Ko sagaidīsim no 2019. gada?

Saeima sola jaunus likumus, Rīgas dome dāvina 2 miljonus eiro māju remontiem, Ekonomikas ministrija atradusi naudu pārcelšanās pabalstiem saimnieku māju īrniekiem

Katrs dzīvokļa īpašnieks vai tā īrnieks cer, ka nākamais gads būs labāks par iepriekšējo. Mēs visi vēlamies, lai rēķini par dzīvokli kļūtu saprotamāki, lai dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūtu jāmaksā nomas maksa par zemi zem mājas, lai māju pārvaldnieki laikus veiktu remontus mājās un dzīvokļu īpašniekiem atskaitītos par līdzekļu tēriņiem.

Ko dara Saeima un Rīgas dome, lai iedzīvotāju vēlmes piepildītos? Šos jautājumus uzdevām 13. Saeimas deputātiem, sabiedrisko organizāciju un apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvjiem. Apkopojot atbildes, izrādījās, ka jaunumu būs daudz.

Galvenais uzdevums – paspēt līdz 2019. gada maijam

Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs uzsver, ka deputātiem, tāpat kā iepriekš, viens no prioritārajiem jautājumiem ir zemes nomas maksas samazināšana trešajām personām piederošajai zemei zem daudzdzīvokļu mājām.

Atgādināsim, ka 12. Saeima pieņēma grozījumus privatizācijas likumā, kas noteica pakāpenisku nomas maksas likmju samazināšanu līdz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Jau 2018. gadā visiem no jauna slēgtajiem līgumiem likme nedrīkstēja pārsniegt 5% gadā, bet 2019. gadā – 4% no zemesgabala kadastrālās vērtības. Šo lēmumu zemju īpašnieki apstrīdēja Satversmes tiesā un lietu vinnēja. Latvijas Republikas Augstākā tiesa atzina, ka grozījumi likumā ir pieņemti, pieļaujot procesuālus pārkāpumus. Tagad līdz 2019. gada maijam Saeimai ir jāpieņem jauni grozījumi, ievērojot Satversmes tiesas spriedumā norādīto. Ja Saeima ar šo uzdevumu netiks galā līdz 2019. gada 1. maijam, zemes nomas maksas likme tiks atjaunota iepriekšējā – 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

– Mūsu pienākums ir pieņemt likumos vajadzīgos grozījumus, saskaņā ar kuriem nomas likme 2021. gadā nedrīkstēs pārsniegt 3% no kadastrālās vērtības gadā, – uzsver S. Dolgopolovs.

– Vai Saeimai ir pa spēkam pieņemt tādus grozījumus, kurus zemju īpašnieki tūdaļ pat neapstrīdēs Satversmes tiesā?

– Domstarpības būs jebkurā gadījumā, jo šo jautājumu skatīšanu allaž pavada ļoti vētraini strīdi. Pat reizē, kad tika skatīta labojumu atbilstība Satversmei, Augstākās tiesas tiesnešu viedokļi dalījās burtiski uz pusi – 3 tiesnešu lēmums bija tautas pusē, 4 aizstāvēja zemju īpašniekus. Svarīgi ir saprast, ka zemju īpašnieki apstrīdēja nevis likuma grozījumu saturu, bet gan procesuālo kārtību, kādā šie grozījumi tika pieņemti.

Vai 10 000 parakstu pazuda?

Šī gada decembrī Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā no jauna tika skatīts likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Atgādināsim, ka šī projekta pirmais lasījums tika pieņemts 12. Saeimā, un tas paredz daudzdzīvokļu māju īpašniekiem iespēju izpirkt trešajām personām piederošo zemi zem viņu mājām. Patlaban parlamentā atkal atsākušās sarunas par nepieciešamību pilnībā pārskatīt principus, pēc kuriem notiks zemju izpirkšana.

– Viena no problēmām ir tā, ka valsts nevarēs piespiest zemes īpašnieku pārdot viņam piederošo zemi, ja nu tikai pati kļūs par starpnieci šādos darījumos un paziņos, ka šāda izpirkšana nepieciešama sabiedrības interesēs. Tam piekrīt arī dzīvokļu īpašnieki. Nesen portālā manabalss.lv beidzās parakstu vākšana petīcijai, kurā Latvijas iedzīvotāji piedāvā valstij izpirkt saimnieku zemi un neuzlikt šo pienākumu dzīvokļu īpašniekiem. Šī petīcija tika nosūtīta Ministru kabinetam, – stāsta S. Dolgopolovs.

