Nekustamā īpašuma nodoklis nosmacēs?

Lasiet, cik maksāsim par dzīvokli jau pēc gada!

Aprīlī Latvijas iedzīvotāji iesniedza Saeimai petīciju par nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Zem petīcijas parakstījās vairāk nekā 10000 valsts iedzīvotāju. Apmēram tajā pašā laikā valdība aizrāvās ar plānu palielināt nekustamā īpašuma nodokli. Šodien vidējais nodoklis divistabu dzīvoklim Rīgā ir 50 eiro, bet jau 2018. gadā maksa daudziem valsts iedzīvotājiem palielināsies divas – sešas reizes.

Kam ir vēlēšanās maksāt 100–300 eiro par nekustamā īpašuma nodokli? Saprotams, ka nevienam. Šī iemesla dēļ Valsts zemes dienesta priekšlikumi tika uzņemti ar naidīgumu no iedzīvotājiem, pašvaldībām un ekspertiem. Tiksim skaidrībā ar visu pēc kārtas.

Pārsteigumi ar nodokļiem jau sākušies

Kāpēc valdībai jāzina, kāda ir mūsu dzīvokļu kadastrālā vērtība? Galvenokārt tāpēc, lai nekļūdītos, aprēķinot īpašuma nodokli. Rīgas iedzīvotāji maksā zemes nodokli 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības gadā, bet īpašuma nodokli – 0,2 līdz 0,6% apmērā (jo augstāka kadastrālā vērtība jūsu dzīvoklim vai mājai, jo lielāka ir nodokļa likme).

Saprotams, ka jebkura kadastrālās vērtības pārskatīšana ar nolūku to palielināt ir saistīta ar nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu. Šogad galvaspilsētas iedzīvotājiem nav klājies viegli: no 1. janvāra pašvaldība piemēro paaugstinātu likmi visām mājām un dzīvokļiem, kur nav nevienas deklarētas personas. Pēc Rīgas domes Ieņēmumu pārvaldes datiem šādu mājokļu nav maz – 28 000. To īpašnieki šogad samaksās nodokli 1,5% apmērā no objektu kadastrālās vērtības.

Vienkāršs aprēķins rāda, ka nodokļu rēķins vairākumam šo cilvēku palielināsies sešas reizes – vidēji līdz 350 eiro. Vai tas ir patīkami? Nē, nav. Ja iepriekšējais paaugstinājums skāra tikai bezrūpīgos dzīvokļu īpašniekus, kuri nepaspēja nevienu deklarēt savā īpašumā, tad intriga, ko izdomāja Valsts zemes dienests, satrieks visus nekustamā īpašuma īpašniekus Latvijā.

Kāds palielinājums!

Šopavasar Zemes dienests paziņoja, ka kadastrālā vērtība lielai daļai Latvijas iedzīvotāju neatbilst likumam. Piemēram, sērijveida dzīvokļu vērtība ir vienlīdzīga tikai 72% no tirgus vērtības, bet ar jaunceltnēm ir pavisam bēdīgi – to “kadastrs” atbilst 38% no tirgus cenas.

Valsts zemes dienests piedāvā 2017. gadā mājokļa kadastrālo vērtību pielīdzināt 85% no tirgus cenas, kāda tā bija 2014. un 2015. gadā. Pēc provizoriskiem aprēķiniem iedzīvotājiem tas nozīmē nodokļu maksas pieaugumu līdz 600%. Jau pirmo reizi to minot, projekts izraisīja sabiedrības sašutumu. Reti kurš no māju un dzīvokļu īpašniekiem uzreiz piekritīs nodokļu palielinājumam.

Valdība paņēma pārtraukumu

Pašvaldību vadība jau saņēma no Zemes dienesta projektu par jauna nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Pat izsmalcinātais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, iepazinies ar dokumentiem, bija ļoti pārsteigts. Saskaņā ar Zemes dienesta plānu 8500 objektu no Lielupes līdz Vaivariem sadārdzināsies 2,5 līdz 3 reizes, bet kadastrālā vērtība dažām jaunceltnēm palielināsies 7 reizes. “Piemēram, ja šodien par dzīvokli (65 kvadrātmetri) jaunceltnē īpašnieks maksā nodokli 135 eiro, – saka Truksnis, – tad turpmāk maksa būs jau 900 eiro!”

