Gatavojieties abonēšanas maksai par rozeti!

Pakalpojumu piegādātāji izvilks no iedzīvotāju kabatām vēl 15 miljonus eiro, maksāt sāksim jau šajā gadā

Latvijas iedzīvotāji saņēmuši „dāvanu” no varas pārstāvjiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, kuri stāsies spēkā šā gada 1. augustā. Svarīgākais jaunums – turpmāk Latvijas iedzīvotāji maksās ne tikai par elektrību, bet arī par elektroenerģijas pieslēgšanas faktu.

Atgādināsim, ka uzņēmums Latvenergo nodarbojas tikai ar elektrības ražošanu un tā īpašumā atrodas tikai elektrostacijas. Savukārt elektrolīniju ekspluatāciju nodrošina atsevišķs uzņēmums – Sadales tīkls. Šodien mēs maksājam uzreiz diviem uzņēmumiem, elektroenerģijas ražotājam un starpniekam, kas nodarbojas ar tās piegādi.

Tā kā Latvijā elektroenerģijas tirgus ir atvērts, tad elektrības cena pie mums vairs netiek regulēta. Taču elektroenerģijas piegādes pakalpojumu cena tāpat kā līdz šim ir jāsaskaņo ar SPRK. Uzņēmums Sadales tīkls jau pagājušajā gadā brīdināja par tarifu izmaiņām, un tagad mums ir rezultāts.

Kādas izmaiņas mūs gaida no 2016. gada 1. augusta? Šobrīd elektroenerģijas piegādes izmaksas tiek aprēķinātas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai – apmēram 0,056 eiro par kilovatstundu. Tāpēc, ja iedzīvotāji kaut kādu iemeslu dēļ nebija lietojuši elektrību, tad viņiem nekas nebija jāmaksā. Taču Sadales tīkls šādu sistēmu uzskata par netaisnīgu. Kā tā var būt – klientam ir elektrotīklu pieslēgums un viņš neko nemaksā? Nē, jāmaksā ir visiem!

No 2016. gada 1. augusta elektroenerģijas piegādes tarifu veidos divas daļas – fiksētā un pastāvīgā. Fiksēto daļu nāksies maksāt jebkurā gadījumā, neatkarīgi no patērētā elektroenerģijas daudzuma. Tātad Latvijā tiek ieviesta abonēšanas maksa.

Tomēr mainīgā tarifa daļa tiks samazināta apmēram par 22 procentiem. Tiem iedzīvotājiem, kuri patērē maz elektroenerģijas, kopējais tarifs paaugstināsies, bet tiem, kuri patērē daudz elektroenerģijas, tarifs pat nedaudz samazināsies. Apskatīsim sekojošus piemērus.

Mājsaimniecībām, kurās ir vienfāžu pieslēgums (tie galvenokārt ir dzīvokļi), ikmēneša fiksētā abonēšanas maksa ir 1,50 eiro, ieskaitot PVN. Tāpēc, ja ir arī nulles elektrības patēriņš, katru mēnesi nāksies maksāt pusotru eiro. Ja ir neliels elektroenerģijas patēriņš – 85 kilovatstundas mēnesī, jūsu maksa palielināsies par 0,13 eiro. Ja tiek tērētas 115 kilovatstundas mēnesī, tad maksa samazināsies par 0,21 eiro, bet, ja tiek tērētas 300 kilovatstundas, tad kopējais rēķins samazināsies uz 2,97 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām ar trīsfāžu pieslēgumu (tās galvenokārt ir privātmājas) fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs lielāks un būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Trīsfāžu pieslēgumam ar 20 ampēriem abonēšanas maksa būs 4,84 eiro mēnesī – šādu summu nāksies maksāt, ja elektroenerģijas patēriņš būs nulle. Ja būs neliels elektroenerģijas patēriņš – 100 kilovatstundas mēnesī, tad ikmēneša maksa palielināsies uz 3,35 eiro. Ja patēriņš ir 400 kilovatstundas mēnesī, tad tarifs samazināsies par 1,13 eiro, ja ikmēneša patēriņš ir 600 kilovatstundas, tad tarifs samazināsies uz 4,10 eiro mēnesī.

Latvijā kopumā ir 760 tūkstoši mājsaimniecību ar vienfāžu pieslēgumu un 269 tūkstoši – ar trīsfāžu. AS Sadales tīkls apgalvo, ka pēc jauno tarifu ieviešanas 700 mājsaimniecībām rēķini praktiski nemainīsies vai pat samazināsies. Taču būs arī tādi, kuriem nāksies maksāt vairāk. Riska grupā nonāks sekojoši elektroenerģijas patērētāji.

Pirmkārt, visvairāk cietīs iedzīvotāji, kuri ar visām ģimenēm ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm un atstājuši savu dzīvokli tukšu. Tagad viņiem nāksies maksāt fiksēto tarifu Sadales tīklam, neņemot vērā to, ka dzīvoklī neviens nedzīvo un elektroenerģija nemaz netiek tērēta. Šai grupai var pieskaitīt arī spekulantus, kuri iegādājušies vairākus nekustamos īpašumus. Lai arī dzīvokļi ir tukši, par elektrību tik un tā nāksies maksāt.

