Jelgavā atjauno veselus kvartālus

2018. gadā lēmumu par atjaunošanu ir pieņēmušas astoņas mājas

Izskanot uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) vārdam, cilvēkiem visbiežāk tas asociējas ar apjomīgiem ēku atjaunošanas jeb renovācijas projektiem. Kā māju atjaunošana veicās 2018. gadā, un kas pārvaldniekam plānots jaunajā sezonā, stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Pirmais objekts – izdevies!

– 2018. gada maijā Jelgavā tika pabeigta atjaunošana pirmajai ēkai, kura pretendēja uz līdzfinansējumu finanšu institūcijas Altum programmā. Jāatgādina, ka šī projekta ietvaros programmas dalībniekiem tiek dota iespēja pretendēt uz 50% finanšu līdzekļu atmaksu no valsts un Eiropas fondiem, kas izlietoti mājai nepieciešamajos remontdarbos, – uzsver Oļegs Kukuts. – Piemēram, mājas Vīgriežu ielā 30 Jelgavā atjaunošana bija plānota vēl iepriekšējā līdzfinansējuma piešķiršanas periodā no 2009. līdz 2013. gadam, kad Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu sadali Latvijā uzraudzīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Taču šajā periodā tā arī neizdevās projektu realizēt.

– Kādi ir mājas Vīgriežu ielā 30 iedzīvotāju ieguvumi no renovācijas?

– Iesākumā jāpasaka daži vārdi par objektu – tā ir piecstāvu ēka ar 39 dzīvokļu īpašumiem un renovācijas ietvaros tur tika izdarīti visi darbi, lai maksimāli paaugstinātu siltumnoturību: sākot ar ārsienu siltināšanu, beidzot ar jaunas divcauruļu apkures sistēmas izbūvi, turklāt katrs sildķermenis tika aprīkots ar termoregulatoru un alokatoru.

Atjaunotajai mājai ir interesants projekts – katrā stāvā ir divi gaiteņi ar ieejām dzīvokļos. Katra gaiteņa galā bija izbūvēta veļas žāvētava – pēc būtības atvērta telpa, kura nebija racionāli izmantojama. Ēkas atjaunošanas laikā šīs telpas aizstikloja, un iedzīvotāji uzreiz sāka tās izmantot kā palīgtelpas.

Pirmie dati par objektu ir iepriecinoši – efekts pēc renovācijas pārliecinoši parāda apkures izdevumu samazinājumu.

Darbi atmaksājas ātri

– Cik dzīvokļu īpašniekiem izmaksāja paveiktie darbi?

– Šīs konkrētās mājas atjaunošana izmaksāja teju 350 tūkstošus eiro. Māja bankā ņēma aizdevumu un saņēma 50% līdzfinansējumu. Aizdevuma noteikumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieki naudu atmaksās 15 gadu termiņā, bet renovācija sevi būs atpelnījusi daudz ātrāk.

– Kā ēku atjaunošanas process Jelgavā attīstās kopumā?

– Patlaban no mūsu pārvaldīšanā esošajām ēkām ir atjaunotas 20, divas no tām – Vīgriežu ielā 30 un Lāčplēša ielā 21 – jau šīs programmas ietvaros. Apmēram pēc mēneša būs pabeigti renovācijas darbi mājā Lāčplēša ielā 23, pilnā jaudā būvnieki strādā Lāčplēša ielā 17. Pēc šo darbu pabeigšanas Lāčplēša iela Jelgavā iezīmēsies ar atjaunoto māju kvartālu. Pašlaik tur ir jau trīs pilnībā renovētas mājas, divās darbi tiks pabeigti pavasarī, bet vēl vienam objektam patlaban tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija.

– Kā sagadījās, ka šajā ielā dzīvojošie gandrīz vienlaikus izlēma par savu māju renovācijas darbiem?

