Nav ļaunuma bez labuma

Šīs mājas karnīze uzkrita tieši uz pagalmā novietotās mašīnas, pārvaldniece paziņoja par maksātnespēju un atstāja īpašniekus bez naudas, bez remonta un parādos. Apbrīnojami, cik ātrā laikā visas šīs problēmas izdevās atrisināt

Rīgas centrā, netālu no tirgus un dzelzceļa stacijas, atrodas nams ar vecajiem īres namiem tipisku likteni. Vēl 2018. gada sākumā mājas īpašnieki nezināja, kā izpildīt Rīgas būvju sakārtošanas pārvaldes uzlikto pienākumu savest kārtībā ēkas fasādi. Tomēr īpašnieki prata izkļūt no sarežģījumiem – viņi izvēlējās jaunu pārvaldnieku un ar viņa palīdzību sāka mājas glābšanas darbus.

1991. gadā, kad sāka darboties likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, un 1992. gadā, kad stājās spēkā likums Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā, daļa Latvijas iedzīvotāji kļuva par privātīpašniekiem. Ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, un vietā ir jautājums: „Ko esat izdarījuši savas mājas labā?” Nav brīnums, ja parastā atbilde būs: „Neko!” Taču laiks dara savu – ja jau iepriekš slikti apsaimniekotās mājās neko nedara vēl gadu desmitiem, tad tām sākas tehniskas problēmas. Tādā stāvoklī 2018. gadā atradās arī nams Rīgā, Gogoļa ielā 8/10.

Lasīt tālāk...

Vai esat savas mājas saimnieks?

Dzīvokļu īpašnieku tiesības, ja māja nav pārņemta viņu valdījumā. Latvijā dzīvokļu īpašnieki savā valdījumā pārņēmuši tikai nedaudz vairāk par 20% daudzdzīvokļu māju.

Kaut arī kopš daudzdzīvokļu māju nodošanas privatizācijai ir pagājis vairāk nekā 20 gadu un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par mājas privatizācijas sākšanu jārīko kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un apsaimniekotu māju pašu spēkiem vai nodotu pārvaldīšanas tiesības ar savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, tas izdarīts nedaudz vairāk par 20% māju. Tas ir ļoti maz, it īpaši, ja salīdzinām, ka Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 90%, raksta lvportals.lv.

Lasīt tālāk...

„Pēc mēneša pagalms bija kā jauns”

Kā jāsadarbojas mājas vecākajam un pārvaldniekam? Ideālas sadarbības piemērs Mežciemā

Šajā gadā Sergeja Eizenšteina ielā 67, 69, 71, 73, 75, 77 un 79 māju iedzīvotāji sagaidīja apjomīgus trotuāra remontdarbus. Jāatzīmē, ka 69. mājas pilnvarotā persona Jadviga Kārkliņa daudzus gadus bija meklējusi palīdzību dažādās iestādēs, lai panāktu pussabrukušo trotuāru atjaunošanu, bet vienmēr saņēmusi atteikumu. Tā tas turpinājās līdz reizei, kad notikumos iesaistījās uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks iecirkņa Jugla vadītājs Aleksandrs Pavlovskis.

Lasīt tālāk...

„Mums ieteica sūdzēties prezidentam!”

Iedzīvotāji: „Mūsu māja katru gadu vidēji uzkrāj aptuveni 16 000 eiro, vecā apsaimniekotāja darbības laikā remontdarbus netikām piedzīvojuši...”

Arī šajā gadā Rīgas pilsēta turpina remontēt daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus un piebraucamos ceļus. Šogad darbiem piešķirti 4 miljoni eiro, bet kopš programmas sākšanas 2012. gadā kopumā tai iztērēti vairāk par 25 miljoniem eiro. Pilsētas vadība plāno, ka darbi tiks turpināti katru gadu līdz laikam, kamēr pilsētā nebūs savesti kārtībā visi pagalmi.

Pateicība par labo darbu

Šajās dienās beidzas pagalma remonts mājām Slokas ielā 46, 48a, 48 un 50. Iedzīvotāji izsaka vislielāko pateicību Pārdaugavas izpilddirekcijas Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas vecākajam speciālistam Imantam Kaleinim, jo, pateicoties viņa atbalstam, mājām izdevās iesaistīties pašvaldības programmā, un vecākajam speciālistam Andrejam Zilgalvim.

Lasīt tālāk...

„Kurš iedzīvojas uz dzīvokļu rēķiniem?”

Maksu par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem iespējams samazināt par 9%. Kādēļ pie varas esošie politiķi bremzē šo jautājumu risināšanu?

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, valsts iedzīvotāji par savu mājokli tērējuši vidēji 13,5% no kopējiem ģimenes ienākumiem. Turklāt vientuļiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, šie tēriņi bija 25,5% no mēneša ienākumiem. Šajā gadā, pieaugot energoresursu cenām, var pieaugt arī komunālo pakalpojumu rēķini. Vai cilvēki spēs tos samaksāt?

Nodokli ieviesa pēc Eiropas Savienības norādījumiem

Beidzamajos gados valdība nav centusies aizstāvēt tautu, bet gluži pretēji – uz tās rēķina tiek papildināts valsts budžets.

Lasīt tālāk...

Kā darbojas māju pārvaldnieku reģistrs?

Vēlaties visu uzzināt par mājas pārvaldnieka kvalifikāciju un izglītību? Šajā jautājumā palīdz valdība

„Mūsu māja vēlas nomainīt apsaimniekotāju un izvēlēties kādu atbildīgāku un profesionālāku uzņēmumu. Saprotams, vispirms mēs sākām apvaicāties kaimiņmāju iedzīvotājiem – vai viņi ir apmierināti ar savu apsaimniekotāju, kooperatīvu vai īpašnieku biedrību? Savācām informāciju, izvēlējāmies vairākus uzņēmumus ar labu reputāciju un palūdzām sagatavot mājai tāmi, lai redzētu, cik ļoti varētu mainīties izmaksas. Tiklīdz būsim saņēmuši piedāvājumus, sasauksim dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un spriedīsim, kuru uzņēmumu izvēlēties par savu nākamo apsaimniekotāju.

Lasīt tālāk...