Lieku mums nevajag

Iedzīvotāji atsakās no liekās zemes zem daudzdzīvokļu mājām: cik lielu ekonomiju iegūst?

Kopš 2015. gada tie dzīvokļu īpašnieki, kuru mājas daļēji vai pilnībā atrodas uz citam īpašniekam piederoša zemesgabala, varēja atteikties no liekās zemes platības, atstājot sev tikai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Rīgā iesniegums ar lūgumu pārskatīt zemesgabala lielumu ir jāiesniedz Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā. Patlaban komisijā uz pārskatīšanu rindā gaida aptuveni 200 māju, 2018. gada oktobrī–novembrī kļuva zināmas pirmo māju adreses, kuru piegulošo zemesgabalu robežas ir pārskatītas. Centāmies noskaidrot, vai visi iesniegumu iesniedzēji ir apmierināti ar komisijas darbinieku darba rezultātu un cik ir izdevies ietaupīt uz zemes nomas maksas lielumu.

Vēsturiskais mantojums

Visā Latvijas teritorijā uz trešajām personām piederošas zemes ir uzbūvēts tūkstošiem māju. Iedzīvotāji ir spiesti maksāt nomas maksu. Kad nomas likmes sāka nepārtraukti palielināties, dzīvokļu īpašnieki aizdomājās par zemesgabala lielumu. Atsacīties no neizmantojamiem un liekiem, bet ļoti dārgiem kvadrātmetriem izrādījās ļoti sarežģīti. Patiesībā bija tikai divi veidi: saruna ar pašu zemes īpašnieku vai tiesāšanās parastajā kārtībā. Lai problēmu varētu risināt, tika veikti grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Šie grozījumi, sākot ar 2015. gada 1. jūliju, dzīvokļu īpašniekiem ļāva iniciēt funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu pārskatīšanu. Procesā tika iekļauta arī komunikāciju, piebraucamo ceļu, bērnu spēļu laukumu, atkritumu konteineru utt. atrašanās vietu pārskatīšana.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 522 Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas kārtība noteica jaunu kārtību funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai.

Savukārt Rīgas domes noteikumi Nr. 177 Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi noteica, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu nodrošina, lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas uzsākšanu un lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu pieņem Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Likuma grozījumi un tiem sekojošie noteikumi ļāva cerēt, ka zemes jautājums varētu būt izkustējis no sastinguma punkta. Jau pirmajos mēnešos komisija saņēma vairāk nekā 100 iesniegumu no dzīvokļu īpašniekiem. Atbilstoši datiem, uz 2018. gada novembri iesniegumu skaits ir palielinājies līdz 200.

Sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas ierēdņi izskata iesniegumu un vai nu pieņem, vai nepieņem lēmumu par robežu pārskatīšanas uzsākšanu. Normatīvajos aktos noteikts, ka procesam jābūt pabeigtam ne vēlāk kā divu ar pusi gadu laikā no brīža, kad ir beidzies pašvaldības lēmuma par pārskatīšanas uzsākšanu apstrīdēšanas laiks.

Nūja ar diviem galiem

Jāatzīmē, ka iedzīvotājiem dotā iespēja pārskatīt mājai piesaistīto, bet saimniekiem piederošo zemesgabalu robežas darbojas kā nūja ar diviem galiem. Veiksmes gadījumā dzīvokļu īpašnieki ekonomēs uz nomas maksu. Varēs vairāk uzkrāt mājas remontiem un labiekārtošanai.

Piemēram, privatizējot māju Anniņmuižas bulvārī 46, tai pievienoja zemesgabalu gandrīz 4800 kvadrātmetru platībā. Saskaņā ar privatizācijas komisijas 2018. gada 26. oktobra lēmumu šai mājai zemesgabalu samazināja līdz 3430 kvadrātmetriem. Platība samazinājās gandrīz par ceturto daļu. Iedzīvotāji, protams, izrādījās tikai ieguvēji. No otras puses, ja mājas iesniegums gūst pozitīvu rezultātu, kas notiek ar atgrieztajiem gabaliem? Jautājums, bez šaubām, nav vienkāršs.

Iespējams, ka zemes īpašnieks savam gabaliņam atradīs pielietojumu, un tad var izrādīties, ka dzīvokļu īpašniekiem var nākties ciest. Var gadīties, ka pāri palikušais zemesgabals ir pietiekams, lai uz tā būvētu dzīvojamo māju vai kādu citu objektu, un tad dzīvokļu īpašniekiem nāksies pieciest jaunbūves radītās neērtības.

Cits variants – zemes īpašnieks nevar atrast pienācīgu pielietojumu zemes atlikumam. Tad ierēdņiem ir tiesības lieko zemi izdalīt starp vairākām mājām viena kvartāla robežās. Tas nozīmē, ka vienas mājas dzīvokļu īpašnieki ne pēc savas gribas ar liekiem zemes kvadrātmetriem aplaimo citu māju iedzīvotājus. Kaut arī palielinājums nebūs ļoti liels, bet par šādu gājienu nepriecāsies neviens.

