Īres likums: gatavi revolūcijai?

Ja Ekonomikas ministrijas priekšlikumi tiks pieņemti, tad mainīsies spēles noteikumi gan saimniekiem, gan īrniekiem

Ekonomikas ministrija ziņo, ka uzsākusi darbu pie projekta – Likuma par dzīvojamo telpu īri. Katrs no mums saprot, ka jebkurš jauns likums – tās ir lielas pārmaiņas. Kādus spēles noteikumus dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ierēdņi būs sagatavojuši šoreiz? Kā likums ietekmēs denacionalizēto māju iedzīvotāju intereses? Vai tiks ieviestas represijas dzīvokļu īpašniekiem, kuri izīrē savu īpašumu un nemaksā nodokļus? Piekritīsiet, ka labāk zināt, kam gatavoties.

Savs dzīvoklis visiem nav vajadzīgs?

Uz jautājumiem par likumprojektu (kurš pagaidām darbojas tikai ideju līmenī, nevis uz papīra) atbildēja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders.

– Jums taisnība, mēs šodien nevaram runāt par gatavu likumprojektu, bet drīzāk par Ekonomikas ministrijas plāniem, lai regulētu īres tirgu, kurus vēl izvērtēs speciālisti un eksperti. Taču jums ir taisnība, ka jaunais likums var nopietni ietekmēt situāciju ar mājokļu īri Latvijā.

– Kāpēc bija nepieciešams izstrādāt jaunu likumu?

– Iemesls ir tāds, ka iepriekšējais Īres likums ir novecojis un kavē mājokļu īres tirgus attīstību.

– Patiešām? Zināms, ka puse dzīvokļu jebkurā lielā mājā tiek izīrēti. Tas jums šķiet maz?

– Problēma slēpjas citur. Latvijā cilvēki priekšroku dod sava mājokļa iegādei, lai gan daudzos gadījumos tas neattaisnojas. Mēs domājam, ka iemesls tam ir adekvātu priekšlikumu trūkums dzīvojamo platību īrei, un šie priekšlikumi mums ir jāstimulē. Mēs vēlamies, lai investori būtu ieinteresēti ieguldīt naudu māju celtniecībā, kuras paredzētas izīrēt.

– Tātad mēs runājam nevis par brīvo īres dzīvokļu deficītu, bet par mēģinājumu mainīt visas sabiedrības apziņu? Taču vai latvieši ir gatavi priekšroku dot īres dzīvoklim nevis savam?

– Lai iedzīvotājiem parādītos šāda interese, nepieciešams, no vienas puses, definēt skaidrus noteikumus izīrētājam un īrniekam, bet no otras – atvieglot abām pusēm tiesas procesus. Šķiet, tagad mēs šajā nolūkā esam izdomājuši jaunu risinājumu. Plānots, ka jaunajā likumā tiks noteikts mehānisms obligātajam īres reģistram, kurā tiks iekļauti visi noslēgtie līgumi. Taču mums ilgi bija aktuāls jautājums, kas veidos šādu reģistru. Šodien mēs darām visu, lai to uzticētu Zemesgrāmatai, kas ir uzticams uzņēmums. Zemesgrāmatu pakalpojumi, lai reģistrētu īres līgumus, domājams, būs bezmaksas un ļoti ērti.

Īre kļūs „caurspīdīga”

– Ko tas dos valstij?

– Pirmkārt, pilnīgu informāciju par mājokļu īres tirgus stāvokli (šodien mums ir ļoti skopas ziņas, jo mājokļu īpašnieki reti ieraksta īres līgumus zemesgrāmatā). Otrkārt, mēs nodrošinātu vienādus noteikumus visiem izīrētājiem, kuri šodien dzīvo pēc atšķirīgiem noteikumiem. Cilvēks, kurš klusām izīrē dzīvokli padomju laikā celtā mājā, kā likums, nemaksā nodokļus. Denacionalizētās mājas īpašnieks ir varas iestāžu redzeslokā, viņam nākas reģistrēt īres līgumu, maksāt valstij visus nodokļus.

Redzams, ka šodien spēles noteikumi dažādiem izīrētājiem ir ļoti atšķirīgi.

– Ko tas dos īrniekiem?

– Mēs prognozējam, ka jaunais reģistrs atvieglos strīdīgu jautājumu risinājumu starp saimnieku un īrnieku. Šodien, lai izliktu cilvēku (ja arī īres līgums ir beidzies), dzīvokļa īpašniekam dažkārt nepieciešami gadi. Turpmāk, cerams, pietiks ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu.

– Kā tas darbosies?

– Ja iemītniekam ir beidzies īres līguma termiņš, bet viņš nevēlas dzīvokli atstāt, tā īpašnieks var vērsties zemesgrāmatu nodaļā. Ar vienkāršu tiesneša lēmumu pietiks, lai sagatavotu izpildrakstu par īrnieka izlikšanu. Mēs vēlamies panākt, lai visi īres līgumi Latvijā tiktu iekļauti īres reģistrā.

