Vai dzīvosim jaunās mājās?

Vai apsaimniekotāji visā Latvijā sāks būvēt jaunas mājas, lai varētu lēti izīrēt dzīvokļus? Viss par jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem

Šoruden valdība nonāca pie secinājuma, ka valstī katastrofāli trūkst jaunu dzīvokļu, jo sevišķi – īres dzīvokļu. Daudzos valsts reģionos ģimenes spiestas mitināties hruščovkās, bet labprāt būtu gatavas pārcelties uz jaunbūvi. Diemžēl daudzos Latvijas reģionos jaunbūvju vispār nav, bet, ja kāds būtu uzbūvējis jaunu ēku, tad dzīvokļu īres cenas cilvēkiem reģionos vienkārši nebūtu pa kabatai. Ministru kabinets ir atradis risinājumu šai problēmai – vismaz uz papīra.

Ko iecerējusi valdība?

Oktobrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumu projektu likumā Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Grozījumi ir ļoti interesanti – atbilstoši tiem Ministru kabinetam būs pienākums izdot jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem valstij tiks dota iespēja izsniegt pašvaldībām finansējumu jaunu māju būvniecībai.

Lasīt tālāk...

„Pēc mēneša pagalms bija kā jauns”

Kā jāsadarbojas mājas vecākajam un pārvaldniekam? Ideālas sadarbības piemērs Mežciemā

Šajā gadā Sergeja Eizenšteina ielā 67, 69, 71, 73, 75, 77 un 79 māju iedzīvotāji sagaidīja apjomīgus trotuāra remontdarbus. Jāatzīmē, ka 69. mājas pilnvarotā persona Jadviga Kārkliņa daudzus gadus bija meklējusi palīdzību dažādās iestādēs, lai panāktu pussabrukušo trotuāru atjaunošanu, bet vienmēr saņēmusi atteikumu. Tā tas turpinājās līdz reizei, kad notikumos iesaistījās uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks iecirkņa Jugla vadītājs Aleksandrs Pavlovskis.

Lasīt tālāk...

Kaimiņi nesadalīja ceļu uz māju

SERVITŪTS: kas par to jāzina un kā to izmantot? Atbildam uz visiem svarīgākajiem jautājumiem

„Esam nonākuši neapskaužamā situācijā – līdzās mūsu mājai Juglā ir uzcelta daudzstāvu jaunceltne, kuras īpašnieki mums vairs neļauj izmantot ceļa posmu uz viņiem piegulošā zemesgabala. Citas iespējas piebraukt mājai mums nav, iespējams mēs pie tāda tiksim nākamajā gadā ar Rīgas domes palīdzību. Patlaban mūsu mājai nevar piebraukt pat speciālais transports, piemēram, atkritumu savācējs. Esam dzirdējuši par servitūta nodibināšanu ceļam līdz mājai. Lūdzu, izstāstiet, kas ir servitūts un kā tas mums var palīdzēt?”

Kad juristi piemin vārdu „servitūts”, daudzus cilvēkus pārņem šausmas. Jādomā, ka vārds vienkārši nav zināms, tādēļ vienkārša cilvēka dzīvē nepieņemams. Kaut gan patiesībā reālajā dzīvē ir ārkārtīgi daudz situāciju, kad šo instrumentu var sekmīgi izmantot. Mēģināsim tikt skaidrībā.

Lasīt tālāk...

„Kurš iedzīvojas uz dzīvokļu rēķiniem?”

Maksu par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem iespējams samazināt par 9%. Kādēļ pie varas esošie politiķi bremzē šo jautājumu risināšanu?

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, valsts iedzīvotāji par savu mājokli tērējuši vidēji 13,5% no kopējiem ģimenes ienākumiem. Turklāt vientuļiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, šie tēriņi bija 25,5% no mēneša ienākumiem. Šajā gadā, pieaugot energoresursu cenām, var pieaugt arī komunālo pakalpojumu rēķini. Vai cilvēki spēs tos samaksāt?

Nodokli ieviesa pēc Eiropas Savienības norādījumiem

Beidzamajos gados valdība nav centusies aizstāvēt tautu, bet gluži pretēji – uz tās rēķina tiek papildināts valsts budžets.

Lasīt tālāk...

Nav ļaunuma bez labuma

Šīs mājas karnīze uzkrita tieši uz pagalmā novietotās mašīnas, pārvaldniece paziņoja par maksātnespēju un atstāja īpašniekus bez naudas, bez remonta un parādos. Apbrīnojami, cik ātrā laikā visas šīs problēmas izdevās atrisināt

Rīgas centrā, netālu no tirgus un dzelzceļa stacijas, atrodas nams ar vecajiem īres namiem tipisku likteni. Vēl 2018. gada sākumā mājas īpašnieki nezināja, kā izpildīt Rīgas būvju sakārtošanas pārvaldes uzlikto pienākumu savest kārtībā ēkas fasādi. Tomēr īpašnieki prata izkļūt no sarežģījumiem – viņi izvēlējās jaunu pārvaldnieku un ar viņa palīdzību sāka mājas glābšanas darbus.

1991. gadā, kad sāka darboties likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, un 1992. gadā, kad stājās spēkā likums Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā, daļa Latvijas iedzīvotāji kļuva par privātīpašniekiem. Ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, un vietā ir jautājums: „Ko esat izdarījuši savas mājas labā?” Nav brīnums, ja parastā atbilde būs: „Neko!” Taču laiks dara savu – ja jau iepriekš slikti apsaimniekotās mājās neko nedara vēl gadu desmitiem, tad tām sākas tehniskas problēmas. Tādā stāvoklī 2018. gadā atradās arī nams Rīgā, Gogoļa ielā 8/10.

Lasīt tālāk...

Vai esat savas mājas saimnieks?

Dzīvokļu īpašnieku tiesības, ja māja nav pārņemta viņu valdījumā. Latvijā dzīvokļu īpašnieki savā valdījumā pārņēmuši tikai nedaudz vairāk par 20% daudzdzīvokļu māju.

Kaut arī kopš daudzdzīvokļu māju nodošanas privatizācijai ir pagājis vairāk nekā 20 gadu un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par mājas privatizācijas sākšanu jārīko kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un apsaimniekotu māju pašu spēkiem vai nodotu pārvaldīšanas tiesības ar savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, tas izdarīts nedaudz vairāk par 20% māju. Tas ir ļoti maz, it īpaši, ja salīdzinām, ka Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 90%, raksta lvportals.lv.

Lasīt tālāk...