veidā, piedāvājot mājas īpašniekiem aizpildīt aptaujas lapas. Kad paraksti savākti, jaunievēlētajam mājas pilnvarniekam jāiesniedz pārvaldniekam pareizi noformēts protokols par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

Lasīt tālāk...

Kaimiņu drošība iziet tautās

Pirms dažiem gadiem Latvijā sarosījās cilvēki, kas vēlas iedzīvināt īpašu kaimiņu sardzes sistēmu – Kaimiņu drošība. Aktīvisti uzskata, ka neviens nevar labāk parūpēties par iedzīvotāju drošību kā paši iedzīvotāji. Dzīvokļu īpašnieki – brīvprātīgie kārtības sargi var uzraudzīt paši savus dzīvojamos rajonus. Sistēma jau darbojas daudzās valstīs un palīdz novērst tūkstošiem noziegumu.

Taču ar „Kaimiņu patruļas” iedzīvināšanu Latvijā pagaidām neiet tik gludi, kā varētu vēlēties. Daži cilvēki gribētu iesaistīties, bet nezina, ar ko sākt un kur meklēt atbalstu. Vienkārši tāpat ielās neiziesi, vajag vienoties ar kaimiņiem un vietējo varu.

– Ir divi Kaimiņu drošības programmas varianti dzīvojamo namu rajoniem, – stāsta projekta vadītāja asistents Jurijs Keišs. – Pirmais variants – klasiskais: pilnvarotie iedzīvotāji vērīgi uzrauga rajonu un, pamanot mājā aizdomīgas personas vai skaļas kompānijas, ziņo par to policijai. Šāds patrulēšanas paņēmiens Latvijā vēl nav izplatīts, jo trūkst aktīvistu. Otrs variants – tehniskais. Pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma mājai pieslēdz signalizāciju un piecām pilnvarotām personām nodod „trauksmes pogas”. Ja pagalmā vai kāpņu telpā manāmas nekārtības, mājas vecākais nospiež izsaukuma pogu, un piecu minūšu laikā notikuma vietā ierodas apsardze.

Lasīt tālāk...

Maksa par gaismu nemainīsies

Administratīvā apgabaltiesa 13. janvārī noraidīja prasību Latvijas energoapgādes kompānijas Latvenergo diferencēto elektroenerģijas tarifu lietā, kurā prasīta tarifu atcelšana. Diferencētie tarifi ir spēkā kopš 2011. gada. Atgādināsim, ka pret paaugstināto tarifu iebilda daudzas pazīstamas personas, sākot ar Saeimas deputāti Ritu Strodi un beidzot ar hakeri Ilmāru Poikānu, plašāk pazīstamu ar segvārdu Neo.

Aktīvisti apstrīdēja elektroenerģijas tarifu sistēmu, saskaņā ar kuru mājsaimniecības par pirmajām gadā patērētajām 1200 kilovatstundām maksā 8,25 santīmus par kilovatstundu, bet tālāk tarifs pieaug līdz 10,74 santīmiem. Viņuprāt, tā ir dažu iedzīvotāju kategoriju diskriminācija. Turklāt neesot skaidrs, kā Latvenergo rīkojas ar naudu, kas nopelnīta ar paaugstināto tarifu.

Administratīvā apgabaltiesa lietu pret Latvenergo jau iepriekš izskatīja un 2012. gada vidū apmierināja Poikāna un domubiedru prasību. Saskaņā ar tiesas lēmumu Latvenergo vajadzēja atcelt diferencētos tarifus, atgriežoties pie tarifa, kas bija spēkā līdz 2011. gada 1. aprīlim. Taču uzņēmums ar spriedumu nebija mierā un iesniedza kasācijas sūdzību. Beidzot administratīvā tiesa tomēr nostājās monopolista pusē.

Lasīt tālāk...

Latvenergo meklē naudu

Ja jums ir iespēja un vēlēšanās investēt Latvijas galvenajā enerģētikas uzņēmumā 150 miljonus eiro, varat kaut tūlīt sēsties pie sarunu galda. Un pasteidzieties – pieteikumus pieņem tikai līdz 28. janvārim.

Šādi līdzekļi Latvenergo nepieciešami sakarā ar lēmumu reizē realizēt vairākus investīciju projektus. Vērienīgākie no tiem ir elektroenerģijas pārvades tīklu savienojumu rekonstrukcijas projekts „Kurzemes loks” un Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas projekts.

Tiek ziņots, ka 2012. gadā Latvenergo kapitālieguldījumi sasniedza 264,2 miljonus eiro. Kompānija plāno turpmāk katru gadu attīstībā ieguldīt 285 miljonus eiro. Investīcijām tiek izmantoti gan pašu līdzekļi, gan aizņēmumi.