– Viss sākās jau tad, kad mēs veicām darbus mājā Lāčplēša ielā 19A. Apkārtējo māju iedzīvotāji sāka pastiprināti interesēties, bet vēl baidījās lemt par dalību programmā. Pēc tam, kad netālu bija atjaunota vēl viena māja, mucai spunde bija vaļā: apkārtējo daudzstāvu māju iedzīvotāji noskaidroja atbildes uz neskaidriem jautājumiem un arī balsoja par renovāciju. Pašlaik šajā kvartālā palikušas vairs tikai trīs neatjaunotas mājas un divu māju dzīvokļu īpašnieki ir lēmuma pieņemšanas procesā.

Kavēties nedrīkst!

– Vai visas mājas, kuras iecerējušas renovāciju, pagūs iesniegt pieteikumus šajā programmā?

– Nedrīkst aizmirst, ka valsts finanšu institūcijas Altum pārraudzītā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu programma, kaut arī paredzēta līdz 2020. gadam, tuvojas nobeigumam. Pēc beidzamajiem datiem, aptuveni puse no atbalstam paredzētajiem līdzekļiem jau ir rezervēti konkrētām mājām. Iespējams, ka renovācijai paredzētie līdzekļi būs sadalīti jau līdz 2019. gada beigām. Savukārt visu darbu pabeigšanas termiņš paredzēts līdz 2022. gadam. Kamēr nezinām, kādi nosacījumi ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmai būs pēc 2020. gada, cenšamies veiksmīgi izpildīt visu šajā plānošanas periodā iecerēto.

– Iespējams, ka pēc 2020. gada Latvijā darbosies citas programmas daudzdzīvokļu ēku siltumnoturības paaugstināšanai.

– Kaut kāds atbalsts, domājams, būs, turklāt dzīvokļu īpašnieki ir sapratuši un noticējuši, ka siltināšana dod labumu ne tikai mājai, bet tas ir izdevīgi katra personīgajam budžetam. 2018. gadā Jelgavā astoņas mājas patstāvīgi pieņēma lēmumu par renovācijas darbu veikšanu, un mēs jau esam sākuši projektēšanas darbus.

– Ir dzirdēts, ka beidzamā gada laikā tehnisko projektu izmaksas esot pieaugušas. Vai tas tā ir?

– Mēs novērojam, ka projektētāji beidzamajā laikā ir ļoti noslogoti. Rezultātā pagarinās darbu izpildes termiņi un palielinās izstrādes izmaksas. Ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās. Reizēm gadās nesaprašanās, un cilvēki jautā: „Kādēļ projekts kaimiņmājai izmaksāja lētāk?” Jāatceras, ka no programmas sākuma ir pagājis ilgs laiks un visu darbu izmaksas ir mainījušās.

– Taču iepriekšējā periodā visas ar projektēšanu saistītās izmaksas pilnībā sedza dzīvokļu īpašnieki, bet šajā programmā tām tiek piešķirts līdzfinansējums.

– Pareizi, šajā programmā dokumentācijas sagatavošana ir iekļaujama projekta attiecināmajās izmaksās, turklāt, piedaloties pašvaldības programmā, par to ir iespējams saņemt Jelgavas pašvaldības līdzfinansējumu.

Jau kopš 2007. gada, kad sadarbībā ar kolēģiem no Vācijas atjaunojām pirmās mājas Jelgavā, 4. līnijā 1 un Kr. Helmaņa ielā 3, neesam mainījuši stratēģiju – mūsu uzņēmums organizē komplekso ēku atjaunošanu. Tas nozīmē, ka tiek veikti visi energoefektivitāti paaugstinošie darbi, ieskaitot iekšējo komunikāciju nomaiņu, kā arī ēkas konstrukciju atjaunošanai nepieciešamie darbi. Galvenais, lai ēka būtu droša ekspluatācijai. Protams, šāds projekts maksā dārgāk par vienkāršu fasādes siltināšanu, bet mēs esam pārliecināti, ka nedaudz lielākas izmaksas pašlaik dzīvokļu īpašniekiem ļaus ievērojami ekonomēt ilgtermiņā.

Vārsts, kas novērš mitrumu

– Vai ieguldītais renovācijā tik tiešām atmaksājas?

– Par to nav ne mazāko šaubu, jo pēc darbu pabeigšanas mājā uzreiz samazinās siltumenerģijas patēriņš, turklāt mājokļos paaugstinās komforta līmenis un pieaug nekustamo īpašumu cena.

