Kā uzzināt, kādi parādi ir kaimiņiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Vai ir kāds likums, saskaņā ar kuru SIA Rīgas namu pārvaldnieks pienākums būtu informēt dzīvokļu īpašniekus par kaimiņu parādiem? Mēs vērsāmies namu pārvaldē un saņēmām atteikumu. Vai ir kāda iespēja dzīvokļu īpašniekiem uzzināt, kuri kaimiņi ir parādnieki un cik lielas ir parāda summas? Vai dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ir tiesīgi pilnvarot savu pārstāvi pieprasīt namu pārvaldē tādu informāciju? Vai šīs ziņas kļūs pieejamas, ja iedzīvotāji mājā nodibinās dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārņems mājas pārvaldīšanas tiesības, kā arī ievēlēs pilnvaroto personu, kam uzdos saņemt no namu pārvaldes minēto informāciju?”
Kas pārbaudīs pārvaldnieku, kurš tērē iedzīvotāju naudu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Labdien, rakstu jums sakarā ar to, ka mūsu mājā Rīgā, Čiekurkalna 2. līnijā 43 ir aizdomas par krāpniecisku komunālo rēķinu sagatavošanu, jo ir neadekvāti augstas cenas un rēķini kopumā. Vai jūs varētu ieteikt, kur mums vērsties, lai pārbaudītu rēķinus? Varbūt ir kāda īpaša komisija, kas ar to nodarbojas?
Mūsu mājā ir astoņi dzīvokļi, arī biedrības valdes locekle, kas sastāda rēķinus, dzīvo mūsu mājā, bet ir zināms arī tas, ka vienam no dzīvokļiem ir iekrājies liels parāds, kuru šī valdes locekle apmaksā no kopīgi iekrātās mājas naudas, kas bija paredzēta vārtu uzstādīšanai. Vaicāta, kādēļ viņa tā dara, valdes locekle atbild, ka tas esot „uz viņas atbildību”. Bet uz jautājumu, kur tiek fiksētas ziņas par uzkrāto naudu un dzīvokļu parādiem, ja rēķinos tās neparādās, viņa atbild, ka visu patur prātā.
Viņi nāk naktīs
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 20 Novembris 2015
Ķengaraga iedzīvotāji stāsta par dzīvokļos piedzīvotajām zādzībām!
Ķengaraga iedzīvotāja Anna Zeļenkova vērsās redakcijā, lai dalītos ar mūsu lasītājiem bēdīgā pieredzē. „Nekad nedariet tā, kā es,” viņa aicina. „Es nekad naktī neslēdzu ciet dzīvokļa durvis un tikai pēc pusgada aptvēru, ka zagļi pie manis nākuši regulāri, kā uz darbu!” Pēc iedzīvotāju domām, dažos Rīgas mikrorajonos zādzības kļuvušas biežākas.
Jo lielāka uzticēšanās, jo mazāki parādi!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 16 Oktobris 2015
Kā glābās mājas, ko krīzes gados apzaga pārvaldnieki? Jaunā pārvaldnieka aprūpē iedzīvotāji samaksājuši netaisnīgos parādus un tagad paši lemj, kad sākt apkures sezonu.
Pirms dažiem gadiem Rīgu piemeklēja blēdību epidēmija. Negodīgi vai ne pārāk prasmīgi pārvaldnieki iekasēja no iedzīvotājiem naudu par apkuri un ūdeni, bet „aizmirsa” to pārskaitīt pakalpojumu sniedzējiem. Drīz vien tādas namu pārvaldes pieteica maksātnespēju vai gluži vienkārši pazuda, pametot savus klientus ar milzīgie parādiem par piegādāto siltumenerģiju un ūdeni. Kas notika ar šīm mājām? Kā mums izdevās noskaidrot, septiņos gados lauvas tiesa no tām tikušas galā ar problēmām un pat pārvērtušās par paraugmājām. Tagad tās visas laikus saņem siltumu un var nebaidīties no sala.
Mājā tek caurules? Remontējiet prātīgi!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 16 Oktobris 2015
Kā, mainot ūdens un kanalizācijas stāvvadus, ietaupīt līdz 50% līdzekļu? Padomi, kas darbojas
Daudzām vecajām mājām nepieciešams nomainīt iekšējās komunikācijas. To var nojaust pēc vairākām pazīmēm. Piemēram, mājā vāji darbojas cirkulācijas sistēma un cilvēkiem 10–15 minūtes nākas gaidīt, kad sāks tecēt karsts ūdens; ūdens no virtuves izlietnes iztek ļoti lēni; uz griestiem pastāvīgi vīd mitri plankumi, bet santehniķi nespēj noteikt šīs parādības cēloni; maksa par ūdens uzsildīšanu pārsniedz visas saprāta robežas. Ko darīt? Galvenais, nevilcināties ar remontu, cauruļvadu nomaiņa tagad vairs nav nekas tik briesmīgs, kā likās pirms pieciem vai desmit gadiem.
Viens nav karotājs
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 16 Oktobris 2015
Kas svarīgāks – individuālais pārvaldīšanas līgums vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums? Mūsu lasītājs apstrīdēja apsaimniekošanas maksas celšanu un zaudēja. Kāpēc?
Noteikumus, pēc kuriem dzīvo māja, nosaka dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka savstarpēji noslēgts līgums. Tas ir mājokļa apsaimniekošanas principu stūrakmens. Bet ko darīt, lai šie principi nevērstos pret pašu dzīvokļa īpašnieku? Mūsu lasītāja Roberta Mūrnieka nedienas komentē jurists Aleksandrs Kvedars.
Plīsis radiators! Kas maksās?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 16 Oktobris 2015
Applūdinot apakšējo dzīvokli, kaimiņš tam nodarījis 500–1500 eiro lielus zaudējumus
Līdz ar apkures sezonas sākšanos Latvijā uzradušās arī pirmās likstas ar apkures sistēmām, secina apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji. Radiatori dzīvokļos gluži vienkārši neiztur un plīst, ūdens tek uz apakšējiem stāviem. Ja applūdinātais dzīvoklis ir apdrošināts, remontu apmaksās apdrošināšanas sabiedrība, bet, ja saimnieks nav iegādājies polisi, viss būs daudz sarežģītāk: nāksies vai nu vienoties ar vainīgajiem par kompensāciju, vai arī panākt to tiesas ceļā.