Laiks apvienoties!

Kā mājā izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību, lai pretendētu uz Rīgas domes apsolīto līdzfinansējumu mājas remontam?

Pilsētas mērs Nils Ušakovs nesen izteica vilinošu priekšlikumu – ja par ideju nobalsos arī domes deputāti, tiks sākta unikāla palīdzības programma daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem. Mājām, kurās nodibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, četru gadu laikā tiks piešķirts 50% domes līdzfinansējums īpašumā veiktajiem remontiem. Skaidrs, ka šāds piedāvājums izklausās vilinošs ļoti daudziem – kurš gan nevēlas remontu par puscenu? Traucē tikai viens neizpildīts uzdevums – nav nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Kā to pareizi izdarīt?

Atbildes uz jautājumiem, kā pareizi pieņemt lēmumu par dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu un tās reģistrāciju, sniedz Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas konsultante juridiskajos jautājumos Olga Fjodorova.

Lasīt tālāk...

Aleksandrs Sakovskis: “Esam par godīgu konkurenci starp apsaimniekotājiem!”

Jo vairāk dzīvokļu īpašnieku Jūrmalā uzzinās par savām tiesībām, jo labāk būs viņu mājām!

Jūrmalā daudzdzīvokļu māju ar visdažādākajām problēmām ir daudz. Piemēram, vienā mājā iedzīvotāji maksā milzīgus rēķinus par ūdens zudumiem, citā – nesaprātīgi lielu naudas summu par apkuri. Ir mājas, kuras nespēj sagaidīt jumta remontu, kaut gan tas tek jau gadiem. Kā rīkoties īpašniekiem, kuri nevēlas neko daudz, – tikai padarīt dzīvi komfortablāku, vienlaicīgi ekonomējot naudu? Par to Kauguru iedzīvotāji jau vairākus mēnešus var klausīties Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācijas rīkotajos semināros.

Sabiedriskā kontrole

Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācija ir organizācija, kas dibināta ar mērķi sniegt zināšanas dzīvokļu īpašniekiem un veicināt viņu sadarbību ar apsaimniekošanas organizācijām kopējas valodas meklējumos. Pašlaik asociācijā jau ir iesaistījušies astoņi apsaimniekošanas uzņēmumi un dzīvokļu īpašnieku biedrības. Jāatzīmē, ka viens no asociācijas biedriem ir pilsētas lielākais apsaimniekošanas uzņēmums – Jūrmalas namsaimnieks.

Lasīt tālāk...

Pirmie dalās pieredzē

Kā rit dzīve mājā, kurā dzīvokļu īpašnieku biedrība tika nodibināta jau pirms 9 gadiem? Mājas Rīgā, Kuldīgas ielā 15, dzīvokļu īpašnieku pozitīvā pieredze un grūti pieņemtie lēmumi

Dzīvokļu īpašnieki mājā Kuldīgas ielā 15 bija vieni no pirmajiem Rīgā, kas nolēma apvienoties īpašnieku biedrībā. Lēmuma pieņemšanai palīdzēja pati dzīve – pilsētā strauji auga māju apsaimniekošanas cenas. Dzīvokļu īpašnieki nolēma: visiem kopā noteikti būs vieglāk kontrolēt apsaimniekotāja darbu un cīnīties par apsaimniekošanas maksas samazināšanu. Lēmums ir izturējis laika pārbaudi un izrādījies pozitīvs. Patlaban skaistajā Pārdaugavas vietā esošā māja nav vienkārša “piecstāvene”, tās īpašnieki var lepoties ar ļoti daudziem padarītiem darbiem, ja salīdzina ar turpat apkārtnē esošām līdzīgām mājām.

Pagalmā – tikai ar caurlaidēm

Visas lietas šajā mājā tiek risinātas saimnieciski, tas sajūtams jau pirmajā brīdī, kolīdz mašīnu iegriež Kuldīgas ielas 15 pagalmā. Pie iebrauktuves ir uzstādīta aizliedzoša zīme, kas auto ļauj novietot tikai biedrības biedriem vai ar viņu izsniegtām atļaujām. Biedrības priekšsēdētājs Mihails Daškevičs izsniedz viesa caurlaidi:

Lasīt tālāk...

Atskaite par mājas finansēm

Sākot no 1. aprīļa, māju pārvaldnieki informē dzīvokļu īpašniekus par to, kā tērējuši viņu naudu 2016. gadā

Iedzīvotāji avīzes redakcijā bieži vēršas ar jautājumu: “Sakiet, kā uzzināt, tieši kādiem mērķiem pārvaldnieks ir tērējis mūsu samaksāto naudu?” Šādu informāciju var iegūt ikviens konkrētās mājas dzīvokļa īpašnieks. Ja dzīvokļu īpašnieki māju ir pārņēmuši savā valdījumā, pārvaldnieka pienākums atskaitīties dzīvokļu īpašniekiem ir ierakstīts mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki savu māju joprojām nav pārņēmuši valdījumā (šādā statusā ir lielākais vairākums Latvijas dzīvojamā fondā ietilpstošo daudzdzīvokļu ēku), tad pārvaldnieka pienākums izsniegt dzīvokļu īpašniekiem atskaiti ne vēlāk kā katra kalendārajā gada 1. aprīlī ir noteikts ar likumu.

Lasīt tālāk...

Pēc pirmskara laika likumiem

Kā Latvija risināja “saimnieku zemes” jautājumu 1938. gadā?

Desmitiem tūkstoši dzīvokļu īpašnieku Rīgā gaida, kad beidzot Saeimā tiks pieņemts likums par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Tikai šāds likums no piespiedu nomas attiecībām, kādas uzspieduši šo laiku “jaunie zemes baroni”, var pasargāt tos dzīvokļu īpašniekus, kuru īpašums atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Likumprojekts ir izstrādāts un veiksmīgi “nogremdēts” Saeimas rakstāmgaldu atvilktnēs, piesedzot ar atrunu – sagatavotais projekts ir brāķis. Ja tā arī būtu, tad jāķeras pie nepilnību novēršanas, bet, kā to izdarīt, laikam nezina ne deputāti, ne Tieslietu ministrijas ierēdņi. Tomēr izeja ir jārod!

Pietiek stiept gumiju!

Atgādināsim, ka pēc Valsts zemes dienesta datiem, Rīgā ir aptuveni 310 tūkstoši dzīvokļu īpašumu, no tiem 170 000 ir privatizēti kopā ar zemi, bet pārējiem 140 000 īpašumiem ir divi īpašnieki: dzīvoklis pieder vienam, bet zeme zem mājas – citam īpašniekam (tostarp arī pašvaldībai).

Lasīt tālāk...

Automašīnu novietošana pagalmā: seši soļi līdz mērķim

Automašīnu stāvvietas pie dzīvojamās mājas, kas paredzētas tikai tās iedzīvotājiem, nav sapnis, bet dzīvē īstenojama lieta. Pašlaik Rīgā šādu stāvvietu kļūst arvien vairāk, dažas no tām pat ir norobežotas un aprīkotas ar barjeru. Kas būtu jādara dzīvokļu īpašniekiem, lai viņiem būtu pašiem sava autostāvvieta? Pieredzē dalās Nīcgales ielas 33 dzīvokļu īpašnieku biedrība. Slēgta tipa autostāvvietas savā pagalmā tā izveidoja pirms diviem gadiem, un kopš tā brīža vairs nav problēmu ar automašīnu novietošanu.

Pirmais solis: noskaidrojam sava zemesgabala robežas

Lasīt tālāk...