Vēlos izremontēt... svešu dzīvokli!

Rīgā desmitiem tūkstošu cilvēku īrē dzīvokļus, kas pieder pilsētai. Kā atsvaidzināt šādu mājokli?

Kā organizēt remontu, ja dzīvoklis nav privatizēts? Par to mūsu lasītājiem stāsta Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece.

– Sāksim ar to, ka remonts mēdz būt atšķirīgs. Bieži vien cilvēkam nepietiek nokrāsot sienas, viņš vēlas paplašināt vai samazināt dzīvokli, aiztikt koplietošanas telpas. Šādus darbus ir grūti organizēt, un arī tad, ja jūsu dzīvoklis ir privatizēts, – saka Ingrīda Mutjanko.

– Ko darīt, ja es vēlos pievienot savam dzīvoklim kopējo glabātuvi vai gluži pretēji ierīkot savu personīgo mantu glabātuvi kāpņu telpā?

– Atbilstoši Likumam par dzīvokļu īpašumu atļauju šādiem vērienīgiem darbiem var dot tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. „Par”, lai veiktu pārkārtojumus kopīpašumā, ir jānobalso 100 % visiem dzīvokļu īpašniekiem. Bez šādas balsošanas nevar, piemēram, aizņemt daļu koridora, lai tur ierīkotu dušu, kā dažkārt mēdz darīt kopmītņu tipa māju iedzīvotāji.

– Tagad skaidrs! Pieņemsim, ka stāsts ir par vienkāršu remontu, kad cilvēks kaut ko maina tikai dzīvoklī.

– Es izstāstīšu par prasībām, kuras mums departaments izvirza attiecībā par dzīvokļu remontu, kas pieder pašvaldībai. Pirmkārt, kopējai dzīvokļa platībai pēc šāda remonta jāpaliek nemainīgai. Otrkārt, veicot darbus, nedrīkst aiztikt kopējās lietošanas telpas. Ja cilvēks vēlas veikt vienkāršotu renovāciju (piemēram, likvidēt sienu, pārcelt durvju ieeju un tamlīdzīgi), viņam ir jāpasūta tehniskais projekts un tas jāiesniedz Mājokļa un vides departamentā saskaņošanai. Mēs kā Rīgas domes pārstāvji neiebilstam pret šādām pārbūvēm pašvaldības dzīvoklī, ja tās notiek pēc saskaņota projekta.

– Tas nozīmē, ka jāpanāk departamenta labvēlība?

– Vēl bez tā departaments liek iemītniekam saskaņot projektu Rīgas būvvaldē. Taču vēl ar to viss nebeidzas! Pēc remonta, kura laikā mainījās dzīvokļa plānojums, īrniekam ir jāpasūta Valsts zemes dienestā jauna kadastrālā lieta. Jaunās kadastrālās lietas kopija ir jāatdod mūsu departamenta Dzīvokļu pārvaldē Rīgā, Brīvības ielā 49/53.

– Domāju, ka retais īrnieks pēc jūsu skaidrojuma vēlēsies veikt kapitālo remontu pašvaldības dzīvoklī. Bet kā ir ar kosmētisko remontu, kad nekādas sienas netiek pārceltas, bet tikai atsvaidzinātas istabas?

– Pašvaldības dzīvokļu īrniekiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums veikt kosmētisko remontu. Šī pienākuma veikšanu uzrauga Likums par dzīvojamo telpu īri un līgums ar Rīgas domi.

– Un kas ir teikts šajā īres līgumā?

– Tajā teikts, ka īrniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem veikt kārtējo remontu pašvaldības dzīvoklī un ne retāk kā reizi piecos gados. Īrniekam ir jāveic arī griestu un sienu kosmētiskais remonts, jānokrāso un, ja nepieciešams, jāiestiklo logi un durvis, jānokrāso grīdas, radiatori un trubas. Ja tas ir nepieciešams, tad īrniekam pašam ir jāmaina krāni, maisītāji, duša, sanitārais mezgls, vanna, elektrības vadi. Cilvēkam, kas īrē neprivatizētu dzīvokli, ir laikus jāverificē ūdens skaitītāji, jātīra ventilācijas restes un siltummezgla kanāli.

– Šādiem darbiem jūsu atļauja nav nepieciešama?

– Nē, taču ir viens noteikums: kosmētiskie uzlabojumi pašvaldības dzīvoklī nedrīkst traucēt namu pārvaldes darbiniekiem piekļūt kopējām komunikācijām. Tāpēc nevajag aizsprostot trubas ar jaunu plīti vai dekoratīviem paneļiem.