Kauns visam rajonam!

Kuram ir jāsavāc pie mūsu logiem atkritumi un kam sūdzēties par tiem?

Pieņemsim, ka jūs maksājat namu pārvaldei lielu naudu par sētnieka pakalpojumiem, bet redzat, ka pie jūsu mājas logiem krājas nokritušas lapas, pērnā gada zāle un cigarešu izsmēķi. Bēdīgi! Šodien mēs stāstām par to, ka ne vienmēr vainīgi sētnieki, ja ir šāda nekārtība, un kam sūdzēties, lai pie jūsu logiem beidzot būtu kārtība.

Lētāk ir samaksāt sodu?

„Vēlamies jūsu padomu! – mums rakstīja lasītāji no Imantas. – Starp mūsu mājām Nr. 32, 28 un 26 Dammes ielā atrodas liels, skaists pagalms. Runā, ka šī teritorija pieder privātpersonai. Zemes saimnieks nekopj ne zaļo zonu, ne asfaltēto laukumu starp pagalmiem. Vairāku gadu laikā tur ir izveidojusies atkritumu, automašīnu riepu un lapu kaudze. Vējš nes vieglos atkritumus pa pagalmu tieši pie mūsu logiem. Mēs vairākkārt sūdzējāmies pašvaldības policijā, bet rezultāta nav. Ko mums darīt?”

Mēs devāmies uz notikuma vietu un konstatējām, ka pie daudzdzīvokļu mājām Dammes ielā patiešām ir sakrājušās pērnā gada (un pat aizpērnā gada) lapas kopā ar tukšām alus kārbām, papīra gabaliem un citiem gružiem. Turpat uz zāliena ir sakrituši koki un automašīnu riepas. Un tas viss – mikrorajonā, kur dzīvo simtiem cilvēku.

– Jūs nofotografējat šo nekārtību! – ieteica sieviete, kura sēdēja uz soliņa pie mājas.

– Šogad mēs uzrakstījām policijai jau piecas sūdzības, bet zemes saimnieku tik un tā nesoda. Varbūt viņai ir vieglāk samaksāt sodu nekā nolīgt sētnieku?

Kad saimnieka zemes ir… maz

Sākumā mēs noskaidrojām, kam pieder lielais pagalms, kurā agrāk bija iekārtots bērnu laukums un neliels futbola laukums vietējiem bērniem. Namu pārvaldē Rīgas namu pārvaldnieks informēja, ka mājām Dammes ielā ir paveicies. Privatizācijas procesā varas pārstāvji nepiešķīra tām papildu saimnieka zemi. Teritorija, kas pieguļ katrai mājai, nav liela un noslēdzas 5 metrus no fasādes.

– Šis gabals atbilstoši plānam pievienots mājai un to tīra sētnieks, – informēja Rīgas namu pārvaldnieks klientu apkalpošanas centrā. – Tomēr starp piecām mājām šajā rajonā palicis pagalms, kas nevienam nepieder. Pēc denacionalizācijas un privatizācijas tas pieder privātpersonai. Agrāk šis cilvēks izīrēja pagalmu autostāvvietai, un tur vienmēr bija tīrs tāpēc, ka nomnieki aicināja savu sētnieku. Taču pēc tam autostāvvieta tika slēgta un starp mājām palika noasfaltēts zemes gabals un liela platība ar zālienu, kuru tagad neviens netīra. Pēc likuma par kārtību tajā ir atbildīgs zemes īpašnieks.

Interesanti, ka parasti Rīgas māju iedzīvotāji žēlojas, ka privatizācijas procesā viņiem tika noteikts pārāk liels saimnieka zemes gabals. Savukārt Dammes ielas iedzīvotājiem notika pretēja situācija: pāri palikušo zemi viņiem nepiešķīra, taču tagad zemes gabals starp piecstāvu mājām palicis bez pieskatīšanas un netiek sakopts, un atkal cieš visi iedzīvotāji.

Nevar piespiest tīrīt

Namu pārvaldē Rīgas namu pārvaldnieks informēja, ka agrāk no Dammes ielas dzīvokļu īpašniekiem nav saņēmuši sūdzības par atstātajiem atkritumiem un pērnā gada lapām starp mājām. Tagad pēc „Darīsim kopā!” lūguma teritorija Imantā tika apsekota. Vienā pagalma stūrī patiešām namu pārvaldes sētnieki kārtīgi nebija veikuši darbu, bet iecirknis Kurzeme to operatīvi sakopa. Jautājums, ko darīt ar nekārtību uz saimnieka zemes, palicis atklāts.