Pirmām kārtām nodoklis palielināsies tieši dzīvokļu īpašniekiem jaunceltnēs (tie ir 32 tūkstoši dzīvokļu vai 5% dzīvojamā fonda). Ievērojams palielinājums gaida arī daudzus citus iedzīvotājus.

Valdībai izdevās novērst skandālu: pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma jauno kārtību atcēla līdz 2018. gadam, lai līdz šim laikam izmainītu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. 2017. gadā nodokli aprēķinās, pamatojoties uz kadastrālo vērtību, kura tika piemērota 2016. gadā. Vai šī aizkavēšana atnesīs iedzīvotājiem reālu atvieglojumu?

Kā glābs?

Finanšu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību līdz 2016. gada beigām jāizstrādā grozījumi Likumā par nekustamā īpašuma nodokli. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai 2018. gadā, kad daudzu dzīvokļu un māju kadastrālā vērtība palielināsies, varētu apturēt nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanos. Valdība ir sapratusi, ka pretējā gadījumā cilvēki nespēs samaksāt un paliks uz ielas.

Pagaidām priekšlikumu, ka glābt iedzīvotājus, nav daudz. Reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ieteica ieviest pazeminātu nodokļa likmi iedzīvotājiem, kuriem pieder viens īpašums. Izskanējuši arī viedokļi, ka zemi un mājokli nepieciešams aplikt ar nodokli pēc vienas likmes. Tie arī ir visi plāni.

Ņemiet piemēru no ES!

Tikmēr par valsts plāniem jau izteikušies speciālisti. Jānis Biernis, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA pārstāvis, Valsts zemes dienesta konsultatīvās padomes dalībnieks, uzskata, ka kadastrālās vērtības paaugstināšana ir liela kļūda:

– Ja kadastrālo vērtību tuvinātu 85% no tirgus vērtības un izmantotu, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, tad nodokļa samaksu nespētu veikt daudzi iedzīvotāji. Latiņa ir pārāk augsta, optimālais variants – kadastrālajai vērtībai Latvijā ir jābūt vienādai ar 55–65% no tirgus vērtības.

Eksperts atgādināja, ka Igaunijā un Slovēnijā no nodokļa ir atbrīvota visa zeme, uz kuras atrodas mājokļi. Bulgārijas iedzīvotāji saņem 50% nodokļa atlaidi mājai un dzīvoklim, kuros viņi dzīvo, bet Itālijā cilvēkam pienākas 200 eiro atlaide īpašumam, kas ir viņa pamatdzīvesvieta. Portugālē pilnībā atbrīvo no nodokļa jaunuzceltu mājokli. Somijā, Francijā un Rumānijā tiek piemērota augstāka nodokļa likme uz otru mājokli. Daudzas Eiropas valstis ievieš beznodokļu slieksni: Lietuvā īpašuma nodoklis tiek piemērots tikai mājoklim, kura vērtība pārsniedz 290000 eiro, 200000 eiro, Grieķijā, Bulgārijā beznodokļu slieksnis sastāda 859 eiro. Kiprā īpašuma vērtība līdz 12500 eiro ir atbrīvota no nodokļiem. Francijā pamatdzīvesvieta tiek aplikta ar nodokli tikai, ja noteiktā nomas maksa pārsniedz 4573 eiro. ES valstīs ir noteikti nosacījumi trūcīgiem un veciem cilvēkiem. Piemēram, Lielbritānijā, Slovēnijā, Lietuvā pilnībā vai daļēji atbrīvo no nodokļa iedzīvotājus, kuriem ir mazi ienākumi. Zviedrijā pensionāriem nodoklis uz pamatdzīvesvietu ir tikai 4% no gada ieņēmumiem. Igaunijā nodokļa likme zemei nepārsniedz 0,2%, bet dzīvojamā platība vispār netiek aplikta ar nodokli.

Pirms palielināt nodokļus, valdībai un Zemes dienestam nepieciešams rūpīgi pārskatīt mehānismus, kā aizsargāt iedzīvotājus. Pretējā gadījumā jau 2018. gadā būs iedzīvotāji, kuri paliks bez jumta virs galvas. Par to, kas notiks, ja jūs laikā nesamaksāsiet īpašuma nodokli, vai Rīgas domes Ieņēmumu pārvalde jums var atņemt dzīvokli par nodokļa parādu, lasiet “Par parādu izliks no dzīvokļa?”.