Otrkārt, cietīs vasarnīcu un lauku sētu īpašnieki, kas tās izmanto vasaras brīvdienās. Ziemā šādos objektos parasti neviens nedzīvo, tāpēc vidējais elektrības patēriņš gadā būs neliels, bet par pieslēgumu nāksies maksāt.

Treškārt, cietušo skaitā var nonākt tie, kuri ekonomē elektrību. Ja ir neliels tās patēriņš, tad elektrības rēķins būs mazāks, bet var palielināties Sadales tīkls tarifs.

Pēc Sadales tīkls datiem var izdarīt interesantus secinājumus. Izrādās, ka Latvijā ir apmēram 120 000 mājsaimniecību, kuras nelieto elektroenerģiju. No tām 50 procentu ir dzīvokļu, pārējie 50 procenti ir privātmājas. Kā tas ir iespējams? Visdrīzāk šo dzīvokļu īpašnieki ir devušies projām no Latvijas, lai strādātu ārzemēs. Tādējādi apstiprinās versija, ka krīzes laikā no Latvijas ir aizbraukuši minimums 300 tūkstošu cilvēku, un viņi līdz šim nav atgriezušies.

Ne tikai mājsaimniecībām paaugstināsies tarifi par elektroenerģijas piegādi, bet arī uzņēmumiem. Juridiskām personām īpatsvars no fiksētās daļas sastāda 10%, bet mainīgais – 90%. Pēc 1. augusta fiksētās daļas īpatsvars pieaugs līdz 40%, bet mainīgas daļas vērtība nedaudz samazināsies. Rezultātā zemnieku saimniecībām, kas mēnesī patērē 3 megavatstundas elektroenerģijas, maksa palielināsies par 18%, bet, ja patēriņš ir 27 megavatstundas, maksa samazināsies par 4%. Pakalpojumu uzņēmumiem (mācību iestādēm) ar 14 megavatstundu lielu patēriņu mēnesī maksa palielināsies par 12%, bet ar 28 megavatstundu patēriņu tā samazināsies par 0,4%. Ražošanas uzņēmumiem, kas tērē 36 megavatstundas mēnesī, maksa palielināsies par 24%, bet, ja patēriņš ir 137 megavatstundas, – samazināsies par 3%. Tādējādi no jaunajiem tarifiem ievērojami cietīs nelieli uzņēmumi, bet lielie uzņēmumi par elektroenerģijas piegādi maksās nedaudz mazāk.

Jauno tarifu ieviešanu AS Sadales tīkls skaidro ar labiem nodomiem. Ja mājsaimniecība nemaz netērē elektroenerģiju, tik un tā ir izdevumi, kas saistīti ar elektrotīklu sistēmas uzturēšanu darba kārtībā. Iznāk, ka tās mājsaimniecības, kuras lieto elektroenerģiju, maksā ne tikai par sevi, bet arī tukšajiem nekustamajiem objektiem. Jaunais tarifu modelis ļaus daudz taisnīgāk sadalīt izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas piegādi.

Tiesa, AS Sadales tīkls informēja, ka, pateicoties jaunajiem tarifiem, viņu peļņa pieaugs līdz 15 miljoniem eiro gadā. Tas liek izdarīt secinājumu, ka jauno tarifu galvenais mērķis ir uzņēmuma peļņas palielināšana. Bet runas par taisnīgu izdevumu sadali, lai uzturētu elektrotīklus darba kārtībā, – tas ir tikai iemesls, lai kārtējo reizi ielīstu Latvijas iedzīvotāju kabatās. Pēdējā laikā AS Sadales tīkls katastrofāli trūkst naudas, bet pērn uzņēmums gada nogali noslēdza ar zaudējumiem 10,8 miljonu eiro apmērā.

Kopējais visu elektroenerģijas sadales tīklu garums Latvijā ir 95 000 kilometru un no tiem katru gadu jāatjauno vismaz 2%. Tāpēc ikgadējām investīcijām AS Sadales tīkls infrastruktūrai jābūt kā minimums 80 miljoniem eiro. Jāņem vērā arī fakts, ka krīzes laikā Latvija patiešām zaudēja 300 000 iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Rezultātā palikušajiem iedzīvotājiem ir palielinājusies slodze, lai uzturētu elektrotīklus. Jāņem vērā, ka Sadales tīkls ir valsts uzņēmums, un galvenajam tā mērķim ir jābūt sabiedrības vajadzību apmierināšana – pakalpojumu sniegšana par pieņemamu cenu.

Konkrētajā gadījumā nepieciešams optimizēt izdevumus, lai nepieļautu tarifu palielināšanos. Bet nekā, mūsu valsts uzņēmumiem pirmajā vietā ir nevis sabiedrības intereses, bet peļņa. Visas problēmas monopolisti risina ar vienkāršu paņēmienu – cenu paaugstināšanu. Rezultātā elektrības tarifi ir pārvērtušies par sava veida nodokli, ar kuriem ir aplikti visi lietotāji. Ar šādu vadības metodi AS Sadales tīkls vienmēr nepietiks naudas, tāpēc, domājams, ka šis tarifu palielinājums nebūs pēdējais.