– Ir taču arī mīnusi, piemēram, dzirdētas sūdzības, ka dzīvokļos iemitinās pelējuma sēnes.

– Lai izvairītos no šādām problēmām, mēs jau pašā sākumā uzstājam, lai renovācijas ietvaros mājā tiktu atjaunota arī ventilācijas sistēma. Ja šiem darbiem nepievērš pienācīgu uzmanību, sekas ir neizbēgamas – pēc jaunu energoefektīvu logu uzstādīšanas dabiskā gaisa plūsma praktiski tiek noslāpēta, bet bez gaisa apmaiņas dzīvoklī veidojas paaugstināts mitruma līmenis, kas var labvēlīgi ietekmēt pelējuma sēnītes veidošanos. Protams, nevajag aizmirst arī paaugstinātas CO₂ koncentrācijas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

– Kādas ventilācijas sistēmas jūs uzstādāt?

– Mēs piedāvājam uzstādīt gaisa pieplūdes vārstus PVC logos vai arī dzīvokļa sienās. Esam atraduši veiksmīgāko risinājumu, piemēram, „VentSys” logu vārsti, kurus var uzstādīt jebkuros PVC logos, nebojājot to konstrukciju. Pēc vārstu uzstādīšanas noteikti pārliecināmies, vai mājas ventilācijas kanāli darbojas normālā režīmā un nav aizbūvēti ar virtuves tvaiku nosūcēju izvadiem. Ja šie divi nosacījumi ir izpildīti, dzīvokļos problēmas ar paaugstinātu mitrumu nerodas. Iedzīvotājiem tiek atgādināts par nepieciešamību dzīvojamās telpas regulāri vēdināt. Kad cilvēki ir pieraduši pie šīs kārtības, viņi kaimiņiem, kuri žēlojas par mitrumu mājoklī, dod padomu: „Tikai neaizmirsti par vēdināšanu, un viss būs kārtībā!”

– Jelgavā 2019. gadā ir jāsākas vēl vairāku māju siltināšanai. Kā jums šķiet – būvnieki tiks galā ar šādiem apjomiem?

– Taisnība, pašlaik atrast būvniekus ir sarežģīts uzdevums. Gadās, ka būvfirma startē konkrētas mājas atjaunošanas darbu konkursā, uzvar, bet pēc tam meklē apakšuzņēmējus, kas paveiks nepieciešamos darbus. Ne vienmēr tas izdodas, un tad būvniecības process kļūst sarežģīts un laikietilpīgs. Ņemot vērā, ka patlaban Latvijā ļoti daudzās mājās notiek būvniecības darbi, pietrūkst būvnieku, kas kvalitatīvi var veikt būvdarbus. Esam izvērtējuši – lai veiksmīgi izpildītu visus darbus, vienlaikus var realizēt piecus līdz septiņus būvniecības objektus. Tikai tas ļauj saglabāt galveno – darbu kvalitāti.

Radiatori jālieto kā siltuma avoti!

– Jelgavā daudzās mājās sildķermeņi ir aprīkoti ar siltuma maksas noteicējiem jeb alokatoriem un siltumpadeves regulatoriem. Šīs ierīces iedzīvotājiem nodrošina labo izjūtu, ka jāmaksā tikai par paša patērēto siltumu. Vai šī sistēma darbojas veiksmīgi?

– Pat ļoti veiksmīgi. Tiesa, mums ir dažas mājas, kurās iedzīvotāji pārlieku cenšas ekonomēt, tādēļ ir pilnībā noslēguši siltumpadevi sildķermeņos. Šie dzīvokļi sildās no siltuma, ko rada apkures stāvvadi un kaimiņu dzīvokļi. Taču mēs, sekojot to dzīvokļu siltumenerģijas patēriņam un rēķiniem, kuru sildķermeņi ir aprīkoti ar alokatoriem, redzam, ka lielu ekonomiju šāda taktika nedod. Mājās, kurās atsevišķi dzīvokļi noslēdz siltumpadevi, kļūst vēsi un iedzīvotāji izjūt diskomfortu. Savukārt mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki izmanto iespēju regulēt siltumpadevi saprātīgi, ar komforta līmeni viss ir kārtībā un arī maksa par pakalpojumu ir samērīga.

