Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Tauta gaida risinājumus no Saeimas!

Latvijā ir ne mazums dzīvokļu īpašnieku biedrību, kuras ir gatavas kaut vai šodien no zemes īpašnieka izpirkt zemi, bet nevar to izdarīt likumu trūkuma dēļ

Vai beidzot tiks pieņemts likums par dzīvojamo telpu īri, un kādus pasākumus pret ūdens zudumiem ir gatava pieņemt Ekonomikas ministrija? Kā jaunā Saeima gatavojas risināt dalītā īpašuma attiecības, un kad cilvēkiem būs iespēja izpirkt saimnieku zemi zem daudzdzīvokļu mājām? Kas jādara valstij, lai pasargātu dzīvokļu īpašniekus no atsevišķu pārvaldnieku neprofesionalitātes un iemācītu cilvēkus noteiktāk un izlēmīgāk iesaistīties savas mājas apsaimniekošanā? 2019. gada sākumā avīzes redakcija šos jautājumus apsprieda ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani.

Lasīt tālāk...

Lieku mums nevajag

Iedzīvotāji atsakās no liekās zemes zem daudzdzīvokļu mājām: cik lielu ekonomiju iegūst?

Kopš 2015. gada tie dzīvokļu īpašnieki, kuru mājas daļēji vai pilnībā atrodas uz citam īpašniekam piederoša zemesgabala, varēja atteikties no liekās zemes platības, atstājot sev tikai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Rīgā iesniegums ar lūgumu pārskatīt zemesgabala lielumu ir jāiesniedz Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā. Patlaban komisijā uz pārskatīšanu rindā gaida aptuveni 200 māju, 2018. gada oktobrī–novembrī kļuva zināmas pirmo māju adreses, kuru piegulošo zemesgabalu robežas ir pārskatītas. Centāmies noskaidrot, vai visi iesniegumu iesniedzēji ir apmierināti ar komisijas darbinieku darba rezultātu un cik ir izdevies ietaupīt uz zemes nomas maksas lielumu.

Lasīt tālāk...

Kā pareizi sasaukt kopsapulci?

„Dzirdējām, ka kaimiņu mājā, kuru pārvalda privāta apsaimniekošanas kompānija, iedzīvotāji apkures sezonas laikā remontdarbu fondā iemaksā 0,10 eiro, bet vasarā – 0,35 eiro par kvadrātmetru. Kā rīkoties, lai mūsu pārvaldnieks ieviestu līdzīgu sistēmu arī mūsu mājā?”

Šādu lēmumu var pieņemt jebkuras dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jānobalso par to, kādā apmērā un kādā laika periodā tiks veidots finanšu līdzekļu uzkrājums nākamo periodu remonta darbiem, un jāiesniedz šis lēmums savam pārvaldniekam. Viens no veidiem, kā šādu lēmumu pieņemt, ir kopsapulces sasaukšana.

Lasīt tālāk...

Kas mainīsies kooperatīvu darbā?

Uzziniet, kādas atbildes uz šiem jautājumiem atrodamas jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas jau stājies spēkā ar šī gada 1. janvāri

■ Dzīvokļu īpašnieku kooperatīva priekšsēdētājs paaugstina sev algu?

■ Kooperatīva valde neatskaitās par tēriņiem?

■ Kooperatīva biedrs izraisījis strīdu sapulces laikā, tādēļ izslēgts no biedru rindām?

2019. gada 1. janvārī Latvijā sāka darboties jauns Kooperatīvo sabiedrību likums. Dzīvokļu īpašniekus, dārzkopjus, garāžu īpašniekus un citas ļaužu grupas, kuras apvienojušās kooperatīvos, drīzumā gaida nopietnas un ne visos gadījumos tīkamas izmaiņas. Kā sagatavoties pārmaiņām?

Lasīt tālāk...

Ko sagaidīsim no 2019. gada?

Saeima sola jaunus likumus, Rīgas dome dāvina 2 miljonus eiro māju remontiem, Ekonomikas ministrija atradusi naudu pārcelšanās pabalstiem saimnieku māju īrniekiem

Katrs dzīvokļa īpašnieks vai tā īrnieks cer, ka nākamais gads būs labāks par iepriekšējo. Mēs visi vēlamies, lai rēķini par dzīvokli kļūtu saprotamāki, lai dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūtu jāmaksā nomas maksa par zemi zem mājas, lai māju pārvaldnieki laikus veiktu remontus mājās un dzīvokļu īpašniekiem atskaitītos par līdzekļu tēriņiem.

Ko dara Saeima un Rīgas dome, lai iedzīvotāju vēlmes piepildītos? Šos jautājumus uzdevām 13. Saeimas deputātiem, sabiedrisko organizāciju un apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvjiem. Apkopojot atbildes, izrādījās, ka jaunumu būs daudz.

Lasīt tālāk...

Nepalaist garām izdevību

Igors Trubko: „Lai nepalaistu garām izdevību saņemt naudu māju siltināšanai, 2019. gadā dzīvokļu īpašniekiem jau jāsāk steigties” 

Nākamajam gadam Latvijā jākļūst par izrāviena gadu dzīvojamo māju renovācijām. Finanšu institūcijas Altum pārraudzītā valsts programma patlaban saņem ļoti daudz pieteikumu par dalību konkursā 50% līdzfinansējuma saņemšanai no ES fondiem. Mājas, kuras kavējas ar iesniegumu sagatavošanu un plāno to darīt gada otrajā pusē, var palikt tukšā.

Par iedzīvotāju lielo interesi attiecībā uz māju renovācijām stāsta apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Igors Trubko, norādot, ka 15% no uzņēmuma apsaimniekotajām mājām ir nobalsojušas par dalību programmā.

Lasīt tālāk...

Kooperatīva priekšsēdētājam – augstākais C1 valodas prasmju līmenis

Cik labi dzīvokļu īpašnieku kooperatīva priekšsēdētājam jāpārvalda latviešu valoda?

Atbild Valsts valodas centra speciālisti:

– Dzīvokļu īpašnieku kooperatīva priekšsēdētājam valsts valoda obligāti jāpārvalda līmenī, kas atbilst augstākajam, – C1. Šādu prasību ir izvirzījis Ministru kabinets noteikumos Nr.733.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!