Līgumi – tikai uz noteiktu laiku

– Saistībā ar to jaunais Īres likums, iespējams, vairs nenodrošinās beztermiņa īres līgumus, – turpina Auders. – Tas tiek darīts, lai atvieglotu strīdu starp saimnieku un īrnieku. Ja abas puses ir apmierinātas, tad pēc līguma termiņa beigām viņi bez problēmām to atkal noslēdz uz jaunu termiņu. Ja saimniekam nepatīk īrnieks, viņš pēc līguma beigām bez aizķeršanās var panākt, ka dzīvoklis tiek atbrīvots.

– Kādu labumu īres reģistrs dos īrniekiem, lai viņi ar prieku īrētu dzīvokli, nevis to pirktu?

– Īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā aizsargās visas īrnieka tiesības. Īpašnieks nevarēs izlikt īrnieku pirms līguma izbeigšanās, un dzīvokļa pārdošanas gadījumā jaunais īpašnieks nevarēs teikt: ”Kas jūs esat? Pirmo reizi dzirdu, ka dzīvoklis ir izīrēts, ejiet projām no tā.” Atzīmi zemesgrāmatā, ka dzīvoklī ir īrnieki, nav iespējams neievērot.

„Mantot” nedrīkst!

– Kādi jaunumi ir pašvaldības un valsts dzīvokļu īrniekiem, kuri savulaik nav privatizējuši mājokli?

– Šajā jomā arī gaidāmas izmaiņas. Piemēram, likumā plānots noteikt, ka dzīvokļa īrnieka ģimenes locekļiem nav tādas pašas tiesības kā īrniekam. Šodien mēs saskaramies ar neloģisku situāciju: ja pašvaldības dzīvokļa īrnieks vēlas lauzt līgumu, tad jebkurš viņa ģimenes loceklis, kas ierakstīts šajā līgumā, var pieprasīt, lai par īrnieku kļūst viņš. Taču pašvaldība vai valsts, iespējams, neuzskata, ka šādam pretendentam ir tiesības uz dzīvokli. Šodien ir iespējams „mantot” īres līgumu pēc radinieku nāves, kas arī ir nepamatoti. Pašvaldība var izīrēt dzīvokli vecāka gadagājuma cilvēkam, bet vai vēlēsies to izīrēt jaunam, spēka gados, un, iespējams, pilnībā nodrošinātam iepriekšējā iemītnieka mantiniekam?

– Nedomāju, ka iedzīvotājiem patiks šādas pārmaiņas. Visvairāk jautājumu par jūsu iecerēto likumprojektu radīsies denacionalizēto māju iedzīvotājiem. Piemēram, vai viņiem nāksies noslēgt ar mājas īpašnieku ātros līgumus padomju laika beztermiņa līgumu vietā?

– Mums patiešām svarīgs ir jautājums, kā rīkoties ar īres līgumiem, kuri tika noslēgti tajā laikā, kad Īres likums atļāva beztermiņa līgumus. Man personīgi ne īpaši patīk ideja automātiski piešķirt šādiem līgumiem kaut kādu darbības laiku. Līdz šim par to vispār netika runāts. Vecie līgumi, kuros nav norādīts nedz termiņš, nedz maksas apjoms par īri, rada ne mazums strīdu starp saimniekiem un īrniekiem. Gadījumā, ja līgumā nav norādīta kārtība par īres maksas palielināšanu, saimnieks var paaugstināt šo maksu vai nu ar īrnieka piekrišanu, vai ar tiesas starpniecību.

Šāda kārtība saglabāsies arī pēc tam, kad stāsies spēkā jaunais Īres likums. Ja saimnieks vēlēsies paaugstināt maksu, viņam ar savu priekšlikumu nāksies vērsties pie īrnieka, pārrunāt un rast kompromisu. Gadījumā, ja sarunas nevedīsies, dzīvokļa īpašnieks varēs pieprasīt maksas paaugstināšanu caur tiesu. Mēs plānojam, ka tiesa paaugstinās īres maksu, pamatojoties uz mierizlīguma principu, taisnīgumu un katras lietas konkrētajiem apstākļiem. Taču ir arī jauninājumi. Pēc mūsu domām, īres maksa atsevišķam īrniekam tiks pielīdzināta vidējai maksai, kāda ir šajā mājā. Piemēram, ja saimnieks izīrē 10 dzīvokļus mājā par cenu – 3 eiro par kvadrātmetru, tad iemītnieks nevar prasīt, lai īri pagarina par cenu – 0,70 eiro par kvadrātmetru. Tiek prognozēts, ka pēc jaunā likuma tiesa noteiks viņam maksu, kas vienlīdzīga vidējai maksai mājā.