– Vai sanāk, ka atslēgt radiatorus nav jēgas?

– Vēl vairāk – tas var kaitēt mājai, ja aukstam dzīvoklim priekšroku dod aptuveni puse mājas iedzīvotāju. Tad mājā sākas gluži citas problēmas – iedzīvotāji, kuri dzīvo normālā temperatūras režīmā, var saņemt rēķinus, kuros ir paaugstināta maksa par siltumu. Kopējais siltuma patēriņš mājā sadalās pēc proporcijas, piemēram, 70:30, kur 70% veido katrā dzīvoklī reāli patērētais (pēc alokatoru rādījumiem), bet 30% – mājas kopējās izmaksas. Tas nav taisnīgi.

– Kādi argumenti varētu iedzīvotājus pārliecināt radiatorus lietot, nevis tos pilnībā atslēgt?

– Mēs veicam pārrunas ar šādiem ekonomētājiem, izskaidrojam viņiem siltumtehniskos aspektus, un pēc tam daudzi vairs siltumplūsmu sildķermenī nenoslēdz pilnībā. Mums ir mājas, kurās visi dzīvokļu īpašnieki lieto sildķermeņus, kā tas paredzēts, un vienalga saņem zemus rēķinus par apkuri. Māja patiesībā ir ļoti gudrs „organisms”, turklāt tā akumulē kā siltumu, tā arī aukstumu. Ja visa māja nepārtraukti ir silta, tad arī kopējais siltumpatēriņš samazinās. Savukārt, ja kāda mājas daļa pārlieku atdziest, tad siltumenerģijas daudzums tās sasildīšanai pieaug.

Tvaika nosūcējs virtuvē: kā rīkoties pēc noteikumiem?

– No šī gada 1. janvāra Ugunsdrošības noteikumi noteic, ka tvaiku nosūcēju virs gāzes plīts vairs nedrīkst izvadīt mājas ventilācijas šahtā. Kā rīkoties iedzīvotājiem, lai šos noteikumus izpildītu?

– Noteikumi ir jāpilda, turklāt dzīvokļa īpašniekam ir pat vairākas iespējas, kā rīkoties pareizi. Piemēram, var izvēlēties tvaiku nosūcēju ar ogļu filtru, jo šis modelis vispār nav jāpievieno ventilācijas šahtai. Šāds nosūcējs ļoti labi pilda visas funkcijas, tikai saimniekam jāatceras regulāri mainīt tā filtru.

– Dažreiz tvaiku nosūcēji ar parasto izvadu ventilācijas kanālā ir iebūvēti virtuves skapītī. Pat nomainot to pret nosūcēju ar ogļu filtru, ventilācijas kanāla atvere paliek skapītī. Ko darīt tādā situācijā?

– Ja kanāla atvere noslēpta skapītī, tas nozīmē, ka ventilācijas šādā virtuvē nav. Patiesībā jādemontē arī skapītis.

– Ja tas prasa pārlieku apjomīgus pārbūves darbus, vai ir vēl citi varianti, kā iziet no situācijas?

– Otrs iespējamais risinājums ir atveres izveidošana mājas ārējā sienā un ventilācijas caurules gala izvadīšana uz ārpusi.

– Vai to var tā vienkārši paveikt – bez projekta un saskaņojuma atbildīgajās iestādēs?

– Bez saskaņojuma to nedrīkst darīt nekādā gadījumā, jo mājas ārsiena ir visu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

– Pieņemsim, ka virtuvē ir atvere sienā, kas jau sākotnēji izbūvēta tā sauktā aukstumskapja ventilācijai. Vai tvaiku nosūcēju pa to ir atļauts izvadīt?

– Principā to darīt drīkst, tikai kas notiks ar fasādi? Virtuves nosūcējs no telpas izvada tvaikus, kas satur arī zināmu daudzumu tauku. Tas nozīmē, ka pēc kāda laika ap kādreizējo vēdināšanas lūciņu izveidosies taukaini dzeltenīgs traips.

