Piedalīties kopsapulcē – tas ir svarīgi!

Ikgadējā Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) pārvaldīto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulču organizēšana šogad sāksies ar 4. martu, kopā ieplānotas 320 sapulces. 

Esiet atbildīgi!

Diemžēl pēc novērotā iepriekšējos gados dzīvokļu īpašnieku aktivitāte ir zema, piemēram, 2018. gadā vidējais sapulču apmeklējums bija 11,2%. Mēs aicinām dzīvokļu īpašniekus būt atbildīgiem un ieinteresētiem savas daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanā un uzturēšanā. Tas nozīmē – sekot līdzi informācijai par mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises laiku un to apmeklēt. Lai saruna izvērstos konstruktīva, aicinām pirms sapulces iepazīties ar savas mājas ieņēmumu–izdevumu atskaiti, pārdomāt neskaidros jautājumus, kurus aktualizēt, tiekoties ar pārvaldnieku un savas mājas dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonu.

Kādus jautājumus izskatīs?

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces daudzdzīvokļu mājām tradicionāli tiek organizētas katru gadu jau no 2000. gada, šogad darba kartībā iekļauti seši galvenie jautājumi:

1. Pārvaldnieka darba pārskats par 2018. gadu un darbu plāns 2019. gadam.

2. Dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonas atskaite par 2018. gadu.

3. Līgumu slēgšana ar pakalpojumu sniedzējiem.

4. Jaunās ugunsdrošības prasības.

5. Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu.

6. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu iespējas un ieguvumi.

Par paveikto 2018. gadā dzīvokļu īpašniekiem atskaitīsies ne tikai JNĪP pārstāvji, bet arī katras mājas dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonas, bez kuru ieinteresētības un neatlaidības daudzi darbi mājā netiktu īstenoti.

Dzīvokļu īpašnieku sapulču grafiks visās JNĪP pārvaldītajās mājās publicēts dzīvokļu īpašnieku informatīvajā sistēmā www.jnip.lv. Nereģistrētie dzīvokļu īpašnieki rakstisku paziņojumu par sapulces norises vietu, laiku un darba kārtību, kā arī mājas 2018. gada ieņēmumu–izdevumu atskaiti saņems individuāli savā pastkastē.

Pārvaldnieks aicina dzīvokļu īpašniekus būt atsaucīgiem un aktīvi piedalīties organizētajās sapulcēs, lai kopīgi pieņemtu lēmumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un pārvaldīšanu, kas būtu saistoši ikvienam mājas iedzīvotājam.

Atgādinām, ka katram dzīvokļa īpašniekam jāuzņemas atbildība ne tikai par savu atsevišķo dzīvokļa īpašumu, bet arī par kopīpašumu, un šīs sapulces ir iespēja vēlreiz apzināties, ka tas jādara visiem kopā. Aicinājums darboties kopā ietver arī ieteikumu izteikšanu par efektīvāku mājas pārvaldīšanu.

Joprojām aktuāls jautājums ir līgumu slēgšana ar pakalpojumu sniedzējiem. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka – līgumu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamā pakalpojuma nodrošināšanu slēdz dzīvojamās mājas īpašnieks un attiecīgā pakalpojuma sniedzējs.

Pakalpojumi tiek piegādāti dzīvojamai mājai, un rēķins par sniegto pakalpojumu tiek sagatavots konkrētajai dzīvojamai mājai, kurai šie pakalpojumi tika sniegti. Rēķina sadalīšana pa dzīvokļu īpašumiem ir jāveic pašiem dzīvokļu īpašniekiem vai ar pārvaldnieka starpniecību.

JNĪP kopā ar pakalpojumu sniedzējiem ir sagatavojuši līgumu projektus par ūdens piegādi, kanalizācijas pakalpojumiem un sauso sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ar kuriem sapulces laikā dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja iepazīties, apspriest to saturu un pieņemt lēmumu par līgumu slēgšanu.

