Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums

1. Pārvaldnieka pienākumi un tiesības

1.1. Pārvaldot Dzīvojamās mājas, Pārvaldnieks veic Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās obligātās un citas pārvaldīšanas darbības, ievērojot minētajam likumam pakārtotajos un citos normatīvajos aktos, Rīgas domes lēmumos un iekšējos normatīvajos aktos, kā arī šajā Līgumā noteikto.

1.2. Obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros Pārvaldnieks:

1.2.1. veic Dzīvojamo māju uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā to ekspluatācijas laikā, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos, tajā skaitā:

1.2.1.1. dzīvojamās mājas un tai piesaistītā (funkcionāli nepieciešamā) zemesgabala sanitāro apkopi;

1.2.1.2. dzīvojamās mājas, ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju, iekārtu un citu elementu apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu, pārbūvi un atjaunošanu;

1.2.1.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē attiecīgās iestādes, kas veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli, ja izpildot Līguma 1.2.1.2. apakšpunktā norādītās darbības, tiek konstatēta patvaļīga būvniecība;

1.2.1.4. nodrošina dzīvojamo māju ar tās uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) un citiem nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, karstais ūdens, elektroenerģija, lifts, elektronisko sakaru tīkli, u.c.);

1.2.1.5. dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību, kā arī dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšanu;

1.2.1.6. organizē avāriju un avārijas radīto postījumu novēršanu. Avārijas un citos ārkārtas gadījumos Pārvaldniekam ir pienākums nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu apdraudējumu, Dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, kā arī pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

1.2.2. slēdz zemes nomas līgumus ar Dzīvojamo māju piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu īpašniekiem, ja Dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

1.2.3. veic pārvaldīšanas darba plānošanu, organizēšanu un pārraudzību, tai skaitā:

1.2.3.1. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu plāna (tajā skaitā kārtējā remonta darbu plāna) un tāmes sastādīšanu, maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu kalendāra gadam aprēķināšanu un pārvaldīšanas maksas apmēra noteiktam laikposmam paziņošanu kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas, tajā skaitā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas īpašniekiem (turpmāk tekstā – dzīvojamās mājas īpašnieks), kā arī pārskata sagatavošanu par šīs maksas izlietošanu kārtējā gadā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ja dzīvojamā mājā ir Pašvaldībai piederoši dzīvokļu īpašumi, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu tāmi un remonta darbu plānu Pārvaldnieks iesniedz Mājokļu un vides departamentam. Mājokļu un vides departamentam tiek iesniegts arī pārskats par iepriekšējā kalendārā gadā šajās mājās iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

1.2.3.2. noslēgto līgumu ar dzīvojamās mājas īpašniekiem administrēšanu, tai skaitā:

1.2.3.2.1. veic līgumos paredzētos patēriņa un maksājumu aprēķinus, ik mēnesi nodrošina šo maksājumu rēķinu sagatavošanu un izsniegšanu;

1.2.3.2.2. saņem maksājumus, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem veic norēķinu par dzīvojamā mājā saņemtajiem pakalpojumiem, nodrošina saņemto un veikto maksājumu uzskaiti, veic norēķinu kontroli.

1.2.4. ved (tai skaitā izveido, kārto, aktualizē un glabā) Dzīvojamo māju lietas.

1.3. Pārvaldnieks veic arī citas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā minētās pārvaldīšanas darbības atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieku pieņemtajiem lēmumiem un maksātspējai.

1.4. Papildus 1.2. un 1.3. punktā minētajam, veicot Dzīvojamo māju pārvaldīšanu, Pārvaldnieks:

1.4.1. slēdz šādus līgumus:

1.4.1.1. ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu īpašniekiem – par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu;

1.4.1.2. par kopīpašumā esošās daļas lietošanu (piemēram, par reklāmas izvietošanu uz Dzīvojamo māju sienām (sienu daļām), jumtiem (jumtu daļām), par reklāmas izvietošanu kāpņu telpās un liftos, par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, ar to saistīto infrastruktūras būvju izbūvi un par piekļuves nodrošināšanu ierīkoto/izbūvēto elektronisko sakaru tīklu apkalpošanai, u.tml.;

1.4.2. organizē dzīvojamo māju īpašnieku pieņemšanu;

1.4.3. pieņem un izskata iesniegumus jautājumos, kas saistīti ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus un kārtību;

1.4.4. nodrošina bojājumu, avāriju, remontdarbu u.c. veida pieteikumu (rakstveidā, mutiski, elektroniski, telefoniski) reģistrāciju;

1.4.5. sniedz dzīvojamo māju īpašniekiem nepieciešamās izziņas un cita veida informāciju, kas saistīti ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanu un kuras izpaušana nav pretrunā normatīvo aktu noteikumiem.

