Dmitrijs Pavlovs: “Pagalmu remonts dod rezultātus!”

Šogad Austrumu izpilddirekcija izveidos trīs bērnu laukumus un sāks cīnīties ar huligāniem ar videokameru palīdzību

Mēs vēlamies Rīgu redzēt labiekārtotu, ērtu un tīru, bet tas ir ļoti atkarīgs no izpilddirekcijām. Galvaspilsētā ir trīs šādas direkcijas – Pārdaugavas, Ziemeļu un Austrumu. Par to, kā šogad remontēs pagalmus Ķengaragā, Maskavas forštatē un Pļavniekos, cik daudz bērnu laukumu šeit paredzēs iekārtot un kā sāks cīņu ar huligāniem, stāsta Dmitrijs Pavlovs, Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors.

Bijušie grausti kļūst par rotu

– Organizācija Free Riga apsekoja, ka Maskavas forštatē ir apmēram 40 pamestu ēku. Izstāstiet, kā galvaspilsētā cīnās ar graustiem?

– Rīgas domes Īpašuma departamentā izveidota komisija, kas izskata katru gadījumu atsevišķi. Divas un pat trīs reizes mēnesī mēs tiekamies un katrā sanāksmē izskatām mapi ar graustu adresēm. Gadījumos, kad īpašniekam ir skaidrs redzējums, kā savest kārtībā māju, un viņš solījumu izpilda, viņu neviens nesoda. Taču, ja ar pamestās ēkas labiekārtošanu notiek aizķeršanās, tad īpašniekam vispirms prasīs paskaidrojumu, bet pēc tam var arī sodīt. Ļoti palīdz, piemēram, lielāka īpašuma nodokļa likmes piemērošana.

– Vai Austrumu izpilddirekcijas teritorijā ir daudz pamestu ēku, kurām ir piemērojams nodokļa palielinājums?

– Tādu ir vairāk par 120, taču adrešu saraksts pastāvīgi mainās. Īsts piemērs – māja Katoļu ielā 29. Līdz pērnā gada pavasarim tā bija viens no briesmīgākajiem graustiem, taču tai mainījās īpašnieks un tagad tā ir skaistāka māja šajā apkaimē.

– Vai jūs būsiet spiesti nojaukt pamestās ēkas?

– Pagājušajā gadā ar Rīgas domes lēmumu Maskavas forštatē jau tika nojauktas dažas šādas ēkas. Vai nojauksim šogad? Pagaidām nevaru pateikt, taču tas nav izslēgts.

Kad noasfaltēs ceļu?

– Kaņiera ielas māju iedzīvotāji sūdzas, ka pašvaldība skaisti noasfaltēja promenādi gar Daugavu, tikai pašā tā sākumā pie dzīvojamām mājām atstāja gruntētu ceļa posmu. Vasarā mašīnas tur saceļ putekļus, bet dzīvokļu īpašnieki nav apmierināti un jautā, kad tiks noasfaltēts arī šis ceļš?

– Lieta ir sekojoša – šis ceļa posms nepieder pašvaldībai, bet dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc mēs nevaram tur organizēt darbus, ja nav vienošanās ar iedzīvotājiem. Lai grants vietā tiktu uzklāts asfalts, nepieciešams, lai par darbiem nobalsotu 100% dzīvokļu īpašnieku katrā no šīm četrām mājām. Atzīšos, ka mēs tomēr šajā posmā bruģējām promenādes turpinājumu gājējiem, bet gruntēto ceļu izlīdzinājām, uzbērām grunti. Taču daži iedzīvotāji uzreiz atnāca pie manis uz pieņemšanu un neapmierināti jautāja: “Kāpēc jūs izlīdzinājāt šo ceļu bez mūsu piekrišanas? Tagad pa to sāks braukt mašīnas, būs troksnis un putekļi mūsu logos!”

– Kāds būs jūsu padoms šīs mājas iedzīvotājiem?

– Jāsasauc kopsapulce un jāievēl pilnvarotas personas, kuras izpilddirekcijai nodos vairākuma dzīvokļu īpašnieku vēlmes.

– Tādā gadījumā asfalts tiks uzlikts par pašvaldības līdzekļiem?

– Ja iedzīvotāji nobalsos par to, lai ceļš tiktu ierakstīts Zemesgrāmatā ka servitūta ceļš, tad par darbiem maksās valsts.

Kā savākt 100% kaimiņu balsu?

– Tas taču ir saprotams, ka savākt 100% dzīvokļu īpašnieku balsu nav iespējams?

