Bez deklarētas dzīvesvietas tu esi taurenītis!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 26 Augusts 2015
Kāpēc vajag deklarēt dzīvesvietu un kas notiek ar cilvēkiem, kas to nav izdarījuši?
2003. gadā Latvijā tika likvidēts pieraksta institūts un tā vietā ieviesta dzīvesvietas deklarēšana. Ikviena mūsu valsts iedzīvotāja pienākums ir deklarēt savu dzīvesvietu. Šodien mēģināsim noskaidrot, kāpēc vajadzīga dzīvesvietas deklarēšana, kā to noformēt vai mainīt un kā „izrakstīt” no sava nekustamā īpašuma personas, kas tur reāli nedzīvo.
Kā atbrīvoties no mūdžiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 26 Augusts 2015
„Nopirkām dzīvokli vecā mājā un tūlīt pēc pārcelšanās sadūrāmies ar problēmu – māja pilna ar prusakiem. Pārvaldnieks smejas, acīs skatīdamies: šai mājai tā esot ierasta lieta. Bet mums ir mazs bērns, mēs negribam samierināties ar kukaiņiem dzīvoklī un kāpņu telpā!”
Veselības inspekcijā uzzinājām, ka ar sūdzībām par kukaiņiem un grauzējiem, kas ieviesušies dzīvojamās mājas koplietošanas telpās (pagrabā, kāpņu telpā, bēniņos utt.), vispirmām kārtām jāvēršas pie namu pārvaldnieka. Ja apsaimniekotājs neko nedara, jāraksta iesniegums Veselības inspekcijai (Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012). Papildu informāciju var saņemt pa tālruni 67819685. Iesniegumus izskata bez maksas.
Prusaks, prusaki, daudz prusaku
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 26 Augusts 2015
Vasarā kaitīgie kukaiņi mūsu dzīvokļos vairojas sevišķi ātri. Kā padzīt nelūgtos viesus?
Pesimisti apgalvo, ka pēc kodolkara uz Zemes dzīvi paliks tikai prusaki, kuri sērīgi grauzīs pienenes. Kāpēc prusaki un kāpēc pienenes? Tikai tāpēc, ka pienene ir viena no izturīgākajām dārza nezālēm, nekāda ravēšana un ķīmiskā apstrāde pret to nelīdz. Savukārt prusaki ir vieni no izturīgākajiem (un nesimpātiskākajiem) mājas kaitēkļiem, bez speciālista palīdzības ar tiem tikt galā nav iespējams. Kāpēc „kaimiņu būšana” ar nepatīkamajiem kukaiņiem ir arī bīstama un kā mūsu mājoklī dzīvi prusakiem padarīt nepanesamu?
Dzīvokļu īpašnieku vairākuma lemtais ir jāpilda
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 26 Augusts 2015
”Saņēmu namu pārvaldes rēķinu par jūliju, rēķinā būtiski tika palielināta apsaimniekošanas maksa no EUR 0,4000 (par 1 m2) līdz EUR 0,7400 (par 1 m2), kopā apsaimniekošanas maksa tika palielināta par EUR 13,94.
Man kā dzīvokļa īpašniecei ir tiesības pieprasīt skaidrojumu un dokumentus, kas pamato attiecīgos izdevumus. Šiem maksājumiem ir jābūt balstītiem uz reāliem pasākumiem nama uzturēšanai tehniskā kārtībā. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība dzīvokļu īpašnieku 2015.gada jūnija sapulcē (turpmāk – Kopsapulce) ir pieņēmusi lēmumu paņemt kredītu uz 3 gadiem kredītiestādē un izmainīt mājas tarifu, uz kredīta laiku palielinot apsaimniekošanas maksu līdz EUR/m2 0,74 mājas siltumizolācijai, mājas krāsošanai, pajumtiņu remontam, kāpņu telpu grīdas noklāšanai ar linoleju, un šādā balsojumā atsevišķu dzīvokļu īpašnieku (kuri, visticamāk, palikuši mazākumā) maksātspēja individuāli netika izvērtēta.
Svarīgi – ir īres līgums vai nav!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 26 Augusts 2015
”Labdien! Man pieder divistabu dzīvoklis, kurā dzīvo radinieki, precēts pāris. Es vēlos pārdot šo dzīvokli un nopirkt tā vietā vienistabas dzīvokli, kurā arī vēlos izmitināt šos radiniekus. Izklāstīju situāciju radiniekiem, taču viņi ir pret, saka, ka es varu darīt visu, ko vien es gribu, bet uz citu dzīvokli viņi dzīvot neies nekādā gadījumā. Es saprotu, ka viņi liks šķēršļus, lai novērstu dzīvokļa pārdošanu, tas varētu arī pazemināt dzīvokļa cenu. Bet problēma ir citur. Kā pareizi būtu jārīkojas pēc pārdošanas un iegādājoties jaunu dzīvokli? Kā likt radiniekiem pārvākties no viena dzīvokļa uz otru? Kā tas tiek darīts saskaņā ar likumu? Mākleris teica, ka tā būs mana lielākā problēma. Radinieki nevēlas uzklausīt mani, ignorē, saka, ka nekur no šī dzīvokļa prom nebrauks un arī dzīvos tur līdz pēdējam. Mums ir ļoti sliktas savstarpējās attiecības ilgu gadu garumā. Es nezinu, ko man darīt...”
Jauno studentu uzņemšana RTU!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 20 Jūlijs 2015
RTU IEVF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanas un ekonomikas katedra rīko jauno studentu uzņemšanu starptautiski akreditētās un atzītās studiju programmās 2015./2016. akadēmiskajam gadam pilna un nepilna laika (neklātienes) studijās būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma pārvaldības jomās:
Dzīvoklis mans. Kas rūpēsies par visu māju?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 20 Jūlijs 2015
Latvijā grib piespiest iedzīvotājus pārņemt dzīvojamo māju pārvaldīšanu! Mēģinām noskaidrot, kam un kāpēc tas vajadzīgs
Pagājuši tieši 20 gadi, kopš pieņemts likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Pietiekami ilgs laiks, lai šis nebūt ne vieglais process – dzīvojamā fonda īpašuma piederības maiņa – būtu pabeigts pilnīgi un galīgi. Vai tā ir noticis?
Ja raugāmies, ka ikviens, kurš mitinājās valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā un vēlējās par valdības izsniegtajiem privatizācijas sertifikātiem iegūt savu mājokli īpašumā, patiešām ir ticis pie sava atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamām daļām vismaz dažu tūkstošu eiro vērtībā, tad mērķis ir sasniegts. Ja ķeramies pie jautājuma saknes un atceramies, ka privatizācijas sākotnējais mērķis bija dzīvojamo māju nodošana dzīvokļu īpašnieku valdījumā, tad skaidri redzams – līdz galam neesam tikuši, un šī nepabeigtība nes līdzi problēmas, kuras vai nu izliekamies neredzam, vai nezinām, kā ar tām tikt galā.