Jaunie Ugunsdrošības noteikumi

Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, ir viens no šī gada aktuālākajiem jautājumiem. Ugunsdrošības noteikumi izstrādāti ar mērķi sakārtot normatīvo regulējumu ugunsdrošības jomā atbilstoši faktiskajai situācijai. Dzīvokļu īpašnieki ar jaunajiem noteikumiem ir jāiepazīstina pārvaldniekam.

Dzīvokļu īpašniekiem ir jāzina, ka

■ turpmāk ar termokameru tiks pārbaudīta elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte nozarkārbā, elektrosadales skapī vai aizsargierīču uzstādīšanas vietās. Prasība par elektroinstalāciju pārbaudi nav jauna. Arī līdz 2016. gadam, kad spēkā stājās minētie Ugunsdrošības noteikumi Nr. 238, prasība par elektroinstalāciju pārbaudi bija iekļauta Ugunsdrošības noteikumos. Jaunajos noteikumos ir mainīts pārbaudes veikšanas biežums (no reizi 6 gados uz reizi 10 gados) un kopš 2017. gada 1. septembra iekļauta arī prasība elektroinstalāciju kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi veikt ar termokameru;

■ objektā, kurā atrodas gāzes aparāts, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī, ja gāzes aparāts (neatkarīgi no gāzes aparāta jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors;

■ autonomais dūmu detektors ir ierīce, kas reaģē uz dūmiem un tā darbību nodrošina baterija. Jaunie Ugunsdrošības noteikumi noteic – sākot ar 2020. gada 1. janvāri, dūmu detektoru uzstādīšana visās mājās un dzīvokļos kļūs par obligātu prasību;

■ jauna prasība ir aizliegums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvoklī dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.

Tas, ka pie dabīgās ventilācijas kanāliem ir pievienoti virtuves tvaika nosūcēji, dzīvokļu īpašniekiem, atjaunojot dabīgo ventilāciju, bija jānovērš līdz 2018. gada 31. decembrim.

Telpās, kurās atrodas dabasgāzes iekārtas, piemēram, plītis virtuvēs, ir ierīkota dabīgā ventilācijas sistēma, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā neveidotos bīstama gāzes koncentrācija. Ja dabīgās ventilācijas kanālam pievieno mehānisko ventilācijas sistēmu un nav nodrošināta dabīgā ventilācija, gāzes noplūdes gadījumā izveidosies sprādzienbīstama gāzes koncentrācija un jebkurš tās aizdedzināšanas avots izraisīs sprādzienu ar iespējamu tālāku degšanu un ugunsgrēku mājā.

Papildinātie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka privātmāju un arī atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem reizi 10 gados jāpārbauda elektroinstalācija. To atļauts veikt tikai sertificētam elektriķim, un pārbaude jāapstiprina ar aktu.

Sākot ar 2020. gada 1. janvāri, privātmājas, vasarnīcas, dārza mājas un citi viendzīvokļa objekti būs jānodrošina ar ugunsdzēšamo aparātu.

Laiks pievienoties centralizētajai kanalizācijai

Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuras nav pievienotas sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, aktuāli ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Noteikumi pieņemti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu.

MK noteikumi paredz stingrākas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai ciematos un pilsētās, kā arī nosaka to reģistrēšanu. Visas pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un septiķus, kas nav pievienoti centralizētajai kanalizācijas sistēmai, ar 2019. gada 1. janvāri plānots reģistrēt īpašā pašvaldību datubāzē, un tiem noteiktas jaunas apsaimniekošanas prasības. Jaunā prasība attieksies uz ikvienu ciematā vai pilsētā reģistrētu īpašumu, ja dzīvojamā māja, dzīvoklis vai vasaras māja nav pieslēgta centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Pašvaldībai vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam līdz 2019. gada 1. janvārim jāsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim jāpabeidz individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide.

