Rīga ķērusies pie balkoniem

Martā galvaspilsētas lielākais namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) piedāvās klientiem piedalīties balkonu apsekošanas programmā. Ja kādam dzīvokļa īpašniekam ir radušās aizdomas par sava balkona drošību, viņš var uzaicināt ciemos tehnisko darbinieku. Papildu informāciju RNP iedrukās ikmēneša rēķinos, nepalaidiet garām.

Viena programma visai pilsētai

Par Rīgas balkonu slikto tehnisko stāvokli tiek runāts jau sen, bet līdz šim uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks šo konstrukciju tehnisko apsekošanu ir veicis tikai „uz acīti”. Ja arī ir gadījies kādu balkonu apskatīt uzmanīgāk, tad tikai pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma. Šā iemesla dēļ namu pārvaldei ir visai skopa informācija par balkonu patieso stāvokli.

Lasīt tālāk...

Īpašnieks zem sitiena

Mēģiniet atcerēties, vai pēdējā laikā jums nav gadījies pārdot nekustamo īpašumu. Ja ir, tad tālāk lasiet ļoti uzmanīgi un pārbaudiet, vai neesat pieļāvuši kādu kļūdu. Citādi var iznākt kā rīdziniecei Sanijai N., kura negaidīti uzzināja, ka ir parādā prāvu summu valsts budžetam. Valsts ieņēmumu dienests vēlas no Sanijas iekasēt nodokli no ienākuma, kuru nabaga sieviete pat iztālēm nav redzējusi.

Kam vajadzīga šī Zemesgrāmata?

Tas, kas noticis ar Saniju, visdrīzāk jau var gadīties vienam no miljona, tomēr līdzīga nelaime kādā brīdī var piemeklēt jebkuru no mums – mani, jūs, mūsu tuviniekus, un tad visparastākais dzīvokļa pirkšanas – pārdošanas darījums pārvērtīsies par nervu bendēšanu daudzu gadu garumā.

Lasīt tālāk...

Jauni dzīvokļa pārdošanas noteikumi

2010. gadā tika izdarīti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri apbēdināja nekustamā īpašuma spekulantus. Tie paredz, ka ar 15% nodokli tiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas attiecīgās personas īpašumā ir bijis mazāk par pieciem gadiem. Savukārt 2014. gadā pieņemti jauni grozījumi, kas paplašina to personu loku, kuras ir atbrīvotas no „pārdošanas” nodokļa.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme ienākumam no kapitāla pieauguma dzīvokļa vai mājas pārdošanas gadījumā tika ieviesta jau pirms četriem gadiem, bet cilvēkiem joprojām nav par to īstas skaidrības. Daudzi nekustamā īpašuma īpašnieki, slēdzot pirkšanas – pārdošanas darījumu, jūtas pārsteigti, uzzinot, ka viņiem savā peļņā jādalās ar valsti.

Līdz 2014. gada 1. janvārim saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumiem ar nodokli netika aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas):

Lasīt tālāk...

35% siltināšanai

Jau pagājušajā gadā kļuva zināms, ka turpmāk Eiropa palielinās finansējumu dzīvojamo māju renovācijai Latvijā, taču par siltināšanas atbalsta programmas nosacījumiem 2014.–2010. gadā dzīvokļu īpašniekiem skaidrības nebija. Nesen Ekonomikas ministrijas speciālisti beidzot pavēstīja, ka konkrētiem renovācijas projektiem līdzfinansējums no ERAF samazināsies, toties tie, kas būs izšķīrušies par māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, varēs saņemt banku kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.

Pavisam ēku siltināšanai Latvijā Eiropa plāno piešķirt aptuveni 280 miljonus eiro, no kuriem 150 miljoni tiks novirzīti dzīvojamo māju renovācijas atbalstam. Tas nozīmē, ka kopumā ERAF atbalsts palielināsies gandrīz divkārt (no 2009. līdz 2013. gadam šim mērķim tika piešķirti tikai 62 miljoni latu jeb 88 miljoni eiro). Savukārt valsts ēku renovācijai plānots tērēt aptuveni 100 miljonus eiro, bet siltumnoturības uzlabošanai ražošanas sektorā būs pieejami 30 miljoni.

Lasīt tālāk...

Reizēm kaimiņi ir bīstamāki par zagļiem

Izlikt cilvēku no mājokļa Latvijā iespējams tikai ar tiesas spriedumu, pat ja cilvēks telpu ieņēmis nelikumīgi, bet tai pašā laikā jebkurš kaimiņš var pavisam vienkārši sagrābt jūsu daļu pagrabā, izmest jūsu ievārījumus un marinējumus, izlidināt atkritumos jūsu velosipēdu un mierīgi paziņot: „Tagad šajā šķūnītī saimniekošu es!” Īpašnieka tiesības aizsargājošie likumi šādā situācijā darbojas vāji.

Natālija nav nekāda pinkšķe un asaras nelej, lai gan zaudēto mantu ir žēl. Bet vēl vairāk žēl ir nervu, kas tika gandēti konfliktā ar jauno kaimiņu. Kaimiņš – liels, spēcīgs vīrs – dzīvokli Ieriķu ielā Rīgā nopirka nesen. Un tūlīt arī nekaunīgi ieņēma Natālijas ierīkoto noliktavas vietu pagrabā.

Kad rudenī Natālija nokāpa pagrabā ar ievārījuma burkām, viņa ieraudzīja, ka viņas šķūnīša durvis ir pārkrāsotas un uz tām trekniem burtiem uzrakstīts jaunā kaimiņa vārds. Kur palikuši visi viņas dārgumi, to Natālija joprojām nezina.

Lasīt tālāk...

Vai siltinās, neprasot atļauju?

Valdība uzdevusi namu pārvaldītājiem, sākot ar 2014. gadu, veikt siltināšanas pasākumus dzīvojamām mājām, kuras neatbilst minimālajām siltumnoturības prasībām un tērē vairāk par 200 kWh/m² siltumenerģijas gadā. Tikai Rīgā vien šim standartam neatbilst vairāk nekā trešā daļa dzīvojamā fonda – ap 1700 māju.

Jauno pienākumu pārvaldniekiem uzliek grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”. Iepriekš noteikumi bija žēlsirdīgāki pret „aukstajām mājām” un ļāva tām tērēt līdz 230 kWh/m² gadā. Šim normatīvam puslīdz atbilda visas padomju laikā bēvētās daudzdzīvokļu mājas un pat vecākas ēkas.

Bet laiks iet, prasības kļūst stingrākas. Noteikumu attiecīgā punkta jaunā redakcija skan šādi:

Lasīt tālāk...