Pirmie lēmumi

Pagājušā gada novembrī interneta vietnē www.Likumi.lv un dzīvojamo māju privatizācijas komisijas mājaslapā www.rdzmpk.lv bija nopublicēti zemesgabalu pārskatīšanas lēmumi un plāni tām mājām, kuru iedzīvotāji kā pirmie 2015.–2016. gadā iesniedza savus pieprasījumus.

Šajā sarakstā ir 51 adrese no visas Rīgas. Diemžēl privatizācijas komisijā noskaidrot, kuras mājas un par cik kvadrātmetriem samazināja piegulošos zemesgabalus, neizdevās. Tā kā iedzīvotājiem ir dota iespēja mēneša laikā lēmumu apstrīdēt, ierēdņi no komentāriem atturējās. Paskaidrojumus labprāt sniedza atsevišķu dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji.

Mīnus 1100 kvadrātmetru

Dzīvokļu īpašnieku biedrība Nams-254 apsaimnieko 60 dzīvokļu māju Maskavas ielā 254/6. Biedrības valdes locekle Vija Panova neslēpj prieku par ilgi gaidīto zemes lieluma pārskatīšanas komisijas lēmumu.

– Uzskatu, ka mums veicās. Kā saka: „Kas agri ceļas, tam Dievs palīdz.” Mēs kā pirmie jau 2015. gada beigās komisijā iesniedzām lūgumu pārskatīt mājai piesaistītā zemesgabala platību. Toreiz mūsu mājas zemes platība bija 3421 kvadrātmetri, – stāsta Panovas kundze. Iemesli, kādēļ iedzīvotāji vēlējās atbrīvoties no liekās platības, bija vairāki.

– Pirmkārt, mūsu mājai nepieciešama tikai 700 kvadrātmetru liela platība. Pārējo zemi mēs vispār neizmantojām, taču maksājām pat par gabaliņu no Daugavas promenādes. Otrkārt, nevarējām šo teritoriju labiekārtot. Kaut arī īpašnieks nebija pret celiņu vai autostāvvietas ierīkošanu, mēs nevēlējāmies riskēt un ieguldīt svešā īpašumā. Tā taču var gadīties, ka šodien ir viens saimnieks, bet rīt – jau cits. Treškārt, pēc vecā plāna zemes robeža gāja pusmetru no kaimiņos esošās kooperatīvās mājas, kaut arī likums noteic, ka attālums nedrīkst būt mazāks par 4,5 metriem, – stāstījumu turpina Panovas kundze.

Svarīgs faktors bija arī nomas maksas apmērs. Pēc Vijas Panovas teiktā, 2015. gadā par 3421 kvadrātmetru lielu zemesgabalu iedzīvotāji mēnesī maksāja 413,50 eiro, bet gada nomas maksa bija 4963,02 eiro jeb 0,12 eiro par 1 kv.m. Pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par zemes pārdalīšanu, mājai palika 2255 kv.m. (–1166 kv.m.). 2016. gadā dzīvokļu īpašnieku biedrība varēja noslēgt jaunu nomas līgumu. Ņemot vērā jaunos nosacījumus, izmaksas ievērojami samazinājās.

– Spriediet paši, pašlaik mēnesī mēs maksājam 272,62 eiro, gadā – 3271,44 jeb 0,0904 eiro par 1 kv.m. Ekonomija gada griezumā ir 1691,98 eiro, – savu apmierinātību neslēpj Vija Panova. – Paziņas no citām mājām šāda pat lēmuma pieņemšanu vilka garumā, tagad ir attapušies. Lēmuma pieņemšanas process nav ātrs, un gribētāju rinda arī jau sastājusies. Nāksies pagaidīt.

Pēc aktīvās biedrības valdes priekšsēdētājas teiktā, mājas iedzīvotāji ir pa īstam sasparojušies un netaisās apstāties pie sasniegtā. Viņiem nebūtu nekas pretī no zemes saimnieka izpirkt palikušo zemesgabalu.

– Redzat, kas sanāk, – par zemi maksājam, bet pašiem mašīnas nav kur turēt. Ja ne visas, tad vismaz atsevišķas mašīnas varētu turēt pie mājas. Mums būtu nepieciešams savest kārtībā celiņu pie mājas. Tagad cilvēki staigā, kājas lauzdami. Kā jau teicu, zemes īpašnieks pret labiekārtošanu neiebilst, taču mēs negribam riskēt ar naudas ieguldījumu, – ar plāniem dalās biedrības Nams-254 valdes priekšsēdētāja Vija Panova.

Ne visi jūtas gandarīti

Daudzdzīvokļu deviņstāvu māju Dzirciema ielā 71 apsaimnieko tāda paša nosaukuma biedrība, kas arī viena no pirmajām iesniedza komisijā pieprasījumu par mājai nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu. Pēc biedrības Dzirciema 71 valdes locekļa Romana Bedina teiktā, kopējā zemes platība, uz kuras atrodas māja, ir aptuveni 5486 kv.m. Daļa no zemes pieder valstij, daļa – privātīpašniekam.