– Piekrītu, tas ir sarežģīti, taču tādas ir Likuma par dzīvokļa īpašumu prasības. Mūsu priekšpilsētā bija gadījumi, kad iedzīvotāji savāca vajadzīgo parakstu skaitu. Kā piemēru minēšu Antoņinu Kopilovu, Maskavas ielas 269a mājas vecāko. Viņa aizstāvēja to, ka mājas pagalms jāiekļauj pašvaldības programmā, lai remontētu iekšējo kvartālu ceļus. Iedzīvotāji vēlējās, lai pašvaldība no jauna ne tikai noasfaltē pagalmus, bet ierīko arī jaunu autostāvvietu. To izdarīt bez 100% dzīvokļu īpašnieku atļaujas mēs nevarējām.

– Un kā beidzās šī lieta?

– Antoņina bija izpilddirekcijā trīs reizes, saņēma visas instrukcijas un pēc kāda laika atnesa ne tikai kopsapulces protokolu, kurā par jaunu autostāvvietu bija nobalsojuši 100% kaimiņu, bet arī gatavu šīs autostāvvietas projektu. Šogad notiks darbi, mēs ierīkosim tur autostāvvietu pilsētas pagalmu remonta programmas ietvaros. Noteikti uzrakstiet, ka mēs uzskatām Antoņinu par piemēru visiem pārējiem iedzīvotājiem, kuri rūpējas par savām mājām.

– Piemērs, protams ir labs, bet mūsu mājās daudzus dzīvokļus izīrē un reti kad var satikt īstos īpašniekus, lai iegūtu viņu parakstus…

– To es teicu arī Antoņinai, kad viņa paziņoja iedzīvotāju lēmumu. “Kā jums tas izdevās?” jautāju. Sieviete izstāstīja, ka jautājumu atrisināja vienkārši: “Kad es staigāju pa dzīvokļiem, kuri ir izīrēti, tad īrniekus brīdināju, ka dzīvokļu īpašniekiem nedēļas laikā ir jāatnāk parakstīt protokolu. Pretējā gadījumā, es solīju, ka ziņošu par viņiem valsts Ieņēmumu dienestā, lai tas pārbauda, vai šie cilvēki maksā nodokļus par dzīvokļa izīrēšanu.” Nedēļas laikā visi kaimiņi piedalījās aptaujā un iesniedza savus parakstus.

Kā piedalīties pagalmu remonta programmā?

– Kādos gadījumos iedzīvotājiem nepieciešams rīkot kopsapulci un projekts, lai pašvaldība salabo ceļa segumu viņu pagalmā?

– Sapulces lēmums un projekts nav nepieciešams, ja mēs uzklājam jaunu asfaltu vai bruģakmeņus. Bet, ja iedzīvotāji vēlas, lai mēs paplašinātu pagalmu, stāvvietu un tamlīdzīgi, tad viņiem par to ir jānobalso un jāfinansē projekts par šādu rekonstrukciju.

– Cik pagalmu šogad tiks remontēti jūsu priekšpilsētā?

– Šogad mēs atkal saņēmām pietiekamu finansējumu no Rīgas domes, tāpēc remontu būs tikpat daudz ka 2015. gadā. Remontēsim pagalmus atsevišķos kvartālos. Piemēŗam, Ķengaragā pagalmus asfaltēsim Pļavniekos un Dārzciemā liksim bruģakmeņus. Darbus esam ieplānojuši kvartālā starp Maskavas, Bultu, Prūšu un Ikšķiles ielu, kā arī starp Deglava, Saharova un Keldiša ielu un starp Nīcgales, Sesku un Zeltiņu ielu. Aizvadītajos četros gados dome piešķir mums šiem remontdarbiem no 1,3 līdz 1,5 miljoniem eiro.

– Kad savedīsiet kārtībā visus pagalmus, ja katru gadu tiek piešķirts šāds finansējums?

– Ja turpināsim šādā tempā, tad nepieciešami pieci-septiņi gadi. Taču rezultāti ir, mēs to redzam, ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības.

– Kā tā?

– Kad kvartālā notiek ceļu remontdarbi, tad cilvēki sāk rakstīt izpilddirekcijai – “Sakiet, kad mums būs jauni soliņi?” un “Mēs vēlamies jaunu laukumu konteineriem!” Tā taču ir pavisam cita saruna.

“Iedzīvotāji kļūst prasīgāki!”

– Pavasarī iedzīvotāji pievērš uzmanību nelikumīgām izgāztuvēm un nesakoptām teritorijām. Sakiet, kā sūdzēties iestādēm, ja kādā vietā sētnieks visu nav izdarījis vai paši mājas saimnieki piemēslojuši apkārtni?

– Par teritorijas piemēslošanu var sūdzēties savas priekšpilsētas izpilddirekcijai, kā arī pašvaldības policijai un Rīgas domei (sūdzības var iesniegt jebkurā pašvaldības dienestā vai Rīgas domes klientu apkalpošanas centrā). Visos gadījumos iedzīvotājiem nodrošināta ātra reaģēšana. Vēlos uzsvērt, ka pašvaldības sodi – tas nav pašmērķis. Mēs administratīvajā komisijā šādas lietas izskatām divas reizes mēnesī. Ja zemes īpašnieks vai pārvaldnieks saka: “Esmu gatavs sakopt savu teritoriju, bet objektīvu apstākļu dēļ man vajadzīgs mēnesis”, tad mēnesi viņš to var darīt. Taču, ja nav savstarpējas kustības, tad jāpiemēro sodi.

– Kas pieņem lēmumus par sodiem?

– Tā ir attiecīgās izpilddirekcijas kompetence. Ja 2014. gadā mēs izskatījām 224 protokolus par neatbilstošu teritorijas uzturēšanu, 2015. gadā – 588, bet tagad uz aprīli jau izskatīti 475 šādi gadījumi.

– Iznāk, ka sūdzību skaits par teritorijas nerūpīgu sakopšanu palielinās?

– Jā, cilvēki kļūst prasīgāki. Mēs aizvadītajos gados labiekārtojām daudzus parkus un skvērus. Ja teritorija ir sakopta un parādās nekārtība, tad iedzīvotāji uz to slimīgi reaģē.

Huligāni promenādē: nav ko baidīties?

– Ja mēs sākām runāt par nekārtībām, tad atļaujiet pajautā par situāciju Ķengaraga promenādē. Nesen huligāni desmitiem cilvēku acu priekšā, kuri pastaigājās, apgāza tualetes būdiņu, kurā tajā brīdī atradās sieviete. Kā jūs reaģēsiet?

– Jā, nepatīkams gadījums, kas izceļas no kopējās statistikas… Atceros, ka pirms pieciem-sešiem gadiem huligāni turpat sakūra uguni uz betona galdiem, kas paredzēti galda tenisam. Pēc tam mēs visur līmējām sludinājumus un tikāmies ar bērniem un vecākiem tuvējā skolā, lai iedzīvotājus pārliecinātu, ka tā nedrīkst darīt. Tad situācija uzlabojās. Taču pagājušajā gadā no promenādes “aizgāja” daži soliņi, tajā gadā uz viena soliņa huligāni iekūra ugunskuru, bet tagad vēl gadījums ar tualeti. Ko mēs izdarījām? Mēs nostiprinājām visas pagaidu tualetes kabīnes promenādē, tāpēc iedzīvotājiem tagad nevajag baidīties. Taču vēlos visiem rīdziniekiem nodot, ka jebkurš pašvaldības īpašuma bojājums, jebkurš vandālisms kaitē pašam vandālim.

– Baidos, ka tikai ar vārdiem šādus cilvēkus nav iespējams pārliecināt.

– Mēs nerīkosimies, izmantojot tikai aicinājumu vārdos. Dārziņos, kur mums rodas problēmas ar nelikumīgām izgāztuvēm un huligāniem, mēs drīz uzstādīsim videonovērošanu ar mobilajām kamerām.

– Rīgā tas ir kaut kas jauns!

– Kameru izvietojums mainīsies, un huligāni nezinās, kādā vietā viņi tiks novēroti. Taču galvenais – fiksējot pārkāpumu, šāda kamera uzreiz nodod signālu policijas darbiniekiem.

Viss par stāvvietām un bērnu laukumiem

– Imantā sola ierīkot jaunas stāvvietas mašīnām, kuras vairs netiek novietotas pagalmos. Vai kaut kas līdzīgs gaidāms arī Ķengaraga, Pļavnieku un Maskavas forštates teritorijā?

– Patiešām, šodien vairs nav iespējams visu transportu novietot daudzstāvu māju pagalmos. Šīs problēmas risinājums – meklēt vietu uz lielajām ielām. Šim nolūkam piemērotas Keldiša, Saharova un Lokomotīves iela. Ir kur izvērsties ar tā saucamo kabatu iekārtošanu auto novietošanai. Vai šogad sāksies šādi darbi? Redzēsim, kā veiksies ar autostāvvietu projektu Imantā, Kurzemes prospektā. Turklāt tā ir departamenta kompetence, nevis izpilddirekcijas.

– Vai jūsu teritorijā parādīsies jauni bērnu laukumi?

– Jā, pirmo uzstādīsim jaunajā skvērā Balvu ielā, otru – promenādes zonā, kas tika atvērta pagājušajā gadā, kā arī skvērā Dārziņu rajonā. Visus šos laukumus mēs centīsimies iekārtot šogad.