Balkons cieta, cilvēki pagaidām ne!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 22 Decembris 2015
„Spēcīgs vējš novembra beigās norāva manam balkonam masīvu konstrukcijas daļu. Skārda gabals nokrita zemē un tikai nejaušības dēļ nevienu nesavainoja. Namu pārvaldē man skaidro, ka balkons ir mans īpašums un viņiem tas nav jāremontē. Es tam nepiekrītu. Mājai ir vēl 20 balkonu, un tie jāremontē centralizēti, kamēr nav notikusi nelaime!”
Namu pārvaldē jūs ir dezinformējuši. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu balkoni un lodžijas ir visas mājas kopīpašums, un tie jāremontē nevis par katra konkrēta dzīvokļa īpašnieka naudu, bet gan izmantojot mājas kopējos uzkrājumus. Ja balkoni ir avārijas stāvoklī, namu pārvaldei tie jāremontē, negaidot, kad iedzīvotāji sakrās vajadzīgo summu. Tiesa, pēc tam pārvaldniekam ir tiesības jau nākamajā mēnesī izrakstīt dzīvokļu īpašniekiem papildu rēķinu un pieprasīt visu remonta izmaksu tūlītēju segšanu.
Kas kontrolē remontdarbus?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 22 Decembris 2015
„Gribu pavaicāt, kas kontrolē būvniecības un remonta darbus, ko mūsu mājās veic pārvaldnieks? Mēs piedzīvojām dīvainu situāciju. Vispirms pārvaldnieks par mūsu naudu nomainīja mājai jumtu, bet pēc remonta izrādījās, ka no sešām ventilācijas lūkām uz jumta palikušas tikai divas. Skaidrs, ka strādnieki tādējādi vēlējās ietaupīt un paātrināt procesu, taču tad, kad mājas būvēja, veseli institūti rēķināja, kādam jābūt jumtam un cik ventilācijas lūkas mājai nepieciešamas. Tagad līdzsvars ir izjaukts, un neviens par to neatbild.
Taču jumts – tā jau ir pagātne. Tagad mūsu pārvaldnieks gatavojas mājā mainīt kanalizāciju. Pašreizējo kanalizācijas cauruļu diametrs ir 80 milimetru, bet namu pārvalde plāno mums ielikt 50 milimetru caurules. Uz visiem jautājumiem skan atbilde, ka tādas caurules paredzētas tāmē, tāpēc iebilst jau esot par vēlu. Vai mēs tiešām nevaram cīnīties pret klaju haltūru?”
Kaimiņš sagrābis kopējo pieliekamo!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Decembris 2015
„Dzīvojam mājā Vēja ielā 3, un mūsu kāpņu kaimiņš sagrābis kopējo, trim dzīvokļiem paredzēto pieliekamo telpu. Viņš apgalvo, ka savulaik esot to nopircis, bet nekādus pierādījumus nesniedz. Tādi paši pieliekamie ir arī citos stāvos, un cilvēki tos lieto kopīgi. Kā mēs, triju dzīvokļu iemītnieki, varētu civilizēti vienoties par kopējās telpas izmantošanu?”
– Pirmkārt, ja cilvēks tiešām nopircis pieliekamo, tad viņam ir zemesgrāmatas izziņa. Ja viņš tādu dokumentu nevar uzrādīt, tad viņam jāatbrīvo kopīgā telpa. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu kopīgajām telpām jābūt brīvi pieejamām visiem dzīvokļu īpašniekiem, tās nedrīkst piekrāmēt un pielūžņot.
Kam jātīra bēniņi?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Decembris 2015
„Labdien! Dzīvoju piektajā stāvā, un virs manis atrodas plaši bēniņi. Šajā koplietošanas telpā gadu desmitiem it krājušies dažādi krāmi. Baidos, ka reiz šie veco mēbeļu un citu nevajadzīgu mantu kalni var aizdegties. Lūdzu mājas vecāko sarīkot bēniņu tīrīšanu, bet vecākais atbildēja, ka nav viņa ziņā izrīkot namu pārvaldes darbiniekus. Sakiet, kā būtu iespējams noorganizēt bēniņu tīrīšanu?”
– Ieinteresētajiem mājas iedzīvotājiem jāuzraksta namu pārvaldei iesniegums ar lūgumu pārbaudīt bēniņu stāvokli un izvākt no tā grabažas. Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem koplietošanas telpas aizliegts pielūžņot, telpām jābūt tīrām un tukšām.