– Kāda bija atbilde?

– Diemžēl saņēmām visai izplūdušu atbildi, tādēļ pateikt, kāda ir Ministru kabineta nostāja, es nevaru. Jaunajiem ministriem jāsaprot, ka no viņiem steidzamības kārtā netiek prasīts budžetā atrast 200 miljonus eiro saimnieku zemju izpirkšanai zem daudzdzīvokļu mājām. No valsts gaida saprotamu un pašai valstij izdevīgu mehānismu dalītā īpašuma izbeigšanai. Piemēram, valsts varētu saimnieku zemesgabalus izpirkt, bet pēc tam tos ilgstoši iznomāt iedzīvotājiem. Nomas maksa kompensētu no valsts puses ieguldītos līdzekļus. Kā vēl vienu variantu varētu apspriest norēķināšanos ar zemju īpašniekiem valsts vērtspapīros.

– Vai jaunais Ministru kabinets atgriezīsies pie šī jautājuma vai varbūt 10 000 iedzīvotāju paraksti būs savākti velti?

– Tas būs atkarīgs no to cilvēku profesionalitātes, kuri kļūs par jaunās valdības locekļiem. Visvieglākais ir pateikt – budžetā naudas nav. Taču esmu pārliecināts – ja jaunajā valdībā būs domāt spējīgi cilvēki, tad risinājums vienmēr atradīsies.

– Ko tajā laikā darīs Saeima?

– 2019. gadā esam ieplānojuši organizēt lielu konferenci, kurā uzklausīsim visdažādākos viedokļus par to, kā Latvijā izbeigt dalītā īpašuma attiecības.

Saimnieku zemju izpirkšana – atkal prioritāte

Pazīstamā cilvēktiesību aizstāve Regīna Loč­mele-Luņova atkal ir ievēlēta gan 13. Saeimā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā. Viņa uzskata, ka deputātiem būs jātiek skaidrībā ne tikai ar zemju nomas likmju jautājumu, bet arī jālabo Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts Par dzīvojamo telpu īri.

– Protams, jautājums par piespiedu zemes nomu un dalītā īpašuma izbeigšanu ir un paliek pats aktuālākais. Lai šo jautājumu atrisinātu, parlamentam būs jādarbojas divos virzienos. Pirmkārt, mums būs jāpieņem grozījumi likumā Dzīvokļu īpašuma likums, kuri pieļaus pakāpenisku zemes nomas likmju samazinājumu no 6 līdz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Esam noteikuši priekšlikumu iesniegšanas laiku līdz 2019. gada 13. februārim un plānojam iekļauties mums dotajā termiņā līdz maijam.

Tālāk Saeima turpinās darbu pie likumprojekta par dalītā īpašuma izbeigšanu. Mēs šo darbu sāksim praktiski no jauna, ņemot vērā visas kļūdas, uz kurām sabiedriskās organizācijas jau norādīja 12. Saeimai.

– Kāda bija galvenā problēma, kas 12. Saeimai neļāva pieņemt Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu?

– Nelaime bija tā, ka abi likumprojekti – gan Tieslietu ministrijas, gan darba grupas, kuru vadīja deputāts Viktors Valainis, izstrādātais – precīzi ņēma vērā zemju īpašnieku intereses, bet dzīvokļu īpašnieku vajadzības piemirsa. Mēs, 13. Saeimas deputāti, esam izvēles priekšā: vai nu sākt likumprojekta izstrādi no nulles, vai arī par pamatu izmantot deputāta Viktora Valaiņa projektu. Pirmais, ko esam plānojuši veikt, lai nekļūdītos lēmuma pieņemšanā, – organizēsim Saeimā lielu konferenci par dalītā īpašuma jautājumiem. Šajā konferencē būs pārstāvētas visas ieinteresētās puses. Tikai pēc tam, kad būs uzklausīti visi viedokļi, varēsim virzīties tālāk.