1.5. Veicot Dzīvojamo māju pārvaldīšanu, Pārvaldnieks nepieciešamos darījumus slēdz, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošus normatīvos aktus.

1.6. Pašvaldība pilnvaro Pārvaldnieku, veicot Dzīvojamo māju pārvaldīšanu, pārstāvēt Pašvaldību valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, tajā skaitā Pārvaldnieks:

1.6.1. ceļ tiesā prasības par parādu piedziņu vai zaudējumu piedziņu Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantā un 14. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos vai par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos;

1.6.2. ceļ tiesā prasības par zaudējumu, kas nodarīti dzīvojamai mājai, piedziņu;

1.6.3. ceļ tiesā citas prasības par līgumu, kas slēgti, lai nodrošinātu Dzīvojamo māju pārvaldīšanu, neizpildi vai nepienācīgu izpildi;

1.6.4. Līguma 1.6.1.-1.6.3. apakšpunktos noteikto pārstāvības tiesību ietvaros Pārvaldniekam ir tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības, grozīt prasības pamatu un/vai priekšmetu, celt pretprasības, atzīt prasības pilnīgi vai daļēji, iesniegt blakussūdzības, noslēgt izlīgumu, izbeigt tiesvedību, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, saņemt un iesniegt piedziņai izpildu dokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu, kā arī veikt citas darbības, kādas ar likumu piešķirtas procesa dalībniekam;

1.6.5. Pārvaldnieks 2 (divu) mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā organizē tā izpildi;

1.6.6. jautājumos par tiesvedības procesiem no Pārvaldnieka puses kontaktpersona ir Juridiskās pārvaldes direktors;

1.6.7. iesniedz pieprasījumu un saņem no Rīgas pilsētas būvvaldes izziņu, kas apliecina būves neesību.

1.7. Pārvaldnieks nodrošina, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanu veic darbinieki, kuriem ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktā profesionālā kvalifikācija.

1.8. Pārvaldnieks nodrošina ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanu valsts un pašvaldību iestādēm, kas nepieciešama to funkciju izpildei.

1.9. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības izbeidzas šādos gadījumos:

1.9.1. no Pašvaldības dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības pārņem dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona. Pārvaldnieks nodod dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās lietas un saistības Rīgas domes noteiktajā kārtībā;

1.9.2. no Pašvaldības denacionalizētā namīpašuma pārvaldīšanas tiesības pārņem bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki,

1.9.3. Pārvaldnieks saņem Līguma 1.6.7. punktā minēto Rīgas pilsētas būvvaldes izziņu, kas apliecina būves neesību. Šādā gadījumā Pārvaldnieks nosūta Rīgas domes Īpašuma departamentam pieprasījumu par izziņā minētās būves izslēgšanu no Līguma pielikuma saraksta;

1.9.4. citos gadījumos (tajā skaitā – pieņemts Rīgas domes lēmums par ēkas piespiedu sakārtošanu un/vai iedzīvotāju izvietošanu).

2. Finansējuma nodrošinājums un citu resursu piešķiršana

2.1. Ar Līguma izpildi saistītos izdevumus Pārvaldnieks sedz no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā gūtiem finanšu līdzekļiem.

2.2. Pārvaldnieks Dzīvojamo māju pārvaldīšanu veic tai pieejamā finansējuma robežās, ko veido:

2.2.1. no dzīvojamās mājas īpašniekiem un kopīpašumā esošās daļas lietotājiem saņemtie maksājumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem līgumiem;

2.2.2. papildus piesaistītie līdzekļi, tajā skaitā ieņēmumi no Pārvaldnieka komercdarbības.

2.3. Pašvaldība Līguma izpildei var nodot Pārvaldniekam nomā Pašvaldībai piederošos nekustamos īpašumus, kā arī ieguldīt Pārvaldnieka pamatkapitālā Pašvaldībai piederošo mantu.

2.4. Pašvaldības atbalsts Līguma izpildei tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 20.12.2012. lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecības nozīmi.

2.5. Pārvaldniekam ir pienākums racionāli un lietderīgi rīkoties ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā gūtiem finanšu līdzekļiem un citiem resursiem.

3. Līguma izpildes kontrole un atbildība

3.1. Līguma izpildes kontroli veic Mājokļu un vides departaments, kas ir vadošā iestāde Pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarē, kā arī Pašvaldības neprivatizēto dzīvojamo telpu valdījuma īstenošanā.