Noteikumi neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes, vislielākās problēmas varētu būt ar izsmeļamajām kanalizācijas bedrēm un to hermētiskumu. Lai ievērotu iepriekš minētos noteikumus, dzīvokļu īpašniekiem ir iespējams pieteikties Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumam un realizēt pieslēgšanos centralizētajam kanalizācijas tīklam pilsētā vai pilnvarot pārvaldnieku izpildīt noteikumos izvirzītās prasības.

Jau no 2016. gada, pateicoties Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumam, ir iespējams iesniegt pieteikumu līdzfinansējuma (līdz 50%) saņemšanai, lai pieslēgtos centralizētajam kanalizācijas tīklam pilsētā. Iesakām dzīvokļu īpašniekiem padomāt par pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijai, jo tas ir ieguldījums ilgtermiņā. Rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām regulāri vajadzēs veikt apkopi un atskaitīties par to tehnisko stāvokli. Tas pats attieksies uz septiķiem, kas nodrošina notekūdeņu daļēju attīrīšanu. Objektu īpašniekiem, kuri notekūdeņus uzkrāj krājtvertnēs (nosēdakās vai izsmeļamās bedrēs), jānodrošina šo tvertņu hermētiskums, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos gruntī, kā arī novērstu nepatīkamo smaku izplatīšanos.

Uz līdzfinansējumu renovācijai vēl var pieteikties

Sapulcēs vēlreiz aktualizēsim, ka Latvijas iedzīvotājiem līdz 2022. gada 31. decembrim vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus dalībai māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Atgādināsim, ka atbalsts šim mērķim, lai atjaunotu savus mājokļus, no Eiropas Savienības fondiem kopā ir 156 milj. eiro. Aicināsim dzīvokļu īpašniekus to izmantot un dzīvot siltākā, ekonomiskākā un skaistākā mājā.

Informēsim, ka efektīvākais veids, kā samazināt izdevumus par apkures rēķiniem, ir kompleksā renovācija. Izskaidrosim galvenos atbilstības kritērijus, lai ēku varētu pieteikt renovācijai, apspriedīsim darbus, kurus iespējams veikt renovācijas laikā, un darbus, kurus veikt papildus.

Būtiskākais ieguvums pēc renovācijas – māja tiek atjaunota, paildzinās tās dzīves cikls, tā kļūst drošāka un ekonomiskāka, samazinās uzturēšanas izmaksas. Kopumā īpašniekiem veidojas saimnieciska attieksme pret savu īpašumu.

Pašvaldība pagalmiem atvēl līdz 10 000 eiro

Jau kopš 2015. gada Jelgavas pilsētas pašvaldība piedāvā iespēju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku kopībām labiekārtot māju pagalmus, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu.

2018. gadā Jelgavas pašvaldības līdzfinansētajā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programmā piedalījās 10 māju dzīvokļu īpašnieku kopības un savu ieceri realizēja astoņi objekti.

Šogad arī ir izsludināta pagalmu labiekārtošanas programma. Plānotais pašvaldības līdzfinansējuma apmērs 2019. gadā ir 100 000 eiro, un šogad līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumi saglabājas iepriekšējie – pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 18. marts. Atbalstāmās aktivitātes 2019. gadā ir piebraucamo ceļu rekonstrukcija, lietusūdens kanalizācijas sakārtošana, auto stāvlaukumu, apgaismojuma un atkritumu konteineru novietošanas laukumu izbūve, kā arī citi labiekārtošanas darbi. Maksimālais pieejamais līdzfinansējums vienai mājai – līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50 procenti no kopējām izmaksām (līdzfinansējuma apmērs atkarīgs no ieplānotajiem darbiem). Uz līdzfinansējumu attiecināma arī dokumentācijas izstrāde, darbu izmaksās atļauts iekļaut arī būvuzraudzību un labiekārtojuma elementu iegādes izmaksas.