– Tāds pats defekts uz fasādes var parādīties arī pēc projekta saskaņotam nosūcēja izvadam. Jāteic, ka ir grūti izpildīt jauno prasību nosacījumus.

– Apskatīsim šo problēmu no citas puses. Pareiza virtuves nosūcēja izvadu pieslēgšana ir teju vai visu dzīvokļu īpašnieku problēma. Lai izpildītu jaunā normatīva prasības, vispareizākais būtu izstrādāt visai mājai projektu, kuru saskaņotu ar visiem dzīvokļu īpašniekiem un būvvaldi. Pēc tam, veicot tvaiku nosūcēja pārbūves darbus, katra dzīvokļa īpašnieka pienākums būtu ievērot šī vienotā projekta prasības.

– Kāda mūsu lasītāja žēlojās, ka, noņemot tvaiku nosūcēju virtuvē, viņai nākas ostīt kaimiņu gatavotā ēdiena smaržas. Kādēļ visas šīs pūles?

– Ventilācijas kanālam ir jābūt atvērtam, ja rodas gāzes noplūde. Tā kā dabasgāze ir vieglāka par gaisu, tā celsies uz augšu un dabiskā veidā caur ventilāciju tiks izvadīta no telpas. Jaunie noteikumi ir radīti tikai un vienīgi, lai paaugstinātu cilvēku drošību.

– Tas nozīmē, ka virtuvēs ar elektriskajām plītīm nekādi pārbūves darbi nav nepieciešami?

– Elektriskās plītis ir iespēja visiem tiem, kuri ir šo pārbūves darbu pretinieki. Ja nosūcēja izvads ir nosprostojis dabisko ventilāciju virtuvē, es rekomendēju logus aprīkot ar gaisa pieplūdes vārstiem.

– Vai vārstu uzstādīšana nedzesēs dzīvokli?

– Siltuma patēriņš caur gaisa pieplūdes vārstiem ir tik nebūtisks, ka to praktiski nav iespējams izmērīt. Vēl vairāk – dzīvoklī var kļūt pat siltāk nekā iepriekš.

– Kā tas iespējams?

– Ja dzīvoklī ir paaugstināts mitrums, nepieciešams daudz vairāk siltuma, lai telpu sasildītu par vienu grādu. Kad telpā gaiss kļūst sausāks, paaugstinās komforta līmenis un, iespējams, arī temperatūra.

– Vai pieplūdes vārsts darbosies tad, ja ventilācijas šahtā ir izvadīts virtuves tvaiku nosūcējs vai tas ir noslēpts aiz skapīša durvīm?

– Jā, gaisa pieplūde telpā būs, bet mitrā gaisa aizplūde var notikt caur citām ventilācijas atverēm, piemēram, vannas istabā.

JNĪP ir gatava uzstādīt dūmu detektorus

– Jau pieminētajos Ugunsdrošības noteikumos teikts, ka līdz 2020. gadam katrā dzīvoklī būs jābūt uzstādītam dūmu detektoram, kas varētu pasargāt cilvēku dzīvības ugunsgrēka gadījumā. Vai JNĪP varēs palīdzēt cilvēkiem uzstādīt šos aparātus?

– Protams, ja dzīvokļu īpašnieki pārvaldniekam dos uzdevumu iegādāties un visos dzīvokļos uzstādīt viena tipa sertificētus dūmu detektorus, mēs būsim gatavi šo prasību izpildīt, turklāt iegādāties detektorus vairumā iedzīvotājiem būs daudz izdevīgāk. Tikai mēs nerunājam par nezināmas izcelsmes tirgū iegādātiem aparātiem bez sertifikāta un pavaddokumentācijas, par kuru spēju darboties ciešas pārliecības nav. Mēs esam gatavi saviem klientiem piegādāt kvalitatīvus dūmu detektorus, un, ja dzīvokļu īpašnieki pieņems lēmumu, tad izmaksas par aparātiem un to uzstādīšanu iespējams apmaksāt no mājas līdzekļiem.