„Kāpēc mums jāmaksā par dedzināšanu?”
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Decembris 2015
„Mūsu māju Kalnciema ielā piemeklēja nelaime – aizdegās jumts. Ugunsgrēka vaininieki ir zināmi, tie ir pusaudži no kaimiņu dzīvokļa, pie kuriem tajā vakarā bija sanākuši draugi. Namu pārvalde nolēma, ka steidzami jāuzliek jauns jumts, un pēc darbu izpildes izrakstīja mūsu mājai rēķinu 15 000 eiro apmērā. Tikai manam dzīvoklim vien aprēķināts 1300 eiro liels maksājums. Es, būdama pensionāre, nesaprotu, kur lai ņemu tādu naudu.
Bet faktiski jautājums ir cits: kāpēc mums vispār jāmaksā par viena konkrēta dzīvokļa iemītnieku sarīkota ugunsgrēka seku likvidēšanu? Šie cilvēki nekad nav strādājuši, par dzīvokli jau sen nemaksā, bet viņus nevar izlikt, jo viņiem ir nepilngadīgi bērni. Mēs dzīvojam kā uz pulvera mucas, jo nezinām, ko šie pusaudži aizdedzinās nākamajā reizē...”
Kā nomainīt caurules, ietaupot mājas naudu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 18 Decembris 2015
Trīspusēja līguma noslēgšana nav viegls uzdevums, bet tas ir to vērts: jūs ietaupīsiet tūkstošus vai pat desmitus tūkstošu eiro
„Nesen saņēmām no namu pārvaldes 2016. gada remontdarbu tāmi un konstatējām, ka esam jau sakrājuši mājas iekšējo komunikāciju nomaiņai nepieciešamo naudu. Pēc tāmes redzams, ka pārvaldnieks vēlas nomainīt ūdens un kanalizācijas stāvvadus. Darbu izmaksas ir samērā lielas. Kaimiņi no kooperatīvās mājas stāsta, ka nomainījuši ūdensvadu gandrīz uz pusi lētāk. Kā viņiem tas izdevies?”
Iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas padomju laikā būvētajās mājās tiešām gaidīt gaida nomaiņu. Atteikties no šā darba iedzīvotājiem neizdosies, jo veco cauruļvadu kalpošanas laiks tuvojas beigām. Gudri rīkojas tie dzīvokļu īpašnieki, kas jau laikus sāk krāt naudu šim darbam. Ar pārvaldnieka atbalstu uzkrājuma veidošanu var paildzināt līdz trim gadiem.
Alokatori: vai tas ir tā vērts?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 17 Decembris 2015
AS Rīgas siltums pilotprojekts apstiprina, ka individuāla siltuma patēriņa uzskaite dzīvokļos palīdz iedzīvotājiem taupīt
Daudzas mājas Latvijā jau ir aprīkotas ar apkurei patērētās siltumenerģijas individuālās uzskaites sistēmām. Tas nozīmē, ka katrs iedzīvotājs maksā tikai par to siltumenerģijas daudzumu, ko viņš reāli patērējis. Turi apkures sezonas laikā logu plaši atvērtu – maksā vairāk! Pareizi esi noregulējis radiatoru un nedzīvo tropiskā karstumā – maksā mazāk! Taču pareizi ierīkot mājā šādu sistēmu un taupīt siltumu ir sarežģīts uzdevums. AS Rīgas siltums speciālisti pastāstīja, ko iemācījušies, īstenojot alokatoru uzstādīšanas pilotprojektu vienā no Rīgas mājām.
Lasītājs: „Kā tas vispār iespējams?”
Nesen saņēmām no kāda lasītāja šādu vēstuli: „Man ir jautājums, varbūt atradīsit iespēju kliedēt manu neziņu. Dzīvoju 602. sērijas piecu sekciju mājā Dzelzavas ielā 76/5, māju apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Kāda dzīvokļa iemītnieki pēkšņi nodibināja kooperatīvu un spiež mūs uzstādīt individuālos apkurei patērētās siltumenerģijas skaitītājus. Vai tas iespējams tik vecā mājā? Vai varbūt tā ir tikai kārtējā naudas izspiešana? Kur tāda individuālā uzskaite jau tiek īstenota?”