3.2. Veicot Līguma izpildes kontroli, Mājokļu un vides departaments:

3.2.1. pieprasa no Pārvaldnieka informāciju un dokumentus par konkrētu pārvaldīšanas darbību izpildi, kā arī pieprasa informāciju saistībā ar Līguma izpildi;

3.2.2. kontrolē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas kvalitātes atbilstību normatīvajiem aktiem, Rīgas domes lēmumiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem, un Līguma noteikumiem;

3.2.3. izskata iesniegumus par Pārvaldnieka rīcību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību ietvaros. Pamatotas sūdzības gadījumā sniedz norādījumus Pārvaldniekam iesnieguma iesniedzēja tiesību aizskāruma novēršanai;

3.2.4. ir tiesīgs pieprasīt informāciju un izvērtēt, vai atbildes uz dzīvojamo māju īpašnieku iesniegumiem tiek sniegtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

3.2.5. izstrādā Pārvaldnieka sniedzamo pārskatu un ziņojumu formas;

3.2.6. izvērtē Līguma 5.1. punktā minēto Pārvaldnieka iesniegto pārskatu, sniedz atzinumu Pašvaldībai par Līguma izpildi, kā arī sniedz norādījumus Pārvaldniekam konstatēto pārvaldīšanas nepilnību novēršanai un kvalitātes uzlabošanai.

3.3. Pārvaldnieks no Līguma spēkā stāšanās dienas ir atbildīgs par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas uzdevuma pienācīgu izpildi nodrošinātā finansējuma ietvaros.

3.4. Pārvaldniekam ir pienākums atlīdzināt dzīvojamās mājas īpašniekam vai trešajai personai nodarītos zaudējumus vai kaitējumu, kas tai radušies Pārvaldnieka prettiesiskas vai Līgumam neatbilstošas darbības vai bezdarbības, kā arī neizpildītas vai nepienācīgi izpildītas pārvaldīšanas darbības rezultātā.

4. Līguma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji

4.1. Līguma izpildes kvalitāte tiek vērtēta pēc šādiem kritērijiem:

4.1.1. dzīvojamās mājas un piesaistītā zemesgabala uzturēšana, kā arī pakalpojumu, kas saistīti ar to lietošanu, nodrošināšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

4.1.2. iedzīvotāju un juridisko personu uzklausīšana, savlaicīga atbilžu sniegšana uz lūgumiem, sūdzībām, priekšlikumiem vai jautājumiem;

4.1.3. iedzīvotāju izglītojošo un informatīvo pasākumu rīkošana;

4.1.4. dzīvojamo māju īpašnieku parādu atgūšanas efektivitāte;

4.1.5. iepirkumu procedūru tiesiskuma nodrošināšana;

4.1.6. sadarbība ar valsts, pašvaldību, starptautiskajām un nevalstiskajām institūcijām, tajā skaitā dalība darba grupās, komisijās, priekšlikumu sagatavošana un iesniegšana normatīvo aktu grozījumiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā;

4.1.7. dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu īstenošana.

4.2. Līguma izpildes kvalitāti Mājokļu un vides departaments izvērtē reizi gadā, līdz katra gada 30. jūnijam par iepriekšējo kalendāro gadu atbilstoši 5.1. punktā noteiktajam Pārvaldnieka iesniegtajam pārskatam un informācijai.

5. Pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtība

5.1. Pārvaldnieks reizi gadā līdz 31. maijam iesniedz Mājokļu un vides departamentam rakstveida pārskatu atbilstoši Mājokļu un vides departamenta noteiktajai formai par Dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kurā iekļauj:

5.1.1. kopsavilkumu par Līguma izpildei saņemto finansējumu un tā izlietojumu attiecīgo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai (Dzīvojamo māju sanitārā kopšana, tehniskā apkope un remonti, administratīvie izdevumi, norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem u.c.), atsevišķi norādot Pašvaldības piešķirtā finansējuma izlietojumu;

5.1.2. informāciju par Līguma 4.1. punktā norādīto kritēriju izpildi;

5.1.3. citu informāciju atbilstoši pieprasījumam.

6. Līguma darbība un līguma noteikumu grozīšana

6.1. Šis Līgums noslēgts uz 10 (desmit) gadiem. Līgums stājas spēkā 2016.gada 5.jūlijā.

6.2. Līgums izbeidzas, ja:

6.2.1. vairs nepastāv tā noslēgšanas pamatnoteikumi,

6.2.2. Rīgas dome pieņem lēmumu par citu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas kārtību.