– Par zemes nomu maksā katrs dzīvokļa īpašnieks. Summā sanāk apmēram šādi skaitļi: 1500 eiro ir nekustamā īpašuma nodoklis pašvaldībai piederošajai zemei, bet 2000 eiro – nomas maksa privātīpašniekam. Mēs izpētījām, ka teritorija no Vaidelotes ielas puses mums vispār nav vajadzīga. Kaut kad sen tur atradās bērnu smilšu kaste un neliels sporta laukums, bet tagad tas ir vienkāršs laukums, kur suņu saimnieki no apkārtējām mājām ved pastaigāties savus mīluļus. Lūk, arī viss pielietojums.

Zeme, no kuras mēs gribējām atteikties, piederēja gan pašvaldībai, gan privātīpašniekam. Neaizmirsīsim, ka visas obligātās kopšanas izmaksas sedz mājas dzīvokļu īpašnieki, taču neviens mums neliedz pieprasīt kompensāciju zemes īpašniekiem, kā to paredz Civillikums. Ņemot vērā augsto nomas maksu privātīpašniekam, biedrība patlaban cenšas panākt obligāto izdevumu kompensāciju tiesas ceļā, – stāsta Romans.

Zemesgabals, kuru iedzīvotāji lūdza nodalīt, ir 1300–1500 kv.m.

– Tas mums būtu ļāvis nomas maksā ik gadu ietaupīt 1000 eiro, – turpina Romans.

Iedzīvotāji gaidīja ierēdņu lēmumu divus ar pusi gadus, taču viņu sapņiem nebija lemts piepildīties.

– No mūsu zemes nogrieza gabalu, kura izmērs – 189 kv.m., turklāt tieši to teritoriju, kurā mājas iedzīvotāji turēja savus automobiļus, – stāsta Romans.

Ierēdņi bija sarēķinājuši, ka mājai funkcionāli ir nepieciešami 5297 kv.m. Pēc mūsu sarunas biedra sacītā, dzīvokļu īpašnieku biedrība gatavojas pārsūdzēt privatizācijas komisijas lēmumu tādēļ, ka komisijas darbinieki akli uzticējušies kļūdainam būvvaldes viedoklim un pilnībā ignorējuši visus mājas iedzīvotāju priekšlikumus kvartāla plānošanas sakarā.

Labi taisām tikai bērnus

Mazai astoņu dzīvokļu mājai Ieriķu ielā 13 piegulošā teritorija ir 1270 kv.m. Kā stāsta biedrības Ieriķu 13 valdes locekle Natalja Kabanovska, lielāko daļu no zemes aizņem ceļš un apjomīga zaļā teritorija.

– Mēs cerējām, ka zemes īpašnieks, ja viņam būs vēlēšanās, tik lielā zaļajā zonā sāks komercdarbību. Nebūtu kā tagad, kad mājai no šiem kvadrātmetriem nav nekāda labuma, ir tikai izdevumi, – stāsta Natalja.

Turklāt daļa piegulošās teritorijas, kas atrodas aiz žoga, atdota privātam bērnudārzam. Pirmsskolas iestādes īpašnieki tur iekārtojuši divus spēļu laukumus: vienu – pie paša žoga, otru – metrus desmit no mājas.

– Attālumam jābūt ne mazākam par 20 metriem. Iedomājieties, kas notiek, kad mazuļus izved pastaigā? Ļoti uztraucoši, sevišķi tiem iedzīvotājiem, kuri strādā nakts maiņā un dienā cenšas atpūsties. Tad, lūk, mēs vērsāmies būvvaldē, lai viņi pievērstu uzmanību pieļautajiem pārkāpumiem. Ierēdņi bija mūsu pusē – spēļu laukumu pārvietoja citā vietā, bet pārkāpumi faktiski tā arī netika novērsti. Jautājums: kam jāuzmana, lai ierēdņu lēmumi tiktu izpildīti? Viņiem pašiem? Pašvaldības policijai? Mums atbildes nav, jo būtībā to nedara neviens.

– Privatizācijas komisijas lēmumā teikts, ka jūsu mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir aprēķināts un tas ir apmēram 1165 kv.m. Iznāk, ka jums atgrieza tikai 100 kv.m.

– Savā laikā, iesniedzot lūgumu pārskatīt zemi, mēs vadījāmies pēc principa prasīt maksimālo. Vēlējāmies atbrīvoties no puses, sev atstājot vienu laukumiņu un stāvvietu. Mēs vēl neesam iepazinušies ar komisijas lēmumu, bet, ja tik tiešām mums zemesgabals samazināts tikai par 100 kv.m., tad neko vairāk par paziņas teicienu „Mēs labi taisām tikai bērnus un tādēļ, ka ne ar rokām” es pateikt nevaru, – sarunu nobeidz biedrības Ieriķu 13 valdes locekle Natalja Kabanovska.