Šādās situācijās iedzīvotājiem ir jāraksta tieši uz Rīgas namu pārvaldnieks, iesaka namu pārvaldē. Apsaimniekošanas uzņēmumam ir zemes īpašnieku koordinātes, kuru teritorijā atrodas rīdzinieku mājas. Pārvaldnieks var sazināties ar saimnieku un piedāvāt viņam savu darbinieku pakalpojumus, kuri par papildus samaksu ievedīs kārtību privātīpašumā.

Piespiest zemes īpašnieku sadarboties ar pārvaldnieku nevar, atzīst Rīgas namu pārvaldnieks. Ja saimnieks nav pretimnākošs un nenodrošina, ka teritorija tiek sakopta, tad pārvaldnieks var vērsties administratīvajā inspekcijā, lai vainīgo sodītu.

Policija: „Uzsākta administratīvā lieta”

Mēs vērsāmies Rīgas pašvaldības policijā, lai uzzinātu, kādi mēri ir pieņemti pēc iedzīvotāju sūdzībām.

– Aprīļa vidū Kurzemes pārvalde saņēma elektronisku sūdzību par atkritumiem, – atbildēja vecākā inspektore V. Ivanova. – 20. aprīlī mēs veicām teritorijas apsekošanu un atradām tajā sadzīves atkritumus, lapas un riepas. Tāpēc tika ierosināta lieta par administratīvo pārkāpumu. Zemes īpašnieku apvaino par Rīgas domes noteikumu Nr. 146 „Par teritorijas un celtņu uzturēšanu un sakopšanu Rīgā” neievērošanu. Saskaņā ar šo noteikumu 4.1 punktu nekustamā īpašuma īpašniekam ir jānodrošina teritorijas sakopšana, zāles pļaušana (zāles augstums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus), stādījumu uzturēšana. Saimnieks nedrīkst pieļaut, ka uz viņa zemes uzkrājas atkritumi, tajā skaitā nokritušas lapas un zari.

Inspekcija ir lietas kursā!

Viena dzīvokļu īpašnieku sūdzība bija nosūtīta pēc adreses un tika sadzirdēta. Bet satiktā iedzīvotāja teica, ka kaimiņi it kā jau neskaitāmas reizes vērsušies policijā un rajona izpilddirekcijā. Kāpēc zemes īpašnieku nolēma sodīt tikai tagad?

– Pēc mūsu informācijas, līdz šim administratīvā inspekcija nav saņēmusi nevienu oficiālu sūdzību no iedzīvotājiem, – paziņoja Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāve Inese Meiere. – 2015.gadā mūsu inspektori paši konstatēja nekārtību un izteica zemes īpašniekam Dammes ielā mutisku brīdinājumu.

Šķiet, ka iedzīvotāji vairākus gadus tikai solīja viens otram uzrakstīt iesniegumu par saimnieku, kuru neuztrauc netīrība, taču līdz darbiem lietu nenoveda.

Rakstiet biežāk!

Rīgas domē atgādina, ka sūdzību par nesakoptajām teritorijām var iesniegt gan pašvaldības policijā, gan izpilddirekcijā. Jebkurā gadījumā to izskatīs pēc vieniem noteikumiem. Jo vairāk būs šādu rīdzinieku sūdzību, jo vairāk iespēju varas pārstāvjiem būs izdarīt spiedienu uz zemes īpašnieku, kurš apkauno galvaspilsētas tēlu. Tāpēc, ja iedzīvotāji neredz lielu efektu no pirmā iesnieguma, pēc mēneša ir vērts uzrakstīt vēl vienu, bet pēc diviem mēnešiem – trešo. Ar katru jaunu sūdzību uz norādīto adresi dosies inspektors, bet katrs nākamais sods, kas uzlikts par kārtības neievērošanu, būs lielāks par iepriekšējo.

– Vispirms nesakoptās teritorijas saimniekam izteiks mutisku brīdinājumu, – apstiprināja Inese Meiere, – bet pēc tam uzliks naudas sodu. Privātpersonu var sodīt līdz 350 eiro, bet juridisku personu – līdz 1400 eiro. Ja zemes īpašnieks sāks saņemt šādus sodus katru mēnesi, tad ātrāk vai vēlāk izvēlēsies nolīgt sētnieku.

Tas ir svarīgi!

Bet tagad – noderīga informācija, kuru ieteicams saglabāt. Sūdzību par nesakoptu teritoriju visvienkāršāk ir iesniegt Rīgas pašvaldības policijā (policijas telefons 110). Sūdzēties var arī, izmantojot internetu. Policijas mājas lapā http://rpp.riga.lv ir ievietota elektroniska versija sūdzībām. Ja uzrakstīsiet tur, tad pēc nedēļas – divām elektroniskā pastā saņemsiet atbildi par soda mēriem, ko policija pieņēma pret jūsu pāridarītāju.