Aizsargā tikai reģistrs

– Tad jāgaida jauns izlikšanas vilnis?

– Protams, atrisināt visas problēmas ar Īres likuma palīdzību valsts nevarēs. Pieļauju, ka pēc tā stāšanās spēkā denacionalizēto namu saimnieki sāks tiesvedību ar iedzīvotājiem kopš padomju laikiem, pieprasot noteikt viņiem tādu pašu maksu kā pārējiem īrniekiem mājā. Šādā gadījumā pašvaldībām ir jābūt gatavām piedāvāt alternatīvu mājokli tiem iedzīvotājiem, kuri nav pietiekami materiāli nodrošināti un pazaudēs savus „saimnieku” dzīvokļus parādu dēļ.

– Kas notiks ar pārējiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz robežu, kas noteikta, lai saņemtu pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risinājumā?

– Viņiem pašiem būs jāparūpējas par sevi. Protams, var atcerēties, ka denacionalizācijas laikā šādu cilvēku intereses jau bija pārkāptas, ka valsts viņiem ir parādā…Taču vēsturiskā taisnīguma atjaunošana – tas nav Īres likuma kompetencē.

– Bet jūs neatbildējāt uz manu jautājumu – vai būs iespējams saglabāt beztermiņa līgumu ar dzīvokļa īpašnieku un ierakstīt to zemesgrāmatā?

– Nē, pēc jaunā likuma stāšanās spēkā zemesgrāmatā tiks ierakstīti tikai ātrie līgumi. Šī iemesla dēļ, ja denacionalizētās mājas iedzīvotājs arī nākotnē vēlas būt pasargāts no izlikšanas, tad viņam jāvienojas ar īpašnieku par līguma pārslēgšanu uz noteiktu laiku un tā ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Prjaņiks pātagas vietā?

– Apmēram pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrija jau izstrādāja jauno Īres likumu. Tas izraisīja lielas diskusijas sabiedrībā un tika atdots atpakaļ autoriem, lai to uzlabotu.

– Jā, tā ir.

– Pašas lielākās iedzīvotāju pretenzijas izraisīja likuma punkts, saskaņā ar kuru jaunajam dzīvokļa īpašniekam tika atļauts neievērot īres līgumu, ko bija noslēdzis vecais īpašnieks. Tas nozīmē, ka dzīvokļa īrnieku, ja mainās tā īpašnieks, var vienkārši izlikt uz ielas. Kā šis jautājums tiks risināts jaunajā likuma variantā?

– Šajā Īres likuma variantā mēs vairs necenšamies risināt procesuālās problēmas, kuras jau ir atrisinātas Civilprocesa likumā. Taču es varu galvot, ka pieeja īrnieku tiesībām jaunajā likumprojektā īpaši nav mainījusies. Mēs uzstājam uz to, lai visi līgumi, kas tiks noslēgti pēc likuma stāšanās spēkā, tiktu ierakstīti zemesgrāmatā. Iedzīvotāji, kuri īrēs dzīvokli pēc šiem noteikumiem, būs pilnībā aizsargāti (izņemot situācijas, kā noteikts likumā). Ja līgums netiks ietverts zemesgrāmatā, tad cilvēku patiešām var izlikt bez tiesas.

– Pagaidām iznāk, ka mājokļu saimniekiem nav īpaši izdevīgi reģistrēt īres līgumu zemesgrāmatā. Pirmkārt, tādējādi viņi informē par saviem papildus ienākumiem VID un, otrkārt, apgrūtina sevi ar papildus pienākumiem saistībā ar īrnieku. Kā piespiest saimniekiem doties uz reģistru?

– Mēs vēl līdz galam neesam izlēmuši, kam būs tiesības vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu nostiprināt ierakstu par īri. Iespējams, ka tas būs tikai dzīvokļa īpašnieks, bet varbūt viņam būs jānāk kopā ar īrnieku. Represijas par šo prasību neievērošanu likums nenosaka. Mēs domājam, ka puses būs pietiekami ieinteresētas, lai līgums izietu reģistrāciju. Īrniekam tas dos sajūtu, ka viņš ir aizsargāts, kamēr līgums ir spēkā, bet īpašniekam – pārliecību, ka pēc šā termiņa beigām dzīvoklis tiks ātri atbrīvots.

– Kad jaunais likums, pēc jūsu prognozēm, stāsies spēkā?

– Mēs ceram, ka līdz vasaras beigām izstrādāsim precīzus priekšlikumus, kurus nodosim apspriešanai mājokļu īpašniekiem, kā arī īrniekiem. Mūs sagaida lielas diskusijas, tāpēc domāju, ka likums stāsies spēkā ne ātrāk par 2018. gadu.