Gaidām priekšlikumus likumam Par dzīvojamo telpu īri

– Iepriekšējā sasaukuma deputāti jums atstājuši mantojumā sarežģīto un pavisam jauno likumprojektu Par dzīvojamo telpu īri. Tas jau ir izsaucis ne mazums strīdu, jo paredz līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā un paredz tiesības parādnieku izlikt bez tiesas sprieduma. Kā šo likumu skatīs jaunā Saeima?

– Īres tirgus attīstība Latvijā tik tiešām kavējas, jo nekustamo īpašumu attīstītāji nav ieinteresēti būvēt īres namus, jo nesajūt likuma aizsardzību. Piemēram, patlaban spēkā esošais likums īrniekam ļauj gadiem dzīvot un nemaksāt ne īri, ne komunālos maksājumus, tā kā tiesvedības par izlikšanu no īrētajām platībām velkas ļoti ilgi. Jāpiekrīt, ka šajā aspektā likuma normas jāpadara stingrākas, bet īres attiecības denacionalizētajās mājās, kur īrnieki joprojām dzīvo ar vecajiem beztermiņa īres līgumiem, jārisina atsevišķi. Šīs ļaužu grupas intereses valstij ir jāsargā pēc atsevišķi izstrādātiem nosacījumiem. Es esmu nozīmēta par referenti jautājumos, kas skar likumu Par dzīvojamo telpu īri, tādēļ aicinu visus Latvijas iedzīvotājus: ja jums ir idejas vai priekšlikumi minētā likumprojekta uzlabošanai, dariet tos zināmus. Mums ir svarīgs ne tikai sabiedrisko organizāciju vai juristu, bet arī iedzīvotāju viedoklis.

– Kur iedzīvotāji var iesniegt savus priekšlikumus?

– Var sūtīt uz manu elektronisko pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Lūdzu iedzīvotājus norādīt arī savu tālruņa numuru, lai pēc tam būtu iespēja sazināties.

No redakcijas papildinām, ka ar likumprojektu Par dzīvojamo telpu īri iespējams iepazīties Saeimas datubāzē: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/10A271C0238A47ACC225828A0025D15A/OpenDokument#a.

Atrasta nauda pabalstiem

– Kādus vēl jaunumus iedzīvotāji var gaidīt no Saeimas un ministrijām?

– Ir labi jaunumi tiem denacionalizēto māju īrniekiem, kuriem ir tiesības saņemt pārcelšanās pabalstu, – stāsta Regīna Ločmele-Luņova. – Šis pabalsts nav izmaksāts aptuveni 10 gadus, jo valsts nespēja atrast tam nepieciešamos līdzekļus. Atgādināsim, ka pārcelšanās pabalstiem naudu uz pusēm nodrošina valsts un pašvaldība. Šoruden Ekonomikas ministrija paziņoja, ka budžetā šim mērķim atrasti 3,57 miljoni eiro, turklāt ministrija ir pieprasījusi 587 tūkstošus eiro kompensāciju izmaksām nākamajā gadā.

– Kad varētu sākties maksājumi?

– Pagaidām tas nav skaidrs, bet Saeimā ir pieņemts lēmums par Mājokļu apakškomisijas izveidi, kuras uzdevums būs kontrolēt šos līdzekļus.

– Ko jūs kā deputāte vēl vēlētos darīt iedzīvotāju un īrnieku labā?

– Man ir vēlme strādāt, lai pilnveidotu likumdošanu, kas skar dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Svarīgi, lai iedzīvotāji tik tiešām varētu pārņemt mājas, tādēļ kopīgo lēmumu pieņemšanas procedūrai jākļūst maksimāli saprotamai.

Dome gaida budžetu un turpina būvēt

Kamēr Saeimā turpinās darbs pie pārvaldīšanas likumdošanas pilnveidošanas, Rīgas domei jau ir labi jaunumi. Kā pastāstīja Mājokļu un vides komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, pašvaldība arī 2019. gadā turpinās remontēt dzīvokļus no pašvaldības fonda līdzekļiem:

– Mēs katru gadu izremontējam un piešķiram rindās gaidošajiem aptuveni 150 šādu dzīvokļu. Precīzs dzīvokļu skaits, kas būtu jāizremontē 2019. gadā, vēl nav zināms, jo to nosaka budžets. Savukārt pašvaldības budžets vistiešākajā veidā ir saistīts ar valsts budžetu, kura pieņemšana šogad ir ļoti aizkavējusies. Kā Rīgas domes Finanšu komisijas loceklis varu izteikt minējumu, ka pašvaldības budžets tiks pieņemts, ātrākais, 2019. gada februārī vai pat martā. Tas nozīmē, ka līdz pavasarim mēs dzīvosim ar pagaidu budžetu, ik mēnesi saņemot tikai 1/12 daļu no kopējā pašvaldības budžeta pagājušajā gadā. Tas izslēdz iespēju attīstīt jaunus investīciju projektus.

Tomēr ar prieku varu paziņot, ka sarežģījumi ar budžetu nekādi neietekmēs mūsu galveno mājokļu projektu Bolderājā. Tur, Mežrozīšu prospektā, patlaban notiek jaunā pašvaldības dzīvojamā kompleksa būvniecības pirmā kārta. Plānots, ka pirmie 218 pašvaldības dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā jau 2019. gadā. Šajā kompleksā būs arī grupu dzīvokļi jaunajām māmiņām, kuras nonākušas grūtā situācijā, un liela poliklīnika visiem Rīgas iedzīvotājiem. Ļoti iespējams, ka 2019. gadā Rīga tiks arī pie jaunas šķeldas katlumājas. Tas nenozīmē, ka sagaidāms tarifa samazinājums apkurei un karstajam ūdenim, bet cenu kāpums gan vairs nebūs iespējams. Turklāt siltumenerģija, ko no šīm katlumājām saņems Rīgas siltuma klienti, būs kļuvusi vēl zaļāka.

Pabalstu jautājumu risinās jaunā valdība

Vjačeslavam Stepaņenko pavaicājām par iespējamo laiku, kad varētu sākties pabalstu izmaksa denacionalizēto māju īrniekiem.

– Ekonomikas ministrija paziņoja, ka ir sagādājusi aptuveni 4 miljonus eiro pārcelšanās pabalstu izmaksai cilvēkiem, kuri dzīvo denacionalizētās mājās. Vai Rīgas domei atradīsies otri 4 miljoni kā līdzfinansējums pabalstiem?

– Protams, atradīsies. Šo naudu mēs budžetā rezervējam gadu no gada, bet nekādi nevarējām sākt pabalstu izmaksāšanu tādēļ, ka valsts nevarēja nodrošināt savu daļu. Es tikai vēlos pavaicāt Ekonomikas ministrijas darbiniekiem – vai viņi ir pārliecināti par saviem paziņojumiem? Vai viņi zina, kā pret pabalstu izmaksu izturēsies jaunā valdība? Vai jaunais ekonomikas ministrs šos pabalstus uzskatīs par prioritāti vai arī naudu novirzīs citām vajadzībām? Nezinot tiešas atbildes uz šiem jautājumiem, izturos ar lielu piesardzību pret solījumiem uz papīra. Būšu ārkārtīgi iepriecināts, ja valdība beidzot atcerēsies par saimnieku mājās dzīvojošo cilvēku vajadzībām.

Tiesvedības ar zemju īpašniekiem nebeidzas

Sabiedriskās organizācijas, kuras darbojas, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses, 2019. gadā negrasās sēdēt bezdarbībā. Viena no aktīvākajām – biedrība Tauta pret zemju baroniem – jau 2017. gadā sāka reālu cīņu ar alkatīgajiem zemju īpašniekiem un negrasās pierimt. Lūk, ko pastāstīja biedrības Tauta pret zemju baroniem priekšsēdētājs Vladimirs Tkačenko:

– Mūsu biedrība ir dibināta 2017. gadā, kad zemes īpašnieku apvienība Normunda Šlitkes vadībā sāka iedzīvotājiem izsūtīt laimes vēstules, kurās atgādināja par parādiem par zemes nomu desmit gadu senā pagātnē. Sākām piedalīties tiesās, aizstāvot iedzīvotāju tiesības, un pierādījām, ka zemes īpašniecēm – juridiskām personām (firmām) – ir tiesības prasīt parādu par zemes nomu tikai par beidzamajiem trim gadiem, kā tas paredzēts Komerclikumā. 90% tiesu beidzās ar labvēlīgu spriedumu iedzīvotājiem, bet zemes īpašnieki mierā neliekas – viņi turpina šos spriedumus pārsūdzēt. Punktu tam visam var pielikt tikai Augstākā tiesa. Vēlos atgādināt, ka pirmā šāda prasība Augstākajā tiesā nonāca 2018. gada vidū, bet pagaidām tā vēl nav skatīta pēc būtības. Rajonu tiesas visu laiku likuma normas interpretē dažādi: vienā gadījumā ir spriedums, ka zemes īpašniekam jārīkojas tā, kā noteikts Komerclikumā – jāpiedzen parādi tikai par beidzamajiem trim gadiem, cita tiesa beidzas ar spriedumu, ka dzīvokļa īpašniekam jāsamaksā viss parāds desmit gadu periodā. Reizēm lieta nonāk līdz absurdam – vienas mājas iedzīvotājiem ir gan viens, gan otrs spriedums, tādēļ mēs ar nepacietību gaidām Augstākās tiesas spriedumu, kuram jāpieliek punkts šim juceklim.

Likumprojekts, kurš nav iedzīvotāju interesēs

– Mēs nodarbojamies ne tikai ar tiesvedībām, mēs aizstāvam dzīvokļu īpašnieku intereses Saeimā un citās organizācijās, – turpina Vladimirs Tkačenko. – Mums, piemēram, ir izdevies vienoties ar lielāko namu apsaimniekošanas uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks par to, ka visi jaunie zemes nomas līgumi tiek slēgti ar samazinātu likmi – 5% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Tāda kārtība ir noteikta likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Kaut arī Satversmes tiesa šo grozījumu ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, līdz 2019. gada maijam tas joprojām ir spēkā. Tāpat mūsu biedrībai Tauta pret zemju baroniem ir izdevies apturēt likumprojekta Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums tālāko skatīšanu Saeimā. Protams, ka mēs nenoliedzam zemju izpirkšanas nepieciešamību, bet ne jau tādā veidā, kā tas tika piedāvāts šajā likumprojektā, – absolūti pret iedzīvotāju interesēm. 2019. gadā mēs par vienu no saviem uzdevumiem uzskatām dalību risinājumu meklēšanā dalītā īpašuma izbeigšanas jautājumā.

Izremontētas 48 mājas, rindā ir vēl 30

2018. gadā Rīgā tika sākta eksperimentāla pašvaldības programma līdzfinansējuma piešķiršanai daudzdzīvokļu mājām remontdarbu veikšanai. No sākuma tika plānots, ka pašvaldība šim mērķim izdalīs apmēram 500 000 eiro. Ja dzīvokļu īpašnieki savu māju ir pārņēmuši valdījumā (māja nav pašvaldības bilancē) un nodibinājuši biedrību, tad viņi var pieteikties uz pašvaldības līdzfinansējumu, kas ir 50% no remontdarbos iztērētajiem līdzekļiem. Jau 2018. gada vidū kļuva skaidrs, ka ar pusmiljonu eiro nepietiks, jo mājas par šo iespēju izrādīja lielu interesi. Par to, kā programma darbosies 2019. gadā, pastāstīja Aleksejs Rosļikovs, Rīgas domes deputāts un līdzfinansējumam pieteikto iesniegumu izskatīšanas komisijas priekšsēdētājs:

– 2018. gadu mēs pabeidzam ar ievērības cienīgu rezultātu – 50% līdzfinansējuma tika piešķirti 48 mājām, un tas pašvaldības budžetam izmaksāja 1 300 000 eiro. Nākamajā gadā programma paplašināsies, tajā parādīsies divas jaunas pozīcijas: iedzīvotājiem būs iespēja pieteikties ne tikai remontdarbiem, būs iespējams veikt arī labiekārtošanas darbus – ierīkot bērnu spēļu laukumus, mainīt celiņu klājumus, ierīkot atkritumu konteineru laukumus utt. Otrs jauninājums – apkures sistēmu renovāciju līdzfinansējumam varēs pieteikties arī tās mājas, kurās nav nodibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības. Šādu zaļo koridoru mēs pieļaujam tikai tiem, kuri vēlas nomainīt apkures sistēmas, jo daudzās rīdzinieku mājās tā ir galvenā problēma. Ar Rīgas domes līdzfinansējumu iedzīvotāji varēs nomainīt stāvvadus, guļvadus, radiatorus un siltummezglus.

– Vai domājat, ka iedzīvotāju ieinteresētība 2019. gadā saglabāsies?

– Esmu par to pārliecināts, jo jau pašlaik mums ir 30 pienācīgi noformēti iesniegumi no 30 mājām, kuras līdzfinansējumu varēs saņemt pirmajā mūsu komisijas sēdē 2019. gadā. Ja ņemam vērā, ka katru mēnesi pie mums vēršas apmēram 15 māju pārstāvji, tad 2019. gadā plānoto mēs sasniegsim.

Programmas rezultāts ir 200 jaunas dzīvokļu īpašnieku biedrības

– Vai starp potenciālajiem programmas dalībniekiem ir liels atbirums?

– Pašlaik atbiruma vēl nav, jo visām mājām, kurām ir pieļautas kļūdas dokumentu noformēšanā, tiek dots laiks to novēršanai. Vienām mājām tas izdodas ātrāk, citām – lēnāk.

– Kādu labumu no palīdzības programmas gūst Rīgas dome?

– No paša sākuma mūsu mērķis bija mācīt dzīvokļu īpašniekus apvienoties un kopīgi domāt par savas mājas labiekārtošanu. Pirmais nosacījums – programmā piedalās tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības, tādēļ 2018. gada 10 mēnešos biedrību skaits palielinājās par 20%, tagad Rīgā to ir 800. Iespējams, ka biedrību dibināšana ir dabisks process, bet es sliecos domāt, ka šo procesu paātrināja mūsu programma. Tālāk mēs vēlamies, lai iedzīvotāji no dažādām mājām sāktu aktīvāk kontaktēt savā starpā un apspriest paveikto. Tas jau notiek: mūsu programmas dalībnieki stāsta, kā dodas cits pie cita viesos, lai apspriestu veiksmīgākos darbus un pārliecinātos par padarītā kvalitāti.

– Cik naudas Rīgas dome ir gatava piešķirt programmai 2019. gadā?

– Programmai ir paredzēti aptuveni 2 miljoni eiro. Ja tikai rīdziniekiem būs interese, esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim vēl papildu līdzekļus. Esmu dzirdējis, kā daudzu māju pārstāvji raizējas: „Vai tiešām šī ir ilgtermiņa programma un jūs nepaziņosiet par tās slēgšanu, piemēram, gada vidū?” Vēlos visus nomierināt, ka programma darbosies, kā minimums, līdz 2021. gadam.

Jāsakārto attiecības ar iedzīvotājiem

Kas jauns lielākā apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks plānos? Kā pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns, labas ziņas ir saistībā ar mājokļu renovāciju iespējām:

– Aptuveni 100 Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekošanā esošās mājas ir pieņēmušas lēmumu par dalību mājas renovācijas programmā, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu. Pirms gada, kad neviens neticēja renovācijai, mēs sev par pienākumu noteicām sakārtot 50 māju dokumentāciju startam ES projektu konkursā. Vēlos pateikt, ka jau šogad dažās mājās sāksies reāli remontdarbi.

Otrs uzdevums, ko 2019. gadā sev ir izvirzījis uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, ir komunikācijas uzlabošana ar iedzīvotājiem. Par piemēru sev varam ņemt uzņēmumu Latvenergo vai Sadales tīkls darbu: lai kurā vietā Latvijā ir notikusi avārija, klients par to tiek informēts. Jau dažas minūtes pēc elektroenerģijas padeves pārtraukuma klients saņem īsu paziņojumu savā telefonā, kurā ir norādīts avārijas cēlonis un pateikts aptuvenais novēršanas laiks. Mēs vēlamies strādāt tāpat – lai klienti saņemtu atbildi, pirms paspējuši mums uzdot jautājumu.

Runājot par tiešajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem, jau 2018. gada oktobrī mēs klientus iepazīstinājām ar jaunajām tāmēm un paredzēto remontdarbu plāniem. Aptuveni 40% mūsu apsaimniekoto māju maksa par apsaimniekošanu saglabāsies iepriekšējā līmenī, 40% dažādu iemeslu dēļ tā tiks paaugstināta, bet 20% māju tā samazināsies. Līdz 27. novembrim dzīvokļu īpašnieki varēja tāmes apspriest un savu viedokli darīt zināmu pārvaldniekam. Mājās, kuras nekādus lēmumus nepieņēma, mūsu piedāvātā maksa stāsies spēkā ar jaunā gada pirmo dienu.