Urbja oda aiz sienas
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Svētdiena, 19 Jūnijs 2016 14:57
Viss par to, kā veikt remontu dzīvoklī un nevienu neapvainot! Vai nepieciešama kaimiņu atļauja? Kas izvedīs atkritumus? Kā nomainīt radiatoru? Līdz cikiem var trokšņot?
Mūsu mājā atkal ir troksnis un nemiers. Kaimiņi taisa remontu. Kā tas izskatās, domājams, visiem ir skaidrs. Uz kāpnēm – kaļķa traipi. Strādnieki liek maisus ar atkritumiem tieši pie ieejas, jau piramīdu ir izveidojuši. Un urbis. Tas aiz sienas dzied stundām, pārsteidzot ar savu centību. Veci cilvēki un jaunās māmiņas no mūsu mājas par šādu pavērsienu nav priecīgi. Pirmkārt, runā, ka vispirms vajadzēja prasīt mums atļauju par šādu nekārtību. Otrkārt, runā, ka jāpažēlojas pārvaldniekam.
Kas dod atļauju?
Šodien mēs nolēmām noskaidrot, vai iespējams dzīvoklī veikt remontu, lai nesastrīdētos ne ar kaimiņiem, ne varas pārstāvjiem. Lasiet arī, kādās situācijās ir vērts sūdzēties pārvaldniekam un kādās – uzreiz policijai. Mokošu patiesību par remontdarbiem izstāstīja Santa Vaļuma, namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve.
– Dzīvoklī ir ieplānots remonts. Vai tas ir jāsaskaņo ar pārvaldnieku? Kādus dokumentus nāksies parādīt?
– Īpaša saskaņošana nav nepieciešama, jo pārvaldnieks neizdod atļaujas celtniecības darbiem, tas ir pašvaldības būvvaldes pienākums. Zināms, ka bez saskaņošanas ar būvvaldi Latvijā iespējams veikt tikai kosmētisko remontu, piemēram, dzīvoklī pārlīmēt tapetes, nomainīt grīdas segumu, nokrāsot durvis. Ja jūs vēlaties pārcelt durvju nišas, nojaukt sienas vai būvēt jaunas, tad ir nepieciešams saskaņot ar būvvaldi. Pēc šāda remonta informācija par veikto pārbūvi ir jāiesniedz namu pārvaldē, lai to fiksētu mājas grāmatā.
Radiatori – tikai pēc projekta
– Kā likums, veicot remontu, dzīvoklī maina apkures radiatorus. Vai šādi darbi ir jāsaskaņo ar pārvaldnieku?
– Radiatori ir mājas kopējās apkures sistēmas daļa, tāpēc šādus darbus obligāti nepieciešams saskaņot ar pārvaldnieku un siltumenerģijas sniedzēju, piemēram, Rīgas siltums. Pirmām kārtām, lai uzstādītu radiatorus, nepieciešams projekts, kuru dzīvokļa saimniekam ir jāpasūta licencētā kompānijā. Ja radiatorus uzstāda bez šāda projekta, tad tas var pasliktināt siltuma padevi pārējos dzīvokļos. Ja tiks konstatēts pārkāpums, tad cilvēkam būs pienākums dzīvoklī uzstādīt radiatorus ar pareizu jaudu.
– Vai pārvaldnieks pārbaudīs, vai man ir projekts radiatoru maiņai?
– Projektu mēs prasām vienmēr, izņemot gadījumus, kad veco radiatoru maina pret pilnīgi identisku. Diemžēl tādi gadījumi ir reti, jo radiatorus, kas ražoti pirms trīsdesmit un vairāk gadiem, ir grūti atrast. Projekts dzīvokļa īpašniekam patiešām ir nepieciešams, jo, pat uzstādot analoģisku radiatoru, reizēm nepieciešams mainīt pieslēgumu un tamlīdzīgi.
– Lai mainītu radiatoru, jālūdz, lai mājā atslēdz apkures stāvvadu. Cik maksā šāds darbs?
– Tas ir uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojums. Saskaņā ar cenām, kas norādītas uzņēmuma mājas lapā, viena stāvvada atslēgšana maksā 22,74 eiro, katra nākamā stāvvada atslēgšana – 8,95 eiro.
Atteikties no cirkulācijas – tikai visai mājai
– Dzīvoklī plānots mainīt dvieļu žāvētājus. Kā to izdarīt?
– Dvieļu žāvētājs arī ir daļa no mājas kopējām komunikācijām, tāpēc avārijas gadījumā to maina Rīgas siltums darbinieki. Ja cilvēks vēlas uzstādīt sev jaunu skaistu dvieļu žāvētāju, tad viņam vispirms ir jāsaskaņo iesniegums namu pārvaldē, bet pēc tam jāiesniedz uzņēmumā Rīgas siltums, kas atbild par siltumenerģijas uzstādīšanu mūsu klientiem. Mainot dvieļu žāvētāju, arī nāksies samaksāt par karstā ūdens stāvvada īslaicīgu atslēgšanu.
– Veicot remontu dzīvoklī, iedzīvotāji bieži „nogriež” dvieļu žāvētājus tāpēc, ka nevēlas par tiem maksāt. Bet namu pārvalde turpina izsūtīt rēķinus...
– Taisnība, tā notiek, jo iedzīvotāji maksā namu pārvaldei nevis par dvieļu turētāja pieejamību, bet par ūdens cirkulācijas pakalpojumu. Šo pakalpojumu uzreiz saņem visa māja, tāpēc lēmumu par tā atslēgšanu var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Tehniski tas ir izpildāms uzdevums, taču jāņem vērtā, ka, atslēdzot cirkulācijas sistēmu, mājai sāktos problēmas. Piemēram, daudzstāvu namos karstais ūdens tiek sagatavots mājas siltummezglā. Atslēdzot cirkulācijas sistēmu, augšējo stāvu iedzīvotājiem pastāvīgi nāktos tecināt atdzisušu ūdeni no krāna, kamēr karstais ūdens „sasniegs” viņus no pagraba. Lai no tā izvairītos, mājās ir uzstādīta cirkulācijas sistēma, tā nodrošina ātru karstā ūdens pieejamību.
Mājā, kurā atslēdz karstā ūdens cirkulācijas sistēmu, palielinās risks legionellas baktērijas izplatībai, un tādā gadījumā ūdens stāvēs cirkulācijas sistēmā. Ja dzīvokļu īpašnieki rēķina, ka maksa par karsto ūdeni un cirkulācijas sistēmu ir pārāk augsta, tad labāk izskatīt šīs sistēmas renovācijas iespējas, nevis tās atslēgšanu.
Kaimiņu diplomātija
– Vai man ir jāsaskaņo dzīvokļa remonts savā dzīvoklī ar kaimiņiem? Kas notiks, ja kaimiņi pret to iebildīs?
– Protams, būtu vēlams vienoties ar kaimiņiem par to, kā notiks remonts. Tas it īpaši ir svarīgi, ja tiek plānoti darbi ar lielu troksni. Aizliegt remontēt dzīvokli kaimiņi nevar.
– Kādā laikā ir aizliegts trokšņot, veicot remontdarbus?
– Viss ir atkarīgs no tā, kā kaimiņi savstarpēji vienojas. Dažiem ir ērtāk, ja remontdarbi ar skaļāku troksni notiek dienā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darbā. Citos gadījumos jaunās māmiņas iebilst pret troksni dienā, kas traucē viņu bērniem gulēt. Ļoti svarīgi ir izrādīt diplomātiskas spējas un brīdināt kaimiņus par skaļiem darbiem. Rīgas domes noteikumos par vispārējās kārtības nodrošināšanu teikts, ka aizliegts jebkurš troksnis, kas traucē pārējo iedzīvotāju mieru. Punkts, kas aizliedz jebkurus trokšņainus darbus no 23.00 līdz 7.00, no noteikumiem ir izņemts (pēc vadības rīkojuma – red. piezīme).
Lūk, jums divas tonnas atkritumu „dāvanā”!
– Kā remonta laikā organizēt būvgružu izvešanu?
– Dzīvokļa īpašniekam, uzsākot remontu, pašam ir jārūpējas par būvgružu izvešanu. Jāpiemin, ka novietot šādus atkritumus parastajos konteineros pie mājas ir aizliegts. Pārvaldnieks nodrošina tikai tādu atkritumu izvešanu, kuri ir sakrājušies, veicot remontdarbus koplietošanas vietās, piemēram, pagrabā vai uz jumta. Par visiem pārējiem būvgružu atkritumiem atbild pats dzīvokļa īpašnieks.
– Vai pārvaldnieks vai policija var sodīt cilvēku par būvgružu atstāšanu pie mājas?
– Pārvaldniekam nav tiesību sodīt šādu pārkāpēju, bet, ja policijai vai namu pārvaldes darbiniekiem izdodas atrast cilvēku, kurš atstājis atkritumus, tad viņam izsūta rēķinu par atkritumu izvešanu. Policijai ir tiesības sodīt cilvēku, kurš piegružo apkārtējo vidi, no 70 līdz 700 eiro.
Kas sakops?
– Kura pienākums ir mazgāt kāpnes remonta laikā, ja strādnieki pastāvīgi iznes no dzīvokļa atkritumus vai iet ārā uzsmēķēt, atstājot aiz sevis baltas pēdas?
– Skaidrs, ka sētniekam – apkopējam katru dienu ir jāsakopj kāpnes, bet, ja koplietošanas telpas ir piegružotas ar celtniecības materiāliem, nosmērētas ar baltiem putekļiem vai krāsu, tad jākopj ir pašam dzīvokļa īpašniekam, kurš veic remontu.
– Vēl viens jautājums – kaimiņi veic remontu un nojauc nesošo sienu. Protams, pārējie iedzīvotāji uztraucas, vai tas var ietekmēt visas mājas konstrukciju izturību. Vai var sūdzēties pārvaldniekam un kā pārbaudīt, vai īpašniekiem ir atļauja, lai veiktu šādus apjomīgus darbus?
– Jebkurš iedzīvotājs var ziņot par savām aizdomām pārvaldniekam, bet mēs savukārt vērsīsimies būvvaldē. Pamatojoties uz iegūto informāciju, celtniecības inspekcijas darbinieki var pārbaudīt dzīvokli (gadījumā, ja lielie remontdarbi nebija